1968. gadā kolhoza Nākotne priekšsēdētājs Artūrs Čikste ar vienu no Maskavas augstākajām amatpersonām saderēja, ka gada laikā uzbūvēs kažokzvēru fermu. Ja viņš to neizdarīs, apēdīs savu cepuri, solījis apņēmīgais latvietis.
Ar resursiem, kādi padomju laikā bija kolhozam Nākotne, kas tolaik uz citu fona bija gana turīgs, nebija neiespējami uzbūvēt fermu, bet sarežģījumus radīja izvēlētā vieta. «Šai vietai cauri stiepās vecā Auces upītes gultne, te bija visīstākais purvs. Būtībā saimniecība uzbūvēta uz purva. Bet Čikste bija ļoti ambiciozs cilvēks, un nepagāja ne gads, kad ferma bija gatava,» vēsturi reģionālajam medijam Zemgales Ziņas atstāstījis tagadējās ūdeļaudzētavas pārstāvis Kristaps Kubliņš.
Nākotnes kažokzvēru audzētavā SIA Onyx International saimniekošanu Kristapa ģimene esot pārņēmusi no sievas vecākiem. K. Kubliņš Zemgales Ziņām stāstījis, ka sievastēvs kolhozu gados strādājis ūdeļu audzētavā un, sākoties privatizācijas ērai, sapratis - nozarei ir perspektīva, tāpēc ņēmis šo jomu savās rokās.
Saimniecības pamatnodarbošanās ir ūdeļu audzēšana ādu ieguvei.
«Mūsu saimniecībā ir 10,5 tūkstoši vaislas mammu un vairāki simti tēvu, ar kuriem tās pārojam. Saimniecība ir vidēja, un pamazām attīstāmies ar tendenci paplašināties,» teicis K. Kubliņš.
Uzņēmējs vairākkārt uzsvēris, ka dažbrīd viņi par saviem zvēriem fermā rūpējoties vairāk nekā par sevi. «Ja mēs darītu viņiem sliktu, piemēram, turētu sprostos, kur izlīduši naglu gali, kā norāda zvēru aizstāvības aktīvisti, kāda mums tā prece izskatītos?» viņš norādījis.
Vienas ūdeļu mātes ādas cena tirgū svārstoties ap 30-50 eiro, tēva - 40 līdz 90, atkarībā no krāsas un citiem faktoriem. Latvijas kažokzvēru audzētāji lielākoties savu preci piedāvā izsolēs Eiropā, galvenokārt Dānijā un Somijā.
K. Kubliņš pieļāvis, ka arī viņa pārstāvētajā saimniecībā, līdzīgi kā piecās citās, nakts laikā slepus bija iekļuvušas nepiederošas personas un filmējušas, lai it kā parādītu sabiedrībai, kādos apstākļos spiesti mitināties zvēri pirms viņiem novelk ādu. Viņaprāt, materiāls esot safabricēts, lai nomelnotu un, iespējams, pat iznīcinātu nozari.
«Nu, labi, aizvērs kažokzvēru fermas Latvijā, pēc tam iznīcinās cūkkopību, tad zivsaimniecību, un lauki izmirs. Šajos sarežģītajos laikos, kad reģionos valda liels bezdarbs, cilvēki paliks bez iztikas. Mēs esam gatavi sēsties pie galda un runāt: kas kuru neapmierina, ko mēs darām sliktu, kur ir problēma, nevis anonīmi apmelot, slepus iezogoties cita īpašumā. Nozari var iznīcināt, taču mēs nekur nepazudīsim, jo pārcelsim savu darbību uz Lietuvu. Šīs ēkas sabruks, cilvēki paliks bez darba,» brīdinājis zvēraudzētavas pārstāvis.