Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) apkopoto informāciju par valsts budžeta izpildi līdz šā gada 30. jūnijam ministrijas pārziņā esošo ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros lielākās neizpildes bijušas Satiksmes ministrijai (SM), Ekonomikas ministrijai (EM), Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Kultūras ministrijai (KM). Ministrijās DB apliecina, ka draudu kāda projekta realizācijai pašlaik nav, EM pat plāno, ka līdz perioda beigām būs apgūts viss uzņēmējdarbībai un citām ministrijas kompetences jomā esošajām programmām plānotais finansējums.

FM akcentē: 2007.-2013. gada ES fondu projektu īstenošana ilgs līdz 2015. gadam, līdz ar to ir gana daudz laika, lai veiktu atbilstošas korekcijas un rastu alternatīvus risinājumus atsevišķos projektos. Par iespējamu neapgūtā finansējuma pārdali FM ir piesardzīga - lauvas tiesa no ES fondu piešķīruma jau ir piesaistīta projektiem.

Lai arī finansējuma apguve nav apdraudēta, finansējuma pārplānošana nākamajiem gadiem nozīmē lielāku slogu gan valsts budžetam, gan ES fondu vadībai kopumā, jo, sākot ar 2014. gadu, būs jāadministrē esošais un jaunais plānošanas periods vienlaikus, norāda FM. Tādēļ maksimāli efektīva un apjomīga ES fondu apguve līdz 2013. gada beigām ir būtiska.

Raksti par tēmu

FM: 5% aizsardzībai nebūs iespējami bez būtiska finansējuma pieauguma
Budžets

FM: 5% aizsardzībai nebūs iespējami bez būtiska finansējuma pieauguma

LETA
FM: ES finansējums nav "jāapgūst pašmērķīgi"
ES nauda

FM: ES finansējums nav "jāapgūst pašmērķīgi"

LETA
Jaunām kredītiestādēm plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā
Finanses

Jaunām kredītiestādēm plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā

LETA

Iemesli, kādēļ rodas budžeta izdevumu neizpilde, esot nemainīgi - problēmas iepirkumu jomā, tostarp pārkāpumi, kā arī pārsūdzības, bieži vien nepamatotas. Kavējoties arī darbu izpilde, ir nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti no finansējuma saņēmēju puses, iemesls ir arī neprecīza plānošana visos līmeņos u. c. Lielākās finansējuma atdevējas ir SM (14,7 milj. Ls) un EM (12,9 milj. Ls), bet lielākā papildu finansējuma prasītāja ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (12,5 milj. Ls). Plānots, ka kopumā 2012. gadam ministrijām ir nepieciešami aptuveni 520 milj. Ls, kas ir par 10% mazāk nekā pašlaik projektiem atvēlētais budžeta finansējums.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.