Pasaules ekonomika spiež pa bremzēm, lai gan akciju tirgus izskatās neapstādināms. ASV akciju vērtība šogad palēkusies jau par 21% un nupat aizsniegusies līdz jaunam rekordam.

Tas liecina, ka finanšu tirgus nākotni gluži dramatiskās krāsās neskicē un visai cītīgi meklē iemeslus optimismam.

Daļēji šis te optimisms gan varētu būt pašu tirgus dalībnieku izveidots. Jau pāris nedēļas pasaules lielākie Rietumvalstu uzņēmumi ziņo par savu iepriekšējā ceturkšņa veikumu. ASV gadījumā šobrīd par finanšu sniegumu informējusi gandrīz puse no Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem. Būtiski ir tas, ka aptuveni 80% (pēdējos gados tā ir ierasta aina) no šiem uzņēmumiem ir pārspējuši Volstrītas analītiķu pirms tam izteiktās peļņas prognozes. Šobrīd izskatās, ka ASV gadījumā turpināsies peļņas recesija, lai gan tā būs mērenāka, nekā lēsts pirms tam.

Lielais pesimisms par uzņēmumu ienākumiem patiesībā varēja būt visai labs brīdis, lai akcijas uzpirktu lētāk, jo pastāv iespēja, ka kompānijas kliedēs aktuālo, pārspīlēto pesimismu un to akciju cena pieaugs. Proti, tuvojoties kompāniju atskaišu publicēšanas sezonas sākumam, jau par tradīciju kļuvis tas, ka Volstrītas eksperti cērp savus agrākos pieņēmumus par uzņēmumu finanšu rezultātiem. Arī kompāniju vadība bieži vien, runājot par nākotni, mēģina šīs aplēses koriģēt uz leju. Šāda situācija noved pie tā, ka galu galā šī ļoti zemā latiņa viegli tiek pārlēkta, par ko attiecīgi tāpat priecājas akciju mijēju pūlis (tirgos valda prieks par prognožu pārsišanu). Labi tad ir visiem – akciju cena kāpj, un uzņēmumu vadība akcionāriem var atrādīt, cik tā uz visu izaicinājumu fona ir spējīga. Savukārt, ja rezultāti saskan ar prognozēm vai tomēr ir sliktāki, tad vienmēr var atgādināt, ka bijuši šādi brīdinājumi.

Katrā ziņā pēdējo gadu laikā notiekošais iemantojis salīdzinājumu ar «korporatīvo šmaukšanās sezonu».

Ir pat bijušas aizdomas, ka kompāniju vadītāji, runājot par uzņēmuma gigantiskajiem izaicinājumiem, nodarbojas ar lētāku akciju uzpirkšanu pirms brīža, kad patiesie rezultāti ir labāki. Ir arī teorija, ka analītiķi un lielākie akcionāri līdzdarbojas ar uzņēmumiem, lai palīdzētu par to iepriekšējā ceturkšņa sniegumu radīt kādu attiecīgu priekšstatu (parasti labāku, jo tas ir izdevīgs visām pusēm). Piemēram, pēc finanšu rezultātu publicēšanas tiekot uzdoti pirms tam saskaņoti jautājumi, kas var zināmā mērā noteikt pēc tam sekojošo akciju cenu virzienu.

Kopumā šogad akciju tirgū vērojama arī cita visai interesanta, šķietami ačgārna sakritība, kas patiesībā periodiski bijusi aktuāla vēl dažos pēckrīzes posmos. Ja lielāko pasaules ekonomiku dati ir slikti, akciju cena pat pieaug. Tas saistīts ar to, ka tad visi gaida aktīvāku centrālo banku iesaistīšanos ekonomikas un finanšu tirgus pasargāšanā. Katrā ziņā izskatās, ka daļu no šā gada esam bijuši arī «sliktas ziņas akciju tirgiem ir labas ziņas» stadijā.