Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs.

Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb "longevity economy" izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?

Pasaules Veselības organizācijas jaunākie dati apliecina, ka katra pasaules valsts piedzīvo gan gados vecāku cilvēku skaita, gan īpatsvara pieaugumu. Paredzams, ka līdz 2050. gadam cilvēku skaits, kas ir 60 gadus veci un vecāki, gandrīz dubultosies, sasniedzot teju 2,1 miljardu visā pasaulē. Tāpat arī Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo vidēji par 5 gadiem ilgāk nekā 1991. gadā. Tādējādi, ņemot vērā pieaugošo gados vecāku cilvēku skaitu, finanšu jautājumi kļūst arvien būtiskāki.

No šī gada 1.janvāra Latvijas likumdošanā noteiktais pensijas vecums ir 62 gadi un 9 mēneši, tomēr dažkārt seniori turpina darbu arī pensijas vecumā. 86,3% iedzīvotāju uzskata, ka biežākais iemesls pensionēšanās atlikšanai ir nepietiekams pensijas uzkrājums, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas dati.

Vienlaikus tikai 15,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas uzkrājuma veidošana ir ne tikai valsts, bet arī individuāla atbildība.

80,2% aptaujāto pauž pārliecinošu viedokli, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij. Valsts lomu pensiju kapitāla veidošanā kā būtiskāku saredz sievietes (87,1%, vīrieši – 72,6%), savukārt viedokli, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par savu finansiālo drošību, vīrieši pauduši divas reizes biežāk nekā sievietes – attiecīgi katrs piektais vīrietis un katra desmitā sieviete. Itin neliela daļa – 2% norādījuši, ka galvenās rūpes par seniora finansiālo drošību vecumā jāuzņemas pensionāru bērniem un mazbērniem.

Norvik Banka pirms aptuveni gada sāka senioru nodarbinātības programmu, kuras ietvaros patlaban strādā jau 14 senioru konsultanti. Bankas pārstāvji novērojuši, ka lielākoties seniori visbiežāk izvēlas strādāt dažas stundas nedēļā, lai atliktu laika arī tuviniekiem, hobijiem un atpūtai, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Norvik Bankas Stratēģisko projektu vadības nodaļas vadītāja Lidija Dzene.

Kādēļ tika izlemts nodarbinātības programmu vērst tieši uz senioriem?

Lēmumu izveidot senioru nodarbinātības programmu stimulēja divas lietas – lielais senioru īpatsvars bankas klientu vidū un vēlme veicināt senioru iekļaušanu sabiedriskajā dzīvē, arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati, 2016. gada sākumā 40% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vecāki par 50 gadiem. Turklāt iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 61 gadam veido trešdaļu no visiem darbspējas vecuma cilvēkiem. Gan Latvijas, gan arī visas Eiropas sabiedrība noveco, un senioru iesaiste darba tirgū ir aktuāls jautājums valstiskā līmenī. Tāpēc uzsākām jaunu iniciatīvu senioru iesaistei aktīvā darbā Norvik Bankā. Bankai kopumā ir apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem lielākā daļa jeb divas trešdaļas ir tieši seniori, tāpēc lielu uzmanību banka pievērš tam, lai uzlabotu senioriem pieejamos bankas pakalpojumus, kā arī padarītu tos saprotamākus.

Valsts policijas veiktajā padziļinātajā pētījumā iezīmējas būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt no tiem gājējiem, kas negadījumus izraisījuši, 30% arī ir šajā vecuma grupā. Pirmo reizi Latvijā tiek uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem «Strauja sirds, bet kājas lēnas».

«Seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt mūsu veiktajā pētījumā atklājas arī, ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem elementiem,» stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 smagi ievainoti, bet 22 – gājuši bojā. Kampaņas ietvaros seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt.

Sevi realizēt biznesā vēlas ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki, kuri sasnieguši jau cienījamu vecumu, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Piedevām, maldīgs ir uzskats, ka uzņēmējdarbībā pēc 62 gadu sasniegšanas turpina darboties tikai ļaudis, kuriem jau iepriekš piederējušas uzņēmumu daļas, jo, kā rāda Lursoft dati, seniora gadus sasniedzot, uzņēmīgākie turpina reģistrēt jaunus uzņēmumus, lai tādējādi realizētu savu dzīves laikā uzkrāto pieredzi. Lursoft izpētījis, ka patlaban no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem teju ceturtajā daļā vismaz viens no dalībniekiem ir sasniedzis 62 gadu vecumu.

Lursoft aprēķini rāda, ka ik gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 uzņēmumi, kuros viens no kapitāldaļu turētājiem ir sasniedzis seniora gadus. Aktīvāk seniori jaunus uzņēmumus sākuši reģistrēt līdz ar finanšu krīzes beigām, kad 2011.gadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, ko dibinājušas personas vecumā no 62 gadiem, sasniedzis 583 komersantus. Nākamajos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gan nedaudz sarucis, saglabājoties robežās virs 500.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

"JoinMe" plāno piedāvāt mobilo lietotni senioriem, lai mudinātu viņus pareizi kustēties.

"Hakatona "SportHack 2020 Latvija" laikā mums radās ideja izveidot mobilo lietotni, kur treneris varētu tiešsaistē sazināties ar klientiem un veikt attālinātu fizisko apmācību. Ir daudzas mobilās lietotnes, kas piedāvā treniņus visiem, bet senioriem domātu aplikāciju ir daudz mazāk. Mēs vēlamies orientēties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem virs 65 gadiem, kuri lielāko daļu laika pavada mājās un maz kustās. Tie varētu būt arī seniori, kuri nesen atgriezušies mājās no operācijas slimnīcā un kam jāveic dažādi fiziskie vingrinājumi, lai viņi kļūtu spēcīgāki, bet trūkst zināšanu par to, ko un kā tieši darīt," saka Andris Kaušelis, "JoinMe" komandas biedrs.

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir novērojuši, ka bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par jauno ikdienu – tā ir funkcionalitāte, ko vairums klientu jau uztver par pašsaprotamu kartes iespēju visās vecumu grupās.

Swedbank klienti mēnesī veic vairāk nekā 2 miljonus bezkontakta pirkumu. Swedbank, sekojot iedzīvotāju pieprasījumam, palielināja bezkontakta pirkumu limitu no 10 eiro uz 25 eiro, tuvojoties pasaules vispārpieņemtajiem apmēriem. «Daudzi klienti nesagaidīja esošās debetkartes derīguma termiņa beigas un vēlējās nomainīt parasto karti uz bezkontakta. Plānojam, ka nākamā gada laikā visas no jauna izdotās kartes būs ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti,» saka Liene Gasiņa, Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja.

Swedbank novērots, ka šādu maksājumu veidu lieto visos klientu vecuma segmentos. Klients var regulēt bezkontakta maksājumu funkciju, to atslēdzot vai pieslēdzot internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Gaidot Ziemassvētkus, 90 Viļņas kafejnīcas iesaistījušās ikgadējā akcijā, kuras laikā par brīvu cienā seniorus ar kafiju.

To, kurās kafejnīcās un kādā laikā seniori tiek gaidīti, var uzzināt gan pašvaldības interneta vietnē, gan galvaspilsētas poliklīnikā un bibliotēkās.

Viļņas mērs Remiģijs Šimašus uzsvēris, ka galvenais šai akcijā nav pati kafija, bet iespēja satikties, pasēdēt, draudzīgi pabūt kopā.

Kā atzinusi viena no sirmgalvēm, kas atsaukusies uzaicinājumam, šis piedāvājums tiešām iepriecina, jo ne katrs pensionārs var atļauties pilsētā iemalkot kafiju.

"Svētkiem tuvojoties, tomēr gribas padalīties noskaņojumā, cerībās, priekos un bēdās. Tādas lietas vieno," viņa sacījusi ziņu aģentūrai BNS. "Sarakstu redzējām, mums ir tāds draugu pulciņš, noteikti iesim."

Pēc pašvaldības informācijas, ar katru gadu šai akcijā piedalās aizvien vairāk kafejnīcu. Pērn vecos ļaudis ar kafiju Viļņā cienāja pāri par 80 kafejnīcām, un seniori izdzēra aptuveni 9000 tasītes kafijas.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Ministru prezidents valdības sēdes laikā pauda, ka, ja četru nedēļu laikā, kamēr valstī būs izsludināti īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", netiks īpaši veicināta vakcinācijas aptvere, "lokdauns" būs bijis veltīgs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sēdē skaidroja, ka vakcinācijas aptveres celšanai iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem tiek ieteikts noteikt par pienākumu vakcināciju pret Covid-19 kopumā vai saņemot zināmus pakalpojumus. Runājot par šo iniciatīvu, ministrs pauda atbalstu, piebilstot, ka "mums ir visai ierobežoti rīki, ar kuriem varētu stimulēt gados vecāko un riskantāko iedzīvotāju vakcināciju".

Taču vienlaikus, viņaprāt, šeit varētu būt juridiski izaicinājumi, jo šobrīd darbiniekiem šāds pienākums noteikts ar nodarbinātības pamatu.

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Lai sniegtu iespēju Latvijas senioriem pavadīt savas vecumdienas ģimeniskā vidē un tajā pašā laikā saņemtu visu viņiem nepieciešamo aprūpi, Babītes novada «Lapsās», piesaistot 360 000 eiro finansējumu, tapis mūsu valstī līdz šim nebijis sociālais projekts «Lielās ģimenes māja».

Projekta «Lielās ģimenes māja» pirmās kārtas ietvaros ir izveidotas divas dzīvojamās mājas Babītē, kurās kopumā mitinās 12 seniori. Jau tuvākajā laikā plānots attīstīt jaunas senioru mājas dažādās vietās Baltijā.

Kā norāda «Senior Group» pārstāve Latvijā Diāna Gžibovska, ideja par šāda projekta īstenošanu radās, jo Latvijā liela daļa senioru mitinās institucionalizētās aprūpes iestādēs kopā ar vairākiem desmitiem vai pat simtiem citu sirmgalvju. Šī koncepta sociālās aprūpes iestādē senioriem ir iespēja dzīvot ģimeniskā un pielāgotā vidē, tādējādi pēc iespējas ilgāk saglabājot pašaprūpes spējas.

Latvijā nabadzības riskam 2017.gadā bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).

Rīgas domes Satiksmes komiteja atbalstījusi Rīgas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Viena brauciena maksa tiks palielināta par nepilniem 74% - no 1,15 eiro līdz 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kā uzsvēra Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), saskaņā ar normatīvu prasībām, pašvaldībai maksa par vienu braucienu jānosaka maksimāli tuvu pašizmaksai. Pašlaik pašizmaksa esot 2,04 eiro par vienu braucienu.

Šā gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs vecuma grupā 65+ gadi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina pievērst uzmanību skaudrajiem faktiem un izvērtēt iespējas uzlabot savu nākotnes finansiālo labklājību.

Latvijā pensijas apjoms ir vien 42% no vēlīnā darbaspējas vecuma algas, un tas ir trešais viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Lietuvā ir piektais mazākais rādītājs Eiropas Savienībā, bet Igaunijā – sestais. Savukārt Baltijas mērogā Latvijas senioru pensijas, rēķinot pret pēdējo darba gadu algām, ir vismazākās. Kopumā kopš 2008. gada šiem rādītājiem Eiropas Savienībā ir augoša tendence, sevišķi Latvijā, pensijas apjomam palielinoties par 12% pret konkrētajām algām. Salīdzinājumam – Lietuvā vērojams tikai 2% pieaugums, bet Igaunijā izmaiņu nav.

Baltijas valstu seniori pakļauti ļoti augstam nabadzības un sociālās izstumtības riskam vecumdienās, ieņemot pēdējās pozīcijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopš 2013. gada nabadzībai pakļauto cilvēku skaits 12 dalībvalstīs pieaudzis. Diemžēl lielākais pieaugums vērojams Baltijas valstīs.

Rīgas dome atbalstījusi pilsētas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Plānots noteikt, ka viena brauciena maksa būs 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kopumā tiks ieviestas divas laika biļetes - 90 minūšu brauciena biļete, kas maksās 1,5 eiro, un 24 stundu biļete, kas maksās 5 eiro.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.