Smagos nelaimes gadījumos cietuši 199 nodarbinātie, savukārt pērn šajā pašā laikā smagus miesas bojājumus bija guvis 191 nodarbinātais.
Labklājības ministre Ilze Viņķele uzsvēra: «Darba devēji nereti nesaskata reālos riskus, galveno uzmanību pievēršot vien dokumentu sakārtošanai. Statistika skaidri parāda – pret darba aizsardzības jautājumiem jāattiecas ar vislielāko nopietnību un tā nedrīkst tikt uztverta kā nevajadzīga birokrātiska prasība. Nākamajā gadā noteikti lielāks uzsvars tiks likts uz darba devēju apmācībām, kā arī Valsts darba inspekcijas kapacitātes stiprināšanu.»
Šajā gadā visbiežāk nelaimes gadījumos bojā gājuši vīrieši, liecina Darba inspekcijas statistika. Visjaunākajam darbā bojā gājušajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi. Katrs ceturtais bija lietojis grādīgos dzērienus un maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles.
Šogad būtiski pieauguši būvniecības apjomi, tādēļ joprojām būvniecība ir pirmajā vietā pēc letālo nelaimes gadījumu skaita. Tāpat šogad pieaudzis nelaimes gadījumu darbā skaits tirdzniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Vairumtirdzniecībā notikuši septiņi smagi nelaimes gadījumi, kas ir par 75 procentiem vairāk nekā pērn, bet pārtikas produktu ražošanā pieaugums ir par 80 procentiem – šogad smagi cietuši deviņi nodarbinātie.
