Politika

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties?

Jānis Goldbergs,10.01.2025

Jaunākais izdevums

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa komandu, analītiķi jau ar bažām gaida politiku maiņas un ko tās varētu nozīmēt gan ekonomikai, gan drošībai, turklāt visā pasaulē.

Lēmām izpētīt, kas tad varētu būt Trampa administrācijas cilvēki un par kādām pārmaiņām varētu būt runa gan ekonomikā, gan citās jomās. Šis ir pirmais raksts no divu rakstu sērijas.

Baiba Braže (JV) pērna gada decembrī devās darba vizītē uz Vašingtonu, taču tur tikās ar vairākiem jau esošās administrācijas augsta līmeņa politiķiem un ekspertiem. Ar lielu varbūtību jaunajā administrācijā šo cilvēku nebūs. Cik efektīva bijusi šāda vizīte, diplomāti izsaka pretrunīgas piezīmes, tomēr nepievērst uzmanību ietekmīgiem jaunās Trampa administrācijas pārstāvjiem, varētu būt sāpīga stratēģiska kļūda. Kā DB anonīmi norādīja kāds diplomātiskā korpusa pārstāvis, tā vietā, lai piedalītos diskusijās "Atlantic Council" vai "HudsonInstitute", bija iespēja meklēt kontaktus un tikties ar cilvēkiem, kuri turpmākos četrus gadus lielā mērā noteiks notikumus ne tikai ASV, bet arī Eiropā, Ukrainā un Latvijā.

Kā norāda "The Economist", lai pilnībā saprastu Trampa ekonomiskās programmas potenciālo ietekmi, ir jāskatās tālāk par Īlonu Masku, pievēršot uzmanību plašākam personu lokam. Piemēram, Budžeta direktors Rass Voutssola “pielāgot birokrātiju prezidenta gribai”. Tirdzniecības padomnieks Pīters Navarro apsver Amerikas tirdzniecības līguma ar Kanādu un Meksiku atcelšanu. Pretmonopolu amatpersona Endrjū Fergusonskritizē lielos tehnoloģiju uzņēmumus par disidentu runas apspiešanu.

Šīs ir tikai dažas no balsīm Trampa ekonomiskās politikas formētāju vidū. Prezidentiem parasti ir dažādas amatpersonas un padomdevēji, kas piedalās viņu ekonomiskajā komandā. Tomēr Trampa gadījumā šī komanda ir neparasti plaša, aptverot gan biznesa magnātus, gan akadēmiskos novatorus.

Trīs grupas

Pēc "The Economist" novērotā, Trampa sabiedrotos var iedalīt trīs grupās: konservatīvie tradicionālisti, “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Daudzos gadījumos to intereses pārklājas. Lielākā daļa piekrīt, ka Amerikai ir vajadzīgs mazāk regulējumu, mazāka valdība, zemāki nodokļi, mazāka imigrācija un stingrāka nostāja pret ārvalstu pretiniekiem. Taču viņu prioritātes un ieteikumi ievērojami atšķiras. Trampa atbalstītāji uzskata, ka šīs atšķirības var radīt labākus lēmumus, ja tās tiek pareizi pārvaldītas. Pretējā gadījumā tās var radīt haotisku pārvaldību.

Konservatīvie tradicionālisti ieņem vairākus ievērojamus amatus un, visticamāk, līdzsvaros Trumponomikas izteikti protekcionistiskos impulsus. Hedžfonda vadītājs Skots Besents vadīs Finanšu ministriju. Ekonomists Kevins Hassets, kas jau darbojās Trampa pirmajā administrācijā, vadīs Nacionālo ekonomikas padomi. Tirdzniecības ministrs būs Hovards Latniks, bet Iekšlietu departamenta vadītājs – Dags Burgums.

“America First” piekritēji veido Trumponomikas mugurkaulu. Viņu mērķis ir saglabāt Amerikas dominanci globālajā sistēmā. Šīs grupas līderis Stīvens Millers pievērsīsies imigrācijas ierobežojumiem un plašākiem tarifpasākumiem, kas veicinās ražošanas atgriešanu Amerikā.

Stīvens Millers ne tikai koncentrēsies uz imigrācijas ierobežošanu, bet arī uzņemsies plašāku lomu politikas izstrādē. Pēc Trampa pirmā termiņa beigām Millers izveidoja “America First Legal Foundation”, lai cīnītos pret konservatīvo ieskatā pārmērīgu administratīvā aparāta ietekmi. Vēlēšanu kampaņas laikā viņš skaļi aizstāvēja tarifus, atbalstot stratēģiju, kurā tos izmanto kā importa nodokli, vienlaikus samazinot nodokļus “Made-in-America” produkcijai.

Džeimsons Grīrs būs ASV tirdzniecības pārstāvis. Pirms vēlēšanām Grīrs aicināja Kongresu atsaukt Ķīnai piešķirto pastāvīgo normālu tirdzniecības attiecību statusu – solis, kas nostiprinātu augstākus tarifus un signalizētu, ka atdalīšanās no Ķīnas kļūst par jauno normu.

Vēl viens “America First” piekritējs, kurš triumfāli atgriežas Baltajā namā, ir Pīters Navarro, kurš atkal būs Trampa padomnieks tirdzniecības un ražošanas jautājumos. Kā bijušais akadēmiķis Navarro bieži darbojās kā vieninieks Trampa Baltajā namā, bieži tiekot izstumts no nozīmīgām tirdzniecības sarunām. Tomēr viņš joprojām ir dziļi uzticams Trampam, jo īpaši tāpēc, ka viņš pavadīja laiku cietumā par atteikšanos liecināt Kongresam par 2021. gada 6. janvāra nemieriem. Viņš joprojām ir viens no dedzīgākajiem plašu tarifu aizstāvjiem.

Galvenais spēlētājs Trumponomikas īstenošanā varētu būt Rass Vouts, kurš ir nominēts par Vadības un budžeta biroja (OMB) direktoru. Parastos apstākļos OMB tiek uzskatīta par spēcīgāko aģentūru Vašingtonā, jo tā koordinē prezidenta budžetu un palīdz vadīt citas aģentūras. Vouta rokās tā būs vēl ietekmīgāka.

Trampa administrācijas efektivitātes flangā ir izvēlējies tehnoloģiju magnātus. Redzamākie no tiem ir Īlons Masks un Viveks Ramasvamijs, biotehnoloģiju miljardieris un bijušais republikāņu prezidenta kandidāts, kuri kopīgi vadīs jauno Valdības efektivitātes departamentu (DOGE). Neskatoties uz oficiālo nosaukumu, DOGE būs konsultatīva komisija, kas iegūs spēku no Maska tuvības Trampam. Tās mērķis ir samazināt federālo darbaspēku, regulāciju un izdevumus. DOGE ienākšana politikā ir izraisījusi sajūsmu republikāņu vidū, kas redz revolūcijas potenciālu Maska enerģijā, ietekmē un degsmē. Kā izteicies Ziemeļkarolīnas pārstāvis Dans Bišops: “Piecu gadu laikā Kongresā esmu gaidījis fundamentālas pārmaiņas dinamikā. Tās ir pienākušas.”

Ārpus Maska administrācijai ir pievienojušies arī citi tehnoloģiju eksperti. Daži darbojas neformāli, piemēram, Marks Andrīsens, riska kapitāla giganta AndreessenHorowitz līdzdibinātājs, Deivids Saks, daļa no tā sauktās “PayPal mafijas”, kas bija saistīta ar maksājumu uzņēmuma agrīnajiem posmiem, kļūs par Baltā nama mākslīgā intelekta un kriptovalūtu "caru". Šis amats nodrošinās viņam tiešu pieeju Trampam, apejot apstiprināšanas procesu. Saksam palīdzēs padomnieku komanda no Silīcija ielejas, tostarp Šrirams Krišnans, tehnoloģiju eksperts no Andreessen Horowitz.

Tramps ir nominējis Skotu Kupporu, AndreessenHorowitz partneri, par Personālvadības biroja (OPM) direktoru, kas pārrauga valdības pieņemšanu darbā un resursu sadali. Tas varētu padarīt Kupporu par vienu no galvenajiem kanāliem efektivitātes veicināšanai, ko Masks un Ramasvamijs vēlas īstenot. Šis solis arī liecina, ka Andreessen Horowitz, šķiet, ir aizstājis Goldman Sachs kā platformu uzņēmējdarbības smagsvariem, kuri vēlas iekļūt valdībā. Deregulācija parasti ir izdevīga viņu uzņēmumiem – īpaši tiem, kuriem ir ievērojamas kriptovalūtu intereses. Daži, piemēram, Masks, arī cer uz ienesīgiem aizsardzības līgumiem. Daudzi arī dalās tehnoloģiski libertārajā uzskatā, ka mazāka valdība ir laba pati par sevi, un uzskata, ka Tramps, visticamāk, atcels Džo Baidena politiku, kas balstīta uz valsts iejaukšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Mediju aplēses: Tramps ieguvis 246, Herisa -182 elektoru balsis

LETA--CNN/BBC/NBC/AFP,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 246 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Herisa - 182 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses.

Balsu skaitīšana turpinās.

Jaunākās aplēses rāda, ka Herisa uzvarējusi Ņūmeksikas štatā, nodrošinot sev tā piecu elektoru balsis.

No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis divos - Džordžijā un Ziemeļkarolīnā.

Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl piecos svārstīgajos štatos - Arizonā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.

Herisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ir izraudzījies Pārstāvju palātas locekli Metu Geicu ASV ģenerālprokurora amatam un senatoru Marko Rubio - valsts sekretāra amatam.

Tramps turpināja izraudzīties savai administrācijai viņam lojālus politiķus, kuri, kā viņš uzskata, spēs īstenot viņa darba kārtību, nevis amatpersonas ar ilgu pieredzi savās jomās.

Sevišķi pārsteidzoša bija Geica izraudzīšanās, jo šis kongresmenis no Floridas iepriekš nebija minēts starp ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Tramps paziņoja par šo lēmumu savā sociālo mediju platformā "Truth Social", rakstot, ka Geics "izskaudīs sistēmisko korupciju Tieslietu ministrijā un atgriezīs ministriju pie tās īstās misijas apkarot noziedzību un atbalstīt mūsu demokrātiju un konstitūciju".

Geics 2023.gada oktobrī Pārstāvju palātā panāca balsojumu par spīkera atcelšanu. Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs tika gāzts no amata, ko panāca labējā spārna republikāņi, kas bija neapmierināti ar viņa sadarbību ar demokrātiem. Tā bija pirmā spīkera gāšana Pārstāvju palātas 234 gadus ilgajā vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka ir iecerējis noteikt iespaidīgus muitas tarifus precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas, reaģējot uz nelegālo narkotiku tirdzniecību un imigrāciju.

Tramps vairākos ierakstos savā sociālo mediju platformā "Truth Social" solīja noteikt nodevas visām precēm, kas ASV tiek ievestas no šīm valstīm.

"20.janvārī vienā no maniem daudzajiem pirmajiem izpildrīkojumiem es parakstīšu visus nepieciešamos dokumentus, lai noteiktu 25% tarifu visai produkcijai, kas ienāk ASV no Meksikas un Kanādas, un to smieklīgajām atvērtajām robežām," rakstīja Tramps.

Citā ierakstā Tramps paziņoja, ka noteiks 10% tarifu "virs jebkādiem papildu tarifiem" visai produkcijai, kas ienāk ASV no Ķīnas, lai to sodītu par nespēju novērst fentanila kontrabandu.

Tarifi ir svarīga Trampa ekonomiskās programmas daļa. Viņa pirmo prezidentūras termiņu raksturoja agresīva un protekcionistiska tirdzniecības politika, kas bija vērsta pret Ķīnu, Meksiku, Kanādu un Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tramps draud BRICS valstīm noteikt 100% tarifus, ja tās mazinās dolāra pozīcijas

LETA/AFP,02.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps draudējis noteikt 100% muitas tarifus BRICS valstīm, ja tās negatīvi ietekmēs amerikāņu dolāra pozīcijas pasaulē.

"Mēs pieprasām apņemšanos, ka viņi nedz neveidos jaunu BRICS valūtu, nedz arī atbalstīs kādu citu valūtu, lai aizstātu vareno ASV dolāru, citādi viņiem tiks piemēroti 100% tarifi," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Šādus komentārus Tramps izteicis pēc pagājušajā mēnesī Kazaņā notikušā BRICS samita, kurā valstis apsprieda iespējas veicināt darījumus, kas netiek veikti dolāros, un stiprināt nacionālās valūtas.

Tramps brīdināja, ka, gadījumā ja BRICS valstis turpinās īstenot savus plānus, tās "varēs atvadīties no savu preču pārdošanas brīnišķīgajā ASV ekonomikā".

BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība ceturtdien pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība sasniedza 102 700 dolārus tirdzniecībā Āzijā.

Tā bija pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Šīs kriptovalūtas vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par aptuveni 134%, bet kopš Trampa uzvaras - par vairāk nekā 50%.

Pēdējo nedēļu laikā šis pieaugums bija apstājies, un "Bitcoin" vērtība bija nedaudz zem 100 000 dolāru, tirgus dalībniekiem gaidot jaunus katalizatorus tās pirkšanai.

Šāds katalizators bija ziņa, ka Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu. Tā izskanēja dažas stundas pirms tam, kad "Bitcoin" vērtība pieauga līdz jaunajam rekordam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Republikāņu kandidāts eksprezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Pēc jaunākajām telekanālu aplēsēm, Trampam pietrūkst tikai dažas no uzvarai nepieciešamajām 270 elektoru balsīm, un demokrātu kandidātei, pašreizējai viceprezidentei Kamalai Herisai vairs nav izredžu viņu uzvarēt.

"Mēs pārvarējām šķēršļus, lai gan neviens neuzskatīja, ka tos būs iespējams pārvarēt," Tramps sacīja, uzrunājot atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

"Tā ir politiska uzvara, kādu mūsu valsts vēl nav pieredzējusi, viņš teica.

"Amerika mums ir piešķīrusi bezprecedenta un spēcīgu mandātu," uzsvēra Tramps, atsaucoties uz to, ka otrdienas vēlēšanās republikāņi no demokrātiem atguvuši kontroli pār Senātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru.

Naftas cenas mēreni kritās, neraugoties uz astoņu naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstu vienošanos pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par trīs mēnešiem.

Volstrītas galvenie indeksi, kas iepriekš bija sasnieguši rekordus, ceturtdien kritās. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz politisko nestabilitāti Francijā.

"Bitcoin" vērtība palielinājās līdz 103 800,45 dolāriem, sasniedzot jaunu rekordu, bet pēc tam noslīdēja zem 100 000 dolāru atzīmes līdz 99 154 dolāriem.

"Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps piektdien draudēja Eiropas Savienībai (ES) piemērot muitas tarifus, ja bloks nesamazinās Savienoto Valstu ārējās tirdzniecības deficītu ar ES, iepērkot naftu un gāzi.

"Es pateicu Eiropas Savienībai, ka tai jāsamazina milzīgais deficīts ar ASV, lielā apjomā iepērkot naftu un gāzi," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

"Pretējā gadījumā tiks noteikti TARIFI!!!" viņš brīdināja.

ASV Tirdzniecības ministrijas dati liecina, ka valsts preču imports no ES 2022.gadā veidoja 553,3 miljardus dolāru, bet eksports uz bloka valstīm veidoja 350,8 miljardus dolāru.

Tādējādi ASV preču ārējās tirdzniecības bilancē ar ES tajā gadā bija 202,5 miljardu dolāru deficīts.

Trampa novembra beigās paziņoja, ka viņš iecerējis noteikt iespaidīgus muitas tarifus precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas. Tarifi ir svarīga Trampa ekonomikas programmas daļa. Viņa pirmo prezidentūras termiņu raksturoja agresīva un protekcionistiska tirdzniecības politika, kas bija vērsta pret Ķīnu, Meksiku, Kanādu un Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, norādot, ka līdzīgi kā 2024.gada nogalē, arī 2023.gada beigās izaugsmes atsākšanās tika gaidīta "nākamgad".

"Atskatoties uz tikko aizgājušo 2024.gadu, redzam, ka izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā noslāpēja energoresursu un citu izejvielu augstās cenas, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) ierobežojošās monetārās politikas spiediens, kas tikai otrā gada pusē sāka pakāpeniski atslābt," teica Šteinbuka.

Viņa arī norādīja, ka ES ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās problēmas ierobežoja Latvijas eksportu.

Tāpat Šteinbuka minēja, ka 2024.gadā ekonomikā skaidri iezīmējās lejupslīde, lai gan budžeta projekts tika izstrādāts, prognozējot 1,4% ekonomikas izaugsmi.

"Cerības uz izaugsmi diemžēl nepiepildījās, gluži otrādi, 2024.gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,3% un dinamika bija lejupejoša. Diez vai 2024.gada pēdējā ceturkšņa rezultāti, kurus uzzināsim janvāra beigās, varēs būtiski uzlabot gada iznākumu," sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka arī kaimiņvalstīm ir gājis dažādi, piemēram, Igaunijai deviņos mēnešos IKP samazinājās par 1% un iet sliktāk, savukārt, var apsveikt Lietuvu, kur IKP pieauga par 2,2%. "Tas ir fenomenāls panākums uz vairāku eirozonas un ES valstu fona," teica FDP vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no IKP

LETA,08.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. "Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi," sacīja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV vēlēšanas jau rītdien – draudi vai iespēja akciju tirgiem?

Igors Lahtadirs, Luminor bankas investīciju stratēģiju eksperts,04.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām un novērojot investoru “rosību” ap šo notikumu, var aizmirst plašāku ainu, jo arvien situācija akciju tirgos ir diezgan labvēlīga.

Vēsture rāda, ka pārmērīgs uzsvars tikai uz politiskiem riskiem, atrauts no citiem būtiskiem faktoriem, kā piemēram, uzņēmumu peļņas, bilances, pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas un ekonomiskās izaugsmes, var novest pie investīciju iespēju neizmantošanas ilgtermiņā.

Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs gaidāmajās vēlēšanās, ASV ekonomika saglabāsies spēcīga. Saskaņā ar Bloomberg apkopotajām aplēsēm, ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad tiek prognozēta par +2,6% un 2025. gadā par +1,9%. Turklāt jaunākie makroekonomiskie dati liecina par izaugsmes rādītāju stabilizēšanās pazīmēm visā pasaulē, ieskaitot Eiropu un attīstības valstis. Inflācija ir manāmi palēninājusies, un dažos reģionos, piemēram, eirozonā, inflācija ir sabremzējusies līdz Eiropas Centrālās bankas prognozētajam mērķim – 2%. Šī vide ir ļāvusi lielākajām centrālajām bankām visā pasaulē īstenot monetārās politikas mīkstināšanu, kas parasti ir saistīta ar pozitīvu finanšu aktīvu sniegumu. Turklāt lielo pasaules uzņēmumu peļņa un bilances patlaban šķiet stabilas, un tiek sagaidīts, ka tā turpināsies arī nākamajā gadā. Analītiķi šogad prognozē S&P 500 indeksa uzņēmumu peļņas pieaugumu par aptuveni 9%, un 2025. gadā tiek prognozēts vēl straujāks izaugsmes temps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Taivāna sola palīdzēt uzņēmumiem pamest Ķīnu, lai izvairītos no Trampa tarifiem

LETA--AFP,07.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" un kosmosa kompānijas "SpaceX" vadītāja Īlona Maska bagātība pārsniegusi 400 miljardus dolāru, liecina pasaules bagātāko cilvēku saraksts "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss").

Maska bagātība pieaugusi pēc tam, kad "SpaceX" vienojās par akciju atpirkšanu no investoriem 1,25 miljardu dolāru vērtībā, novērtējot kompāniju aptuveni 350 miljardu dolāru apmērā.

Pēc šī darījuma Maska bagātība palielinājusies par aptuveni 50 miljardiem dolāru līdz 440 miljardiem dolāru.

Maska turība, kas lielā mērā balstās uz "Tesla" akcijas cenu un "SpaceX" tirgus vērtību, jau būtiski pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta vēlēšanā uzvarēja Donalds Tramps.

"Tesla" akcijas cena kopš novembrī notikušajām vēlēšanām palielinājusies par aptuveni 65%.

Masks ir bijis ievērojams Trampa priekšvēlēšanu kampaņas atbalstītājs, kopumā tai atvēlot 270 miljonus dolāru. Maska aizvien ciešākas attiecības ar Trampu radījušas bažas, ka pasaulē bagātākais cilvēks varēs nodrošināt priekšrocības savām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2025. gads solās būt kriptovalūtu nozarei draudzīga tiesiskā regulējuma gads

Ričards Tengs, Binance izpilddirektors,28.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz 2024. gadu, varam to raksturot kā nozīmīgu pavērsiena punktu visā kriptovalūtu nozarē ar daudziem izšķiroši būtiskiem notikumiem. Tostarp gan Bitcoin, gan kopējā kriptovalūtu tirgus kapitalizācija sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni.

ASV spot Bitcoin ETF pārsniedza visas cerības, un tajos ieplūda investīcijas vairāk nekā 31 miljarda ASV dolāru vērtībā, kopējam pārvaldīto aktīvu skaitam pārsniedzot 100 miljardus ASV dolāru. 2024. gada jūlijā spot Bitcoin ETF pievienojās arī spot Ethereum ETF, kur ieplūda investīcijās vairāk nekā 730 miljonu ASV dolāru apmērā, kopējam pārvaldīto aktīvu skaitam pārsniedzot 9 miljardus ASV dolāru.Varam teikt, ka tas viss ir veidojis pozitīvu fonu tam, kas ir sagaidāms nākamgad. Visai droši varam prognozēt, ka 2025. gadā kriptovalūtu sektorā piedzīvosim vēl straujāku izaugsmi nekā 2024. gadā. Un viens no nozīmīgiem faktoriem ir tas, ka 2025. gadā ASV darbu sāks kriptovalūtu sektoram draudzīga valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas un pēc ievērojama cenu kāpuma pirmdien.

Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties kritās, investoriem izvērtējot ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pietuvojās tās rekordlīmenim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi saruka, un samazinājās arī nozīmīgākie Eiropas biržu indeksi.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena Volstrītā pieauga par gandrīz 3%, tomēr tehnoloģiju uzņēmuma AMD akcijas cena saruka par vairāk nekā 10% un zāļu ražotāja "Eli Lilly" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" akcijas cena pieauga par 0,4%, bet "Facebook" māteskompānijas "Meta" akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas beigām saruka par 1,2%.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV prezidenta vēlēšanu iznākums – sapurināti finanšu tirgi

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,07.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra iesākumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, finanšu tirgus kustības bija minimālas, kā tas ir ierasts pirms tirgum būtiskiem notikumiem. Savukārt līdz ar vēlēšanu nakts pirmajām indikācijām, ka Donalds Tramps un Republikāņu partija kopumā ir saņēmusi nozīmīgu vēlētāju atbalstu vairākos ierasti svārstīgākajos štatos, tirgi reaģēja samērā strauji.

Obligāciju tirgi iecenoja iespējamu ekonomikas paātrināšanos un lielākus budžeta deficītus, kā rezultātā pieauga ASV valdības obligāciju ienesīgumi. Līdz ar tiem pieauga ASV dolāra vērtība pret citām pasaules vadošajām valūtām. Vienlaikus uz vēlēšanu iznākumu pozitīvi reaģēja arī akciju tirgus, visizteiktāk ASV.

Bez pārsteigumiem negatīvi izcēlās Ķīna, attiecībā uz kuru nākamā administrācija atkal varētu vērst nelabvēlīgus mērus. Jāpiebilst, ka rakstīšanas brīdī vēl nav izziņots galīgais rezultāts Pārstāvju palātā. Ja arī Kongresa apakšpalātā vairumu vietu iegūtu republikāņi, tas viņiem ļautu brīvāk pildīt priekšvēlēšanu kampaņās minēto.

Svārstīgais oktobris

Komentāri

Pievienot komentāru