Nevar teikt, ka nav iedibināti nekādi instrumenti šim dialogam - kaut vai trīspusējā sadarbības padome, t.i. arodbiedrības, Latvijas Darba devēju konfederācija un valdība. Pēdējā laikā aktīvi darbojas arī dažādas sabiedriskas organizācijas, kā Delna, Providus u.c., kas mēģina paust it kā sabiedrības viedokli.
Tomēr, manuprāt, šobrīd visos procesos notiek aktīva deķīša vilkšana katram uz savu pusi un pilsoņiem ir patiesi grūti saprast, kādas intereses pārstāv katrs deķīša vilcējs.
Ik pa laikam izskan viedoklis, ka no valsts budžeta vajadzētu finansēt partijas, lai izvairītos no “pozitīvisma kampaņām” un līdzīgiem pasākumiem, un novienādotu partiju maciņus priekšvēlēšanu laikā. Šajā sakarā jāmin jautājums, kā būt ar teorētiskajiem un nu jau praktiskajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas kuluāros sāk veidoties.
Bet nu “sausais atlikums” un šī bloga izvirzītā ideja - Štokenbergs ar sabiedriskās organizācijas izveidošanu un dažādu sabiedrībā pazīstamu personu piesaisti pakustējās manas idejas virzienā (mēļo gan visādi – ka projekts ir “oranžo” organizēts vai ka jebkurā brīdī gatavošanās var pārtapt par politisku partiju).
Manā skatījumā valsts budžetā jāparedz konkrēta pozīcija ekonomikas un politikas ekspertu institūcijai, kas būtu pakļauta Saeimai. Šī ekspertu institūcija darbotos patstāvīgi un nepārtraukti piedāvātu valdībai optimālos risinājumus dažādos jautājumos, un prognozētu iespējamos ekonomikas un politikas attīstības scenārijus. Ar masu mediju palīdzību šī ekspertu grupa nemitīgi informētu sabiedrību par saviem ieteikumiem valdībai un šo ieteikumu pamatojumu, tādējādi ar sabiedrības palīdzību spiestu politiķus pieņemt nevis šaurai cilvēku grupai, bet visiem izdevīgus lēmumus.
Raksti par tēmu
Šajā institūcijā būtu jāstrādā vienīgi savas nozares ekspertiem un tiem jābauda sabiedrības uzticība. Paredzot šādai institūcijai patstāvīgu, konkurētspējīgu budžetu, tiktu nodrošināts neatkarīgs instruments, ar kuru valdībai nāktos rēķināties.
Jau šobrīd medijos ekonomiskus un politiskus procesus komentē dažādi cienījami un profesionāli eksperti, bet šie komentāri parasti ir izrauti no kopējā konteksta, jo katrs no šiem viedokļu līderiem strādā kādā komercstruktūrā un, sniedzot savus komentāru, bieži vadās pēc sevis pārstāvētās institūcijas interesēm. Tādēļ neatkarīgu profesionāļu komanda publiskajā telpā ienestu vairāk objektīvus viedokļus un jaunu skatījumu uz problēmām.
Lai apvienotu ekspertus, jāatrisina virkne organizatorisku un tehnisku jautājumu, piemēram, kā motivēt ekspertus pamest prestižus amatus komercstruktūrās. Tomēr sabiedrības, tai skaitā uzņēmēju, interesēs būtu šāds ekspertu grupas patstāvīgs darbs efektīvai valsts tālākai attīstībai.
Atminos, manuprāt, lieliskā eksperta Mārtiņa Kazāka izteikumu raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, ka ir pienācis laiks pārveidot valsts aparātu pēc būtības, jo ar fasādes piekrāsošanu vairs nepietiek. Globālā konkurence prasa ķerties vērsim pie ragiem un rīkoties!
