Krievijas iebrukums, veicot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, satricinājis visu pasauli. Notikumi ir traģisma pilni, un uz tiem ļoti strauja reakcija ir finanšu un energoproduktu tirgos.
Politiskā griba un sankciju ieviešana pret agresoru ir grandioza mēroga – mērķis ir panākt kara izbeigšanu, izolējot Krieviju, un miera labā ekonomika uzņem visu šoku. Tas redzams cenu eskalācijā visplašākajā spektrā, un neskaidrība par turpmāko notikumu attīstību rada pieaugošu nestabilitāti tirgos un pasaules ekonomikā.
Katrs esam dzirdējuši par finanšu un preču plūsmas sankcijām attiecībā uz Krieviju, kas ietekmē piedāvājumu samazinājumu un piegāžu traucējumus, kas rada lielāku pieprasījumu alternatīvu piegāžu meklējumos. Reakcija atspoguļojas izejvielu cenu straujās izmaiņās. Viens no pasaules galvenajiem energoproduktiem – nafta piedzīvo cenas rekorda kāpumu. Marta pirmajā nedēļā tās cenas pieauga par aptuveni 20 %, sasniedzot 120 USD par barelu.
Ņemot vērā, ka jau ir lēmumi par naftas un naftas produktu importa pārtraukšanu, vēl joprojām turpinās starpvalstu sarunas par naftas un naftas produktu iegādes ierobežojumiem no Krievijas, un turpmāka cenu reakcija var sasniegt atzīmi 150 USD par barelu.
Līdzīgi kā naftas tirgu, arī ogļu cena šajā laikā ir kāpusi par vairāk nekā 50 %, sasniedzot un pārsniedzot atzīmi 200 USD/t. Turklāt tuvākajos mēnešos ogļu cena ir īpaši augsta, jo tiek papildināti ogļu krājumi, un vienlaikus ir piegādes traucējumi gan no Dienvidāfrikas, gan Krievijas, gan Austrālijas, kā arī daudzas kompānijas atturas no Krievijas izcelsmes ogļu iepirkuma.
Dabasgāzes cena tirgū ir uzlēkusi ārkārtēji strauji, un marta pirmajā nedēļā gāzes cena epizodiski reģistrēta 200 līdz 345 EUR/MWh. Redzam, ka nākamajai ziemai sagaidāmā cena biržā ir kāpusi par vairāk nekā 50 %. Jau šobrīd daudzas kompānijas Eiropā pārtrauc turpmākas dabasgāzes piegādes no Krievijas.
Savukārt tas strauji palielina sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījumu globālajā tirgū. Vienlaikus arī Eiropas Savienībā notiek diskusijas, kā paātrināt Eiropas dabasgāzes krātuvju piepildījumu līdz 80-90 % līmenim pirms nākamās ziemas iestāšanās, un ir intensīvas pārrunas par alternatīvām dabasgāzes piegādēm no ASV, Kataras, Alžīrijas un Norvēģijas.
Pie tik augstām dabasgāzes un ogļu cenām samazinās industriālo uzņēmumu patēriņa prognozes, un tas skar arī oglekļa emisijas kvotu pieprasījumu. Augsto energoresursu cenu dēļ tiek prognozēts augsts svārstīgums un ekonomikas attīstības bremzēšanās, jau šobrīd lielāko valstu ekonomikas inflācijas rādītāji ir ar augšupejošu tendenci, briest centrālo banku aizdevuma likmju celšana. Ņemot vērā, ka "Miera alianses" valstu politiskā griba likvidēt Krievijas agresiju ir pārsteidzoši spēcīga un ka ietekme uz ekonomiku netiek uzskatīta par svarīgāko apstākli, var paredzēt, ka Eiropas zaļajā kursā tiks pieņemti īslaicīgi zaudējumi, bet ilgtermiņā ieguvums būs strauja atteikšanās no fosilo resursu dedzināšanas.
Šobrīd tiek pievērsta lielāka uzmanība jaunu vēja parku un saules staciju būvniecībai, kā arī energoefektivitātei, piemēram, ēku siltināšanai – rīcība kopsummā sekmēs atteikšanos no fosilajiem energoresursiem un pastiprinās vēlmi attīstīt AER, kā arī palielināt tehnoloģiju pilnveidojumu dažādos ražošanas procesos.
Daudz vairāk strādāsim, lai kļūtu energoneatkarīgi un oglekļa dioksīda emisijās neitrāli, jo ģeopolitiskā drāma liek valstīm meklēt diversificētus avotus gāzes piegādēm īstermiņā un paātrināti attīstīt zaļā kursa ceļa karti ekonomikai ilgtermiņā. Domājot par Baltijas energodrošību, notiek diskusijas par gāzes resursa pietiekamību reģionā.
Jāuzsver, ka operatīvi pieņemtie lēmumi iepirkumiem 2 TWh apjomā nodrošina elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu AS "Latvenergo" termoelektrostacijās plānotajam pamata režīmam 2022. gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.
