SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" ("LaTS") apgrozījums šī gada deviņos mēnešos audzis par aptuveni 6%, salīdzinot ar analogu periodu pērn, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

"Šogad situācijai ir tendence stabilizēties," sacīja Okmanis, piebilstot, ka inflācijas kāpums vairs nav tik straujš, kā arī elektroenerģijas cenās vairs nevalda nedrošība.

Vienlaikus Okmanis atzīmēja, ka situācija laukos un pilsētā mazumtirdzniecībā nav vienāda, tostarp ārpus pilsētām attīstības iespējas ir lielākas. Valdes priekšsēdētājs norādīja, ka pilsētās krītas gan "LaTS" apgrozījums, gan pirkumu skaits, kas, viņaprāt, varētu būt saistīts ar zemāku iedzīvotāju pirktspēju, ko cita starpā veicina EURIBOR likmes kāpums un konkurences saasināšanās.

"Vairs nav jūtams arī agrākais apgrozījuma pieaugums brīvdienās un svētku dienās," piebilda Okmanis, stāstot, ka lielo mazumtirdzniecības ķēžu īstenotā konkurences politika ietekmējusi pircēju paradumus, kuri vairs neizvēlas iepirkties mazajos piemājas veikalos tik bieži kā agrāk.

Veikalu tīkls “Lats”, pateicoties investīcijām tiešsaistes tirdzniecības platformas attīstībā, gada laikā spējis palielināt apgrozījumu no pasūtījumiem internetā par 18%, pastāstīja SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

““LaTS” interneta veikala priekšrocības novērtē arvien vairāk cilvēku – galvenokārt jāmin tas, ka e-veikalā visas cenas, atlaides un akcijas ir tieši tādas pašas kā fiziskajos veikalos. Otrkārt, produktu piegāde mājās ir ļoti ērta, jo īpaši tālākos reģionos un cilvēkiem, kuri izmanto sabiedrisko transportu,” skaidro R. Okmanis. Pēc R. Okmaņa vārdiem, vērojama arī stabila tendence, ka pilsētās dzīvojošie pircēji pasūta produktus ar piegādi mājās saviem vecākiem vai citiem radiniekiem reģionos.

“LaTS” tiešsaistes tirdzniecībai attīstoties, tiek pievienotas arvien jaunas piegādes zonas. “Šovasar aptvērām reģionu Kuldīga-Vārme-Saldus, plānojam attīstīties arī citviet Latvijā. Šo virzienu sākām ar Rīgu un Pierīgu, kur sākotnēji arī bija aktīvākā tirdzniecība, bet nu jau arvien vairāk pirkumu tiek veikti citos reģionos. Tāpēc droši var teikt, ka e-veikala attīstība turpināsies arvien straujāk,” prognozē R. Okmanis.

Veikalu tīkls “LaTS”, turpinot paplašināt piegādes zonas visā Latvijā, ietvēris Kurzemes reģionu, kur gūst arvien lielāku pircēju atsaucību – jaunums ir tiešsaistes veikala pakalpojumi teritorijā ap Kuldīgu, Vārmi un Saldu, pastāstīja SIA “Latvijas Tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

“Pircēji novērtē “LaTS” e-veikala īpašos piedāvājumus – piemēram, “e-latts.lv” līdz šim bija vienīgais internetveikals Rīgā un apkārtnē, kas pieņem depozīta taru. Tagad depozīta taru pieņem arī Kuldīgas, Saldus un Vārmes komplektēšanas centru piegādes zonā. Tāpat šajos reģionos iespējams pasūtīt un nomainīt arī “Venden” lielos ūdens balonus,” jaunumus iezīmēja R. Okmanis.

Pēc R. Okmaņa vārdiem, tādējādi reģionu iedzīvotāji var ietaupīt ne tikai laiku, bet arī naudas līdzekļus, retāk tērējot degvielu braucienam uz iepirkšanās centriem, turklāt cenas internetveikalā neatšķiras no klātienes veikalu cenām, un ir spēkā arī visas atlaides un akcijas. “Daudzi izmanto iespēju pasūtīt pārtikas un nepārtikas preces no pilsētām saviem tuviniekiem lauku reģionos, turklāt šādas piegādes, kā esam novērojuši, kļūst regulāras, pircējiem e-veikala grozā liekot līdzīgus pirkumus. Tas liecina par stabila ieraduma veidošanos,” gandarīts ir R. Okmanis.

Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.

"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.

Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “LaTS” ietilpstošie mazie veikali neatbalsta apspriešanas procesā esošos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz darba laika ierobežojumus gan darbdienās, gan brīvdienās un svētku dienās, kā arī vēlāku alkohola tirdzniecības sākuma laiku, liecina tīklā veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijas Alkohola nozares asociācijā arī atzīts, ka, samazinoties mazo veikalu darba laikam un pieejamībai pircējiem, tiks veicināta mājās destilētā alkohola brūvēšana un tirgošana, kas savukārt paaugstinās ar to saistīto pārmērīgas alkohola lietošanas risku.

Uz jautājumu, vai vajadzētu ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, 73,33% “LaTS” veiktās aptaujas respondentu atbildēja noliedzoši, bet 10% tam piekrita. Savukārt 83,3% kategoriski nepiekrīt darba laika ierobežošanai dienas beigās, bet tikai 8,3% ir citāds viedoklis.

Attiecībā par iespējami vēlāku alkohola tirdzniecības laika sākumu, kas rosināts no plkst 10:00, 75% tirgotāju atbildējuši noliedzoši, kamēr 16,7% izteikuši piekrišanu šādam ierosinājumam.

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Mūsu LaTS tīkla tirgotāji pilnībā atbalsta valdības lēmumu uz nenoteiktu laiku saglabāt pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā vietējam tirgum raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Šāds lēmums gan pazeminās produktu cenas veikalu plauktos, gan arī padarīs tos pieejamākus pircējiem.

Vienlaikus jāatzīst, ka šīs darbības gala mērķa sasniegšana – palielināt Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu noietu – lielā mērā atkarīgs arī no tirgotāju godaprāta. Ja tirgotājs vienā kastē sajauc kopā Latvijas gurķus ar lētākiem importa gurķiem un pārdod to visu kā vietējo produkciju, tad pieķert viņu nemaz nav tik viegli. Par šādiem efektiem, lai spriež paši augļu un dārzeņu audzētāji – vai tas ir palielinājis viņu audzētās produkcijas pārdošanas apjomus.

Vienlaikus ar šo pircējiem un tirgotājiem pozitīvo lēmumu, notiek arī process, kas apdraud mazo veikalu darbību reģionos. Runa ir par prasību izcelt preces izcelsmes valsti ar karodziņu palīdzību. Šķiet, ka deputāti, dzīvojot lielākajās pilsētās un iepērkoties lielveikalos, kuros cenu zīmes parasti tiek veidotas ar datorprogrammas palīdzību, vienkārši neapzinās realitāti kurā dzīvo mazie reģionālie veikali. Un šī realitāte ir tāda, ka mazajos reģionu veikalos cenu zīmes ļoti bieži vēl tiek rakstītas ar roku. Tagad pie šī roku darba nācis klāt vēl pienākumus rakstīt izcelsmes valstis – runa ir par tūkstošiem cenu zīmju, kas jānomaina ar manuāla darba palīdzību.