Vasaras sezona dažādos uzņēmumos ir atšķirīgs darba cēliens - daļai darba apjoms pieaug, daļa izbauda atvaļinājumu. Tomēr nav noliedzamas pārmaiņas, kuras siltie mēneši ienes gan darba vietā, gan pašos darbiniekos.«Ir četri gadalaiki, kad ir grūtāk motivēt darbiniekus: pavasaris, kad visi ir noguruši pēc garās ziemas un slimo, vasara, kad ārā ir lielisks laiks un negribas sēdēt pie apnikušā darbagalda, rudens, kad darbinieki pēc vasaras atvaļinājumiem ir izkrituši no darba ritma, un ziema, kad nepārejošā tumsa un aukstums atņem spēku,» ironizē organizāciju psihologs Reinis Lazda. Viņaprāt, vasarā darba produktivitāte ir nedaudz zemāka, bet ne tikai motivācijas dēļ. «Vasara tomēr ir laiks, kad darbinieku vēlme izrauties no darba vides ir vislielākā. Ne velti tieši jūlijs un augusts ir kļuvuši par atvaļinājumu sezonu gan Latvijā, gan citur Eiropā.»Personālvadības konsultante Dzintra Zālīte gan domā, ka allaž ir cilvēki, kam motivācijā lielāka loma ir ārējiem faktoriem nekā iekšējiem, un ka vasarā darbinieku motivācija daudz neatšķiras no citiem gadalaikiem. Arī personālvadības konsultants Kaspars Kauliņš par būtiskākiem faktoriem, kas ietekmē darbu vasarā, uzskata nevis motivāciju, bet dažādus ar sezonalitāti saistītus aspektus – papildu darbaspēka piesaistīšanu, atvaļinājumu organizēšanu, procesu sakārtošanu u.c. biznesam svarīgas lietas.Ja vasara ir rimtāks darba cēliens, varbūt tā būtu piemērots laiks, lai apgūtu ko jaunu? Kā uz to motivēt darbiniekus? Labi motivē mācības ārzemēs, gleznainās un eksotiskās vietās, smejas R. Lazda. K. Kauliņš domā, ka motivēt var arī ar skaidru ziņu: ar papildu prasmēm, iemaņām jūs varēsiet nopelnīt vairāk. Piemēram, iegūsti tādu un tādu sertifikātu un attiecīgi paaugstināsim atalgojumu. Savulaik Fazer maiznīcas Ogres ceptuvē atalgojuma sistēmā esot bijis paredzēts: ja cilvēks bija apguvis vēl kādu amatu, tad atalgojums mainījies. K. Kauliņš gan uzsver: jebkuras mācības ir investīcijas un jādomā, kā tās atpelnīt. Sakārtot darba vidi, procesus – arī tam klusāka darba cēliens ir piemērots, saka konsultanti.«Vai šis ir īstais darbs un darba devējs?» Izrādās, ka vasara, tāpat kā Jaunais gads ar tam piedienīgiem nodomiem sākt jaunu un labāku dzīvi, ir periods, kad cilvēki biežāk ir gatavi mainīt darbu.«Jaunais gads un vasaras sākums ir divi brīži, kad cilvēku vēlme kaut ko mainīt ir salīdzinoši lielāka,» saka K. Kauliņš. Dz. Zālīte pie faktoriem, kas veicina «pārmaiņu sajūtu», pieskaita studiju beigas – cilvēki iegūst diplomus un ir gatavi jauniem izaicinājumiem.Ko šajā situācijā darīt darba devējam, ja viņš darbiniekus nevēlas pazaudēt? «Pret Jaunā gada spārnu savicināšanu darbojas gada prēmijas. Valsts iestādēs agrāk prēmijas maksāja gada beigās, lai cilvēki varētu nopirkt dāvanas. Taču privātajā sektorā gribas sagaidīt reālos rezultātus, kas nozīmē, ka prēmiju izmaksas pārceļ pēc Jaunā gada,» saka K. Kauliņš.Par psiholoģiski ietekmīgāku mehānismu K. Kauliņš uzskata gadskārtējās darbinieku pārrunas. Šīs pārrunas un no tām izrietošo līgumu viņš salīdzina ar kādreizējo līgumu, kuru zemnieki noslēdza rudens pusē un atbilstoši tam Jurģos mainīja vai nemainīja saimnieku. Ja tu esi labs strādnieks, tas jau nenozīmēja, ka jāiet prom no saimnieka, bet reizi gadā var vienoties par kaut ko jaunu. Pārrunās gada sākumā tu nolīgsti, vienojies par nākamo gadu. Ar šādu jaunu vienošanos darbinieks ieiet vasaras sezonā. Ja ir spēcīgs psiholoģiskais kontakts, tad darbiniekam ir grūtāk teikt – tagad ir vasara, un es iešu prom.«Tāpēc uzņēmumiem ikgadējām pārrunām vajadzētu pievērst uzmanību. Tās nav formālas sarunas, bet gan brīdis, kad psiholoģiski vienoties ar cilvēku par nākamo darba ciklu,» uzsver K. Kauliņš.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
