Vācijas uzņēmumu grupas “Kärcher” valdes loceklis Mihaels Hausermans, tiekoties ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu, apstiprināja uzņēmuma ieceri par jaunas ražotnes izveidi Latvijā.
Tajā plānots izveidot 200 darba vietas. Jaunā investīciju projekta realizācija notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).
Sākotnēji uzņēmums Latvijā ražos rezerves daļas komunālo dienestu automašīnām, kuras pielāgotas dažādu saimniecisku funkciju veikšanai kā, piemēram, ielu uzturēšanai, bet pēc vēlāk plānots uzsākt arī šo automašīnu komplektēšanu. Šīs produkcijas galvenā mērķauditorija ir pašvaldības, dārzkopības uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuri nodarbojas ar ainavas veidošanu un teritoriju iekārtošanu.
“Kärcher” jau ir iegādājies ražošanas telpas Jelgavas novada Cenu pagasta Raubēnos, Langervaldes ielā 5, kur tiks ierīkota ražotne un izveidota noliktava.
M.Hausermans teic, ka lēmumu par ražotnes izveidi Latvijā lielā mērā ietekmējušas pandēmijas izraisītās loģistikas problēmas: “Līdz ar ražotnes izveidi Latvijā varēsim saīsināt “Kärcher” garās piegādes ķēdes, jo Latvijā tiks nodrošināta gan detaļu ražošana, gan galaproduktu komplektēšana. Līdz ar to gala produkts uz galvenajiem mērķa tirgiem Rietumeiropā un citviet tiks eksportēts tieši no Latvijas”.
“LIAA ar šo projektu strādājam no 2020. gada vidus un līdz šim esam nodrošinājuši visu nepieciešamo atbalstu, lai investors varētu uzsākt savu darbību Latvijā. Esam gandarīti, ka uzņēmums veiks pilnu ražošanas ciklu, kā arī iecerējis veikt ieguldījumus izpētē un attīstībā, lai pilnveidotu savu produkciju. ”Kärcher” katru gadu ievieš ražošanā līdz pat 150 jauniem vai uzlabotiem produktiem, investējot inovāciju attīstībā. Tā ir pozitīvā prakse kā celt produkta pievienoto vērtību. “Kärcher” pārstāvji apliecinājuši, ka plāno cieši sadarboties ar augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un universitātēm,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns, uzsverot, ka bez Latvijas “Kärcher” šīs ražotnes kontekstā izskatīja arī citas alternatīvas, tostarp tuvākās kaimiņvalstis, kā arī atsevišķas Centrāleiropas valstis, bet Latvijas piedāvājums bija konkurētspējīgākais izmaksu un projekta realizācijas laika ziņā.