Neizmantots un pussabrucis patlaban ir galvenais stadions, sportistu viesnīcas, bobsleja, kamaniņu un tramplīnlēkšanas trases, daiļslidošanas halle, kā arī citas celtnes. Dienvidslāvijas kara laikā, piemēram, kamaniņu trase tika izmantota par artilērijas glabātuvi, raksta Reuters.
1984. gadā pašreizējā Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā. Ziemas Olimpiskās spēlēs toreiz sacentās vairāk nekā 1,2 tūkstoši sportistu no 49 valstīm. Šīs olimpiskās spēles bija otrās, kas norisinājās sociālistiskā valstī; pirmās bija Maskavā - 1980. gada vasarā.
