Viņš arī atzīmēja, ja privātpersonām ir tehniskās iespējas un arī piekļuve konkrētajām telpām, tad nevar izslēgt, ka to var paveikt arī privātpersonas, jo noklausīšanās ierīces ir dažādas, piemēram, diktofonu var iegādāties jebkurš. L.Kamaldiņš arī piebilda, tas, ka tiek noklausītas ne tikai telefonsarunas, bet arī telpas, ir zināms katram, kas ir kaut nedaudz saistīts ar šo sfēru.
Uz jautājumu, vai no valsts interešu viedokļa ir nepieciešamība kaut ko noklausīties, bijušais SAB vadītājs norādīja, ka šis jautājums ir diezgan diskutabls. Vienmēr jāizvērtē plusi un mīnusi. «Es teiktu drīzāk, ka no valstiskā viedokļa tas ir diezgan riskants pasākums un motivācijai ir jābūt ļoti spēcīgai un, protams, tam ir jānotiek , ņemot vērā politiskos un tiesiskos aspektus.» atzīmēja L.Kamaldiņš.
Viņš arī piebilda, ka, viņaprāt, SAB politiskajos procesos nepiedalās. Savukārt KNAB atsevišķos momentos mēģina spēlēt politikā. Uz to, iespējams, norādot aktīva izmeklēšana vienās lietās, bet neaktīvāka citās, kas jau daudzkārt minēts arī medijos.
Raksti par tēmu
DB jau rakstīja, ka opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (Par labu Latviju!) 900 sekundēs paziņoja, ka Latvijas viesnīcās, iespējams, tiek noklausītas dažādas ārvalstu amatpersonas. Viena no viesnīcām, kur uzstādītas noklausīšanas ierīces, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, ir Rīdzene.
Iespējams, šajā viesnīcā noklausīšanās notiek gan prezidenta numurā, gan vairākos citos luksusa klases numuros, kuros bieži apmetušies ārvalstu prezidenti, premjeri un citas amatpersonas, sacīja A. Šlesers.
Pēc viņa teiktā, ir divas organizācijas, kuras cieši sadarbojas noklausīšanas jomā – KNAB un SAB. Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi pārbaudi.
