«Ir jāsaprot atšķirība starp kādas valsts redzamo ārējo politiku un šīs politikas publiski neredzamo daļu. Ja ar pirmo viss ir vislabākajā kārtībā, tad par otro pat visaugstākās raudzes valstu vadītājiem nereti nav ne vismazākā priekšstata. Un vēl ir diplomātiskais korpuss, kas saistīts ar abām šīm pusēm,» Neatkarīgajai skaidroja A.Kalvītis (attēlā).
Viņu nebūt nepārsteidzot un nešokējot WikiLeaks rīcībā esošie sūtījumi un to saturs – informācijas vākšana esot normāla prakse. Būtiskākais esot kas cits – bieži vien ar apzinātu dezinformāciju cenšoties izkropļot šādu informācijas plūsmu, kā arī, izmatojot atsevišķu diplomātu personīgās kompetences līmeni, kāds mēģina sasniegt šaurus politiskus mērķus. Pēc A. Kalvīša domām, tieši tas notika 2007.–2008. gadā.
Ņemot vērā atsevišķus subjektīvus faktorus, kurus bijušais premjers sīkāk nekomentēja, minētajā laika posmā dažiem tagadējās varas nesējiem bijušas izveidotas pat pārlieku tuvas attiecības ar toreizējo ASV vēstnieci Ketrinu Todu Beiliju. «Daži politiķi tolaik burtiski sēdēja ASV vēstniecībā, daži atkal skrēja tur katru dienu un stāstīja visneiedomājamākās baumas gan par mani, gan par toreizējo valdību,» norāda A.Kalvītis.
Ja WikiLeaks nopublicēs visus tā rīcībā esošos dokumentus, pēc A. Kalvīša domām, dažiem šodienas varenajiem varētu nākties atbildēt uz dažiem ne pārāk patīkamiem jautājumiem, jo viņu loma atsevišķos procesos varētu nebūt šodienas statusam glaimojoša.
