Intervijā laikrakstam Latvijas Avīze viņš skaidro savu viedokli par to, kādēļ balsojumiem par personu apstiprināšanu atbildīgos amatos nevajadzētu būt atklātiem.
«Ja balsojums par ģenerālprokurora ievēlēšanu – es runāju tikai par abstraktu ģenerālprokurora [amata] kandidātu, nedomājot par sevi, ne citu iespējamu kandidātu - būtu atklāts un visiem būtu zināms, kā katrs deputāts lēmis, varētu izveidoties situācija, ka ievēlētajam ģenerālprokuroram, pildot savus dienesta pienākumus, nāktos pieņemt lēmumu par kādu no deputātiem vai Saeimā pārstāvētu partiju. Šādu lēmumu vēlāk varētu traktēt kā labvēlības izpausmi vai nelabvēlību, ja samērotu ģenerālprokurora lēmumu par attiecīgo politiķi vai partiju un balsojumu Saeimas sēdē,» norāda Ē. Kalnmeiers.
Viņš piebilst, ka «tāda, manuprāt, demokrātiskās valstīs ir slēgtā balsojuma jēga. Lai ģenerālprokurors nejustos nevienam pateicību parādā. Un lai nebūtu pamata politiskām spekulācijām par ģenerālprokurora simpātijām vai antipātijām».
