Pastāv bažas, ka Krievija «vilks garumā» destabilizēto situāciju Ukrainā, un Eiropas Savienībai (ES) būtu jāievieš stingrākas sankcijas, ja nekas nemainīsies un situācija eskalēsies, saka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).
Viņš norādīja, ka Krievija pašreizējos apstākļus varētu ievilkt garumā, lai uzturētu spiedienu, cenšoties panākt Ukrainas teritorijas, konstitūcijas un valdības izmaiņas. Vaicāts, kāpēc ES nav vienojusies par trešās fāzes sankciju, tātad arī ekonomisko sankciju piemērošanu, Kalniņš skaidroja, ka tas liecina par to, ka ES vēl nevar par to vienoties, jo ir jāņem vērā pietiekoši daudzu valstu uzskati.
Pielietojot sankcijas, tām būtu jābūt vērstām uz konkrēta rezultāta panākšanu. Ar jautājumiem par to, vai Latvija mudina citas ES valstis piekrist trešās fāzes sankciju ieviešanai, politiķis aicināja vērsties pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP).
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs skaidroja, ka prognozēt situācijas attīstību Ukrainā var vien vienas vai divu dienu garumā. Viņš pauda cerību, ka situācija neeskalēsies līdz ceturtdienas, 17.aprīļa, četrpusējām sarunām. Kā pozitīva zīme vērtējama ASV prezidenta Baraka Obamas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsaruna, kas liecina, ka notiek dialogs.
Raksti par tēmu
Saistībā ar nokaitēto situāciju Ukrainā Ženēvā ceturtdien notiks četrpusējas ES, ASV, Ukrainas un Krievijas sarunas. Kā uzskata Kalniņš, ceturtdienas sarunu rezultāts nav prognozējams un svarīgākais, lai situācija nepāraug sadursmēs Ukrainā vai uz robežas ar Krieviju. Visbriesmīgākais būtu kara sākšanās un papildu agresija, kas nav pieļaujama, pauda politiķis.
Atbilstot uz norādi par to, ka Krievijai nav nepieciešams sākt karadarbību, ja tā var ieņemt teritorijas, nesastopoties ar lielu militāru pretestību, Kalniņš skaidroja, ka pašlaik ES spriež, kā uz to reaģēt, jo mūsu laikmetā nekas tamlīdzīgs nav noticis. Pašlaik tiek vērtētas reakcijas iespējas situācijā, kad Putins ir izmainījis pasaules kārtību.
Pēc Kalniņa teiktā, Krimas atbrīvošanas vārdā Rietumvalstis nav gatavas sākt karu un jāņem vērā, ka konflikts par šo teritoriju varētu turpināties vairāku gadu garumā. Austrumukrainā arī iedzīvotāju uzskatu dēļ Krievijai būs daudz grūtāk tēlot to pašu situāciju, kāda norisinājās Krimā, - eskalācija Austrumukrainā varētu izraisīt īstu partizānu kustību.
Pēdējo dienu laikā vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās prokrieviskie separātisti sarīkojuši plašas nekārtības. Kijeva uzskata, ka tās inscenējis Kremlis, šādi sagatavojoties iespējamai reģiona aneksijai.