Tomēr viņa norāda, ka ir svarīgi, lai periods uz līdzvērtīgākiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem būtu īsāks un to palielināšana nenotiktu uz lauku attīstības finansējuma samazināšanas rēķina.
«Ja dalībvalstis samazina kopējo Eiropas budžetu, tad samazināsies arī finansējums lauksaimniecībai. Tomēr šim samazinājumam ir jāskar atbalsta saņēmēju «trekno galu» nevis Baltijas valstis. Gluži otrādi, kopējam finansējumam Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir jāpalielinās,» uzskata S. Kalniete.
Raksti par tēmu
Deputāte norāda, ka dalībvalstīm nespējot vienoties par budžetu vai pielietojot veto tiesības, spēkā būs līdzšinējie noteikumi – proti, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs viszemākie Eiropā un ne lielāki par 100 eiro par hektāru.
Viņa arī atgādina, ka EP ir vairākkārt kategoriski iestājies pret ES kopējā budžeta samazināšanu. Un jo lielāku budžeta samazinājumu pieņems dalībvalstis, jo lielāka iespēja, ka šādu budžetu noraidīs EP.
Eiropas premjeru sarunas par daudzgadu budžetu vērtē EP deputāte vērtē kā sarežģītas, smagas un piesātinātas ar dalībvalstu iekšējo problēmu ietekmēm.
Db.lv jau vēstīja, ka H. van Rompeja jaunākais piedāvājums nākamajam bloka septiņu gadu budžetam attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniekiem nav pieņemams un Baltijas zemnieki gatavi jaunām protesta akcijām, informēja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.