Pandēmija, līdzīgi kā citas krīzes, ir pārvērtusi tās biznesa dienaskārtības lietas, kuras agrāk tika uzskatītas par vēlamām kaut kad nākotnē, par jautājumiem, kurus vajadzēja izdarīt vakar.

Krīze ir atsegusi uzņēmumu vājās puses – pārāk lielas saistības, pārāk nedrošu naudas plūsmu, pārāk zemu uzņēmumu pašu kapitāla līmeni, pārāk jūtīgu pieprasījumu vai pārāk lielu paļāvību uz noteiktu produktu vai pakalpojumu. Līdztekus krīze ir kalpojusi, kā katalizators pārmaiņām, kuras jau uzņēma gaitu pirms pandēmijas, proti, vispārēju digitalizāciju un uzņēmumu darbības daudz plašāku sociālas atbildības izpratni. Precīzi nebūs iespējams prognozēt, cik no COVID-19 laika uzvedības pārmaiņām iesakņosies un cik izgaisīs līdz ar situācijas normalizāciju, taču skaidrs ir viens – krīzei sekos izaugsme, kas visdrīzāk būs nevienmērīga, bet ekonomika un sabiedrība būs mainījusies.

Kā rīkoties uzņēmējiem, zinot, ka pēc krīzes ekonomika atmodīsies vienlaikus gan nestabila un jūtīga, gan ar vēl nebijušu uzsvaru uz digitālajām tehnoloģijām un cilvēkiem, kas būs pieredzējuši un apguvuši jaunus paradumus?

Kā prioritāte jāizvirza elastība un spēja piemēroties satricinājumiem. Lai šo sasniegtu, jācenšas veidot patiesi zemāku pastāvīgo izmaksu bāzi un elastīgākas darba attiecības.

Tāpat vērts fokusēties tikai uz sava biznesa pamata darbību portfeli, proti, to, kas uzņēmumam nodrošina vērtību, bet visu pārējo, pastiprināti jāiepērk kā ārpakalpojumu. Šī stratēģijas vadmotīva atslēgas vārdi ir organizācijas vieglums, fokuss un spēja ātri mainīties ar zemām izmaksām.

Uzņēmuma transformācija jāturpina, ieviešot jaunu darbības digitalizācijas vilni. Runa vairs nav tikai par kādas e-komercijas dimensijas pievienošanu tradicionālajam uzņēmumam. Šoreiz runa ir par maksimālu visu procesu digitalizāciju – sākot no klientu saskarsmes līdz ražošanai.

Līdz ar digitalizāciju, diemžēl aktualizējas arī kiberdrošības jautājumi. Turpmāk stratēģiski jāpārskata un jāuzlabo kiberdrošība, to padarot par ikdienas paradumu. Jāņem vērā, ka, piemēram, pēc mākoņdatu uzņēmuma Iomart pētījuma datiem šī gada pirmajā ceturksnī datu piekļuves pārkāpumu gadījumu skaits pieauga par 273%. Nākotnes noziedzība arvien vairāk būs saistīta tieši ar datu drošību.

Līdztekus jāpārskata arī uzņēmuma piegādes ķēdes, izvērtējot riskus, kā arī sociālo un vides ietekmi. Patērētāji visā pasaulē, arī Latvijā, arvien vairāk novērtē produktu un pakalpojumu izcelsmi un tās caurskatāmību, kā arī uzņēmuma ražošanas ētiskos aspektus.

Visbeidzot, jāpārdomā, ko mēs saprotam ar darbu un darba attiecībām? Jaunas savienojamības tehnoloģijas ļauj izmantot attālināta darba iespējas, tostarp no mājām, kas nereti palielina cilvēku darba ieguldījumu.

Jānovērtē, cik patiesībā vajadzīgs ir ierastais “no deviņiem līdz sešiem” biroja darbs. Taču darba transformācijai jāiet roku rokā ar izpratni par produktivitāti, kas to veido, kā to mērīt.

Šāda mērķtiecīga pieeja ļaus veidot ne tikai uzņēmumus, kas būs gatavi pārvarēt jaunus satricinājumus, bet arī spējīgi piemēroties jaunām tirgus iespējām. Līdztekus pārmaiņu laikā uzmanīgi jāseko arī iespējai stratēģiski audzēt biznesu, piemēram, iegādāties citus uzņēmumus vai to vērtīgus aktīvus. Kopumā jāsecina, ka tradicionāla rūpniecība vai gadu desmitos nemainīgi pakalpojumi, visdrīzāk ir pagātne. Nākotni raksturos elastība, mainība un noturība.