Ja sajūtat bezcerīgu nespēju koncentrēties – veiciet dziļu ieelpu, un atkārtoti mēģiniet fokusēties. Santa Barbaras Universitātes pētnieku veiktais eksperiments rāda, ka tikai divu nedēļu uzmanības treniņš spēj ievērojami uzlabot lasītā uztveri, operatīvās atmiņas ietilpību, kā arī koncentrēšanās spējas.
Šie viņu atklājumi nesen tika publicēti psiholoģijas interneta žurnālā
Psychological Science.
Raksti par tēmu
«Vispārsteidzoškais tajā bija rezultātu nepārprotamība,» stāsta Mihails Mražeks, psiholoģijas aspirants un minētā izdevuma vadošais autors: «uzmanības treniņš uzlabo operatīvās atmiņas ietilpību un pēcdiploma testu, jeb GRE (
Graduate Record Examinations
) veiktspēju, vienlaikus samazinot izklaidību. Pat stingri programmētas un efektīvas apmācību programmas mēdz dot atšķirīgus rezultātus. Taču mēs ar visdažādāko mērījumu palīdzību konstatējām nepārprotamu izklaidības mazināšanos».Daudzi psihologi skaidro izklaidību kā nepietiekamas uzmanības stāvokli, ko raksturo nepilnīga koncentrēšanās uz doto uzdevumu vai situāciju. Lielāko daļu no mūsu nomodā pavadītā laika mēs mēdzam būt izklaidīgi. Mūsu domām ir tendence klejot starp pagātnes notikumiem un sagaidāmajiem, piemēram domās atsaukt tikko notikušu konfliktu, vai negadījumu, kad kāds mums nogriezis ceļu uz autostrādes, vai gluži pretēji – kavēties pārdomās par saviem nedēļas nogales plāniem.Vairumā gadījumu šādi prāta klejojumi nerada nekādas nopietnas problēmas, taču ir arī momenti, uz kuriem jāsakoncentrē uzmanība, un tad spējai fokusēties uz galveno ir izšķiroša nozīme.Nolūkā izpētīt kā rūpības un uzmanības vingrināšana var mazināt izklaidību un uzlabot rīcības adekvātumu konkrētās situācijās, zinātnieki pēc nejaušības principa izvēlējas 48 bakalaura programmu studentus, no kuriem daļa mācījās tieši uzmanības un koncentrēšanās spēju attīstību, citi – apguva uzturzinātnes pamatus. Abas studentu kategorijas mācījās augsta līmeņa, savās jomās pieredzes bagātu profesionāļu vadībā. Nedēļu pirms pētījuma studentiem tika piedāvāts veikt divus testus: modificēta teksta loģisku testēšanu un operatīvās atmiņas ietilpības testu. Abu testu laikā tika mērīta izklaidības pakāpe.Uzmanības treniņa nodarbībās tika sniegts gan teorētisks ieskats, gan arī vienlaikus mācīti praktiski paņēmieni, kas pielietojami gan treniņos, gan ikdienas dzīvē. Tajā pat laikā uzturzinātnes studenti apguva gan uzturzinātnes teoriju, gan veselīga uztura stratēģijas ikdienas pielietošanai.Nedēļu pēc apmācību beigām studenti tika testēti atkārtoti. Rezultāti atklāja, ka uzmanības treniņa grupas dalībniekiem ievērojami uzlabojušies gan teksta loģiskas uztveres, gan operatīvās atmiņas ietilpības rādītāji. Pārbaudes laikā šie studenti bija arī mazāk izklaidīgi. Neviens no šiem uzlabojumiem netika konstatēts uzturzinātni apguvušo grupā.«Šis ir vispilnīgākais un stingrākais pierādījums tam, kā apdomīgums spēj samazināt izklaidību, visskaidrāk demonstrē operatīvās atmiņas un lasīšanas prasmju uzlabošanos un kopumā parāda kā izklaidība ietekmē jebkādus rezultātus,» stāsta M. Mražeks. Viņš piebilst arī, ka šis pētījums ir pārliecinoši parādījis, ka, trenējot uzmanību, var tikt būtiski uzlabotas kognitīvās spējas, kas bieži tiek uzskatītas par negrozāmām.Mražeks un pārējie pētnieku grupas locekļi izvērš savu pētniecisko darbību, cenšoties noskaidrot, vai līdzīgus rezultātus var panākt arī, strādājot ar jaunāko paaudzi, izmantojot uzmanības e-treniņus. Bez tam viņi arī cenšas noskaidrot, vai šī metode nevarētu būt derīga arī vispārējā personības attīstībā, tostarp ar mērķi uzlabot uztura paradumus, fiziskās aktivitātes, miegu, starppersonu attiecības.Publikācijā izmantoti Kalifornijas Universitātes, Santa Barbarā piedāvātie materiāli.
