Šajā reizē portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot ražošanas procesu kokapstrādes uzņēmumā Vika Wood!
Pēdējos gados uzņēmums ražo aptuveni 250 tūkstošus gatavās produkcijas gadā. Uzņēmums apstrādā skujkokus priedi un egli, un to sadalījums ir aptuveni attiecīgi 55% priede un 45% - egle, stāsta SIA Vika Wood ražošanas vadītājs Udo Pētersons.
Lielāko daļu veido eksports - aptuveni 80%, savukārt pārējie 20% produkcijas tiek tirgots Latvijā. Lielākie uzņēmuma tirgi ir Japāna, Ķīna, arī Vācija, un kopumā Vika Wood eksportē teju uz 30 valstīm.
Kompānijā strādā aptuveni 140 darbinieki.
Kompānija pirms 3-4 gadiem ražoja vairāk, taču tagad apjomi samazinājušies, kas saistīts ar izejmateriālu sagādi.
Kā tiek ražoti zāģmateriāli, skaties galerijā augstāk!
#1/58
Zāģmateriāli tiek vesti uz Vika Wood tālākai apstrādei. Uzņēmums pats mežistrādi neveic, bet iepērk.
#3/58
Zāģbaļķu uzmērīšanas stacija. Vika Wood, lai izvairītos no konfilktiem ar pircējiem, paši uzmērīšanu neveic, to dara neatkarīga kompānija WMF.
#4/58
Kompānija ar pārdevējiem slēdz līgumus - ir zināmas cenas un kvalitātes prasības.
#5/58
Vika Wood, lai izvairītos no konfilktiem ar pircējiem, paši uzmērīšanu neveic, to dara neatkarīga kompānija WMF Latvia.
#6/58
Kompānija veic koksnes mērīšanu un tanī brīdī, kad viņi pasaka vērtējumu kokam, vai tas ir labs vai nē, tanī brīdī mainās kokmateriālu īpašnieks. Ja ārpus žoga tas vēl ir piegādātāja īpašnieks, tad aiz šīs stacijas tas jau ir Vika Wood īpašums, stāsta kompānijas pārstāvji.
#7/58
Šajā vietā koki iegūst apjomu un vērtējumu darījumam - kompānijas speciālists vēro rādītājus. Šī iekārta ir viena no jaudīgākajām un modernākajām, kāda pieejama. Iekārta var nomērīt ārējos izmēros, bet, lai varētu pateikt, kas ir koka suga, nepieciešams speciālists.
#8/58
Savukārt to, kāda ir koka suga, šķira, tā miza, nepieciešams speciālists. Skeneris iegūst 3D attēlu un tā kvalitāti nosaka WMF darbinieks.
#9/58
Tālāk jau novērtētais kokmateriāls pa līniju dodas uz ražošanu.
#10/58
Katrā līnijas pusē krīt sava suga - vienā egle, otrā - priede. Intenstīvi strādājot, līnija diennaktī var sašķirot līdz 4000 kubikmetriem.
#12/58
Pie līnijas ir daudz dažādas «kabatiņas», kur kokmateriāls iekrīt atkarībā no tā diametra. Mazākais diametrs, ko iepērk uzņēmums, ir 10 centimetri tievgalī līdz 40 centimetriem.
#13/58
Pēc tam kabatiņas tiek iztukšotas un viens izmērs tiek sakrauts vienā telpā.
#14/58
Tādējādi uzņēmuma speciālisti zina, kur atrodas attiecīgā izmēra kokmateriāli.
#16/58
Operatora uzdevums ir sagriezt baļķi tā, lai zāģu līnijā tas nonāktu ar tievgalu pa priekšu.
#18/58
Līnijā uz ražošanu dodas jau nomizoti baļķi - miza tiek savākta un izmantota uzņēmuma katlu mājā kā kurināmais, lai nodrošinātu vajadzīgo siltumu žāvētavā.
#20/58
Tālāk ir automātiskā ievades sistēma, kas pagriež baļķi tā, lai iegūtu maksimāli lietderīgu iznākumu.
#21/58
Operatoram jāuzrauga, lai viss norit gludi. Sarežģītos mezglos liek kameras, lai var uzraudzīt ražošanu.
#25/58
Pēc tam bloks tiek pagriezts un ar frēzi tiek noņemtas otras divas malas.
#26/58
Tālāk ir profila frēzes, kas izgriež stūrīšus, lai veidotos dēļi.
#27/58
Ir zāģēšanas programma - kokam ir kāds konkrēts izmērs, piemēram, egle, 27 cm tievgalī un jāizzāģē 67x200 cm centrālais dēlis. Ir dots skaits, cik daudz baļķu jāsazāģē, cik procenti jāžāvē.
#28/58
Malējie dēļi tiek novirzīti uz apmalotāju, kur tiek noņemtas nost lokmalas.
#30/58
Neviens process netiek vēlreiz atkārtots - izejot cauri līnijai baļķis jau ir sazāģēts dēļos.
#34/58
Zāģlenšu asināšanas iekārtas. Uzņēmums zāģlentas asina paši, bet ripzāģu asināšanu pasūta citā kompānijā.
#36/58
Zāģlentes. Tās tiek mainītas aptuveni reizi astoņās stundās. Dažkārt lentē gadās arī kāds metāla gabals, jo nav piefiksējis neviens detektors - tad lente vairs nav lietojama.
#39/58
Bloka pagriezējs, ir vēl viens skeneris, frēze, kas noņem otras malas un daudzzāģis.
#41/58
Malējie dēļi ir dažāda platuma un garuma, stāsta U. Pētersons.
#44/58
Dēļi katrā kastītē iekrīt atkarībā no to izmēra. Kad kaste pilna, dēļi tālāk dodas uz pakošanas līniju.
#45/58
Pēc tam pakas tiek padotas tālāk uz žāvētavām. Uzņēmumam ir 32 dažādas zāģmateriālu žāvētavas - nepārtrauktas darbības, kameras. Vienlaicīgi žāvētavās iespējams ievietot 4,5 tūkstošus kubikmetru zāģmateriālu. Tas, cik ilgi kokmateriāls atrodas žāvētavā, atkarīgs no vairākiem faktoriem - izmēra, koka sugas, mitruma procentiem.
#47/58
Divi zāģmateriālu šķirotāji - viņu uzdevums ir noteikt dēlim pareizo kvalitāti. Viena dēļa novērtēšanai tiek atvēlētas divas sekundes.
#52/58
Katrai pakai ir pielīmēta informācija par to, kāds materiāls ir pakā, kāda ir tā kvalitāte, cik daudz gabalu ir tajā, cik kubikmetru.
#53/58
Pēdējais etaps ir paku nostīpot un tad tā iziet no līnijas kā gatava.
#55/58
Uzņēmuma ražošanas vadītājs Udo Pētersons rāda zīmi ar parametriem.