Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.
Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.
Linu laukus visvieglāk atšķirt pēc krāsas – rīta pusē lini zied gaiši zili, taču jau dienas vidū ziediņi nokalst un lauks krāsojas vairāk balts, nekā zils, stāstīja I. Gulbe. Parasti Iecavnieks linus sēj maija sākumā, kā vienu no pēdējām vasarāju kultūrām, līdz ar to linus pļauj septembrī.
Raksti par tēmu
Linsēklu produktu tirdzniecība sevišķi labi veicas Lietuvā – tur nonāk lielākā daļa – 60% - no Iecavniekā saražotajiem linsēklu produktiem. Lietuvā vairāk nekā Latvijā patērē gan linsēklu eļļu, gan smalcinātas linsēklas. «Lietuvā ir izkoptas linsēklu produktu tradīcijas, un mūsu produktus viņi ir atzinuši par kvalitatīviem,» norāda I. Gulbe. Tāpt linsēklas ir produkts, kas tiek lietots gavēņa laikā arī Latvijā. «Var redzēt, ka, sākoties gavēnim, palielinās linsēklu produktu pārdošanas apjomi. Acīmredzot, cilvēki arvien vairāk domā par savu veselību un ēšanas paradumiem. Parunājot ar cilvēkiem, kas nāk no Latgales, visi atminas, ka reiz ir ēduši linsēklu eļļu, sevišķi gavēņa laikā,» stāsta I. Gulbe.
Kopumā no visiem Iecavniekā saražotajiem produktiem no linsēklām tiek ražoti aptuveni 20% produktu. No linsēklām tiek gatavota linsēklu eļļa, kā arī smalcinātas linsēklas un smalcinātas linsēklas ar inulīnu. Apmēram 80% produktu, savukārt, tiek iegūti no rapša. No rapša iegūst nerafinētas auksti spiestas rapšu eļļas un rapšu sēklu raušus, kas paredzēti lopbarībai. Savukārt pavisam neliela daļa ir produkti, kas gatavoti no kaņepēm. Tas ir kaņepju staks, kas tirdzniecībā pazīstams kā «Kaņepju pavalgs». To lieto ar maizi, kā piedevu citiem ēdieniem – kartupeļiem, zirņiem, putrām, sviestam. «Pie šī produkta atgriezāmies cilvēku lūguma dēļ. Mēs bijām izņēmuši kaņepju produktus no ražošanas, taču tagad nelielos daudzumos ražojam un tirgojam tos atkal,» stāsta I. Gulbe, norādot, ka kaņepes ir diezgan cimperlīgs produkts – sēklas nav nedz viegli izaudzēt, nedz viegli novākt no lauka, tāpat prolēmas var rasties arī to pārstrādes procesā. «Kaņepes lauž gan iekārtas uz lauka, gan ražotnē,» pukojas I. Gulbe.
Nesen Iecavnieks uzsācis darbu arī pie eksporta tirgu paplašināšanas, taču pagaidām par nopietniem apjomiem runāt nevarot. «Pagājušā gada nogalē un šogad esam sākuši iestrādāt eksporta ceļus,» norāda Iecavnieka tirdzniecības vadītāja uzsverot, ka pagaidām gan taustāmu rezultātu neesot. «Sūtām paraugus uz Krieviju, Ķīnu, kā arī uz Skandināviju. Viņa norāda, ka pašlaik vairs nevarot zināt, kā attīstīsies eksports uz Krieviju, savukārt Ķīnā ir interese par Latvijā ražotiem produktiem. Latvija austrumos tiek uzskatīta par zaļu zemi, tādēļ Ķīnā labprāt interesējas par šeit ražotiem produktiem, norāda I. Gulbe.