Tiesa gan, Ludē ražo paklājus ne tikai no uzņēmumu New Rosme un Lauma Lingerie tekstila pārpalikumiem, bet arī no mazāku Latvijas apģērbu ražotāju piegādātā auduma, piemēram, legingu tirgotāja ZIB vai labdarības veikala Otrā Elpa, kas nespēj izpārdot visus sev piegādātos T-kreklus.
Ludē pie stellēm sēž kundzes, kuras noslēgušas savas darba gaitas, bet vēl jūt gana spara, lai sevi nodarbinātu. Ieva Altena Ludē darbojas kopš pagājušā gada augusta, kad tapa vieni no pirmajiem paklājiem. Viņa stāsta, ka ar aušanu nodarbojusies jau jaunībā, taču viņas darba dzīve bijusi saistīta ar pavisam citu jomu, tādēļ tagad ir prieks atkal sēsties pie stellēm. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā.
Jau sākot šo projektu, Solvitai Kostjukovai un partnerei Zanei Bojārei, esot bijis skaidrs – 80% tirdzniecības apjomu būs jāmeklē ārpus Latvijas robežām. Pašlaik lielākā interese par Ludē austajiem paklājiem ir no Lielbritānijas, taču paklāji ir aizceļojuši arī, piemēram, uz Dāniju un Zviedriju.
Tā kā Ludes paklāji nav masu produkcija, ar paklāju pircējiem notiek diezgan aktīva komunikācija. Nereti pēc tam, kad paklājs ir saņemts, klienti iesūta Ludei fotogrāfijas ar paklāju tā jaunajās mājās. Tādā veidā iespējams gūt tiešu atgriezenisko saiti, kā arī novērtēt, kā paklāji izskatās dažādos interjeros, stāsta Ludes līdzīpašniece S. Kostjukova.
Raksti par tēmu
Nākotnē, kad paklāji būs kļuvuši pieprasītāki un nonākuši lielāka cilvēku skaita mājokļos, Lude plāno piedāvāt iespēju vecos paklājus nodot atpakaļ uzņēmumā, šādā veidā turpinot atkritumu pārstrādes ķēdi.
Sākotnējās investīcijas bija personīgie ieguldījumi aptuveni divu tūkstošu latu (2,8 tūkst. eiro) apjomā, biznesa uzsākšanas atbalsta programmas Brigāde grants aptuveni pieci tūkstoši latu (7 tūkst. eiro) apjomā, tāpat tiek apgūts Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansiālais atbalsts trīs tūkstošu latu (4,2 tūkst. eiro) apjomā. Investīciju fāze pašlaik vēl nav noslēgusies, jo tiek meklēti ceļi uz eksportu.
Šā gada laikā Ludes līdzīpašnieces plāno palielināt paklāju pārdošanas apjomus, apgrozījumu audzējot 2-3 reizes. Tāpat šogad tiek plānots atrast noieta tirgus Skandināvijā un sākt sagatavošanas darbus eksportam uz Japānu un ASV, atklāj S. Kostjukova.
Lielākā finansējuma daļa novirzīta ārpakalpojumu, piemēram, mārketinga aktivitāšu pakalpojumiem un ekspertu piesaistei. «Dāmas nāca darbā bez priekšzināšanām, un tādēļ viņas vispirms izgāja aušanas apmācības kursu. Eksperts tika algots arī paša produkta izveidei,» skaidro S. Kostjukova, kas paklāju aušanas apmācības procesu izgāja pirmā un pārzina visu tā tapšanas procesu, lai nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt seniorēm. Ikdienā viņa pati gan darbojas, kārtojot citas lietas.
Lai vairāk uzzinātu par paklāju tapšanas procesu, aplūkojiet galeriju augstāk!