Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Ozolins pottery podnīcā, kur top māla trauki.
Ar māla materiāliem un to veidošanu pirmoreiz Ozolins pottery īpašnieks Krists Ozoliņš saskāries 2011.gadā, un sākotnēji šī nodarbošanās vilinājusi vienkārši intereses un ziņkāres pēc, taču ar laiku trauku izgatavošana kļuvusi par nozīmīgu dzīves daļu.
«Darbus veidoju lipināšanas tehnikā - no plānām māla sloksnītēm. Katra darba veidošana ir roku darbs - netiek izmantoti nekādi mehāniski līdzekļi. Pēc salipināšanas seko darba pulēšana ar akmeni un vilnu , pēc tam - dekorēšana iegravējot un ieskrāpējot. Visbeidzot darbs tiek parakstīts un tajā tiek iegravēts tā 'personas kods', unikāls numurs, kura atšifrējumā tā lietotājs var atrast pamatinformāciju par darba tapšanu - cepļa laiku un vietu un izmantoto mālu. Līdz apdedzināšanai darbam ir pilnībā jāizžūst,» viņš stāsta.
Sīkāk par Ozolins pottery darbību un plāniem iespējams izlasīt ceturtdienas, 6.aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness, savukārt galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā top māla trauki!
#2/30
Visa sākums ir māls. Kvalitatīvi sagatavots materiāls ir nozīmīgs laba rezultāta priekšnosacījums. Visvairāk darbā K. Ozoliņš izmanto mālu no Liepas atradnes, kas sagatavots Vaidava Ceramics ražotnē.
#3/30
Katrs māla gabals ir jāpārmīca ar rokām – tā var izvairīties no gaisa burbuļiem un nodrošināt materiāla vienmērīgu plastiskumu.
#6/30
Katra nākošā strēmele pārklājas ar iepriekšējo veidojot vienmērīgu māla sienu biezumu.
#7/30
Procesā katra līmeņa strēmele tiek rūpīgi nolīdzināta. Tas vajadzīgs gan izturībai, gan praktisko funkciju dēļ.
#8/30
Krūzes noslēdzošā strēmele ir nedaudz biezāka, jo trauka augšmala ir pakļauta vislielākajiem ikdienas lietošanas riskiem.
#12/30
Kad ir izgatavota sagatave, darbam jāžūst aptuveni diennakti, līdz to var sāk apstrādāt tālāk.
#13/30
Pulēšana. Ar slīpētu akmeni tiek sablīvēta apžuvušā māla virskārta un materiāls kļūst spīdīgāks un patīkamāks pieskārienam.
#14/30
Šeit redzama atšķirība starp nopulētu krūzes labo sānu un vēl nenopulētu labo. Nopulētās virsmas iegūst īpašības, kas tuvojas stiklam vai glazētai virsmai – tās ir ikdienā ērtāk kopjamas un tās nav abrazīvas, tām ir patīkami pieskarties gan ar rokām, gan muti.
#16/30
Virsma ir pietiekoši cieta, lai tajā varētu ieskrāpēt vēlamo. Šie skrāpējumi saglabāsies arī apdedzinātā darbā.
#18/30
Māla darbu apakša daudz pasaka par tā autoru. K. Ozoliņš darbos atstāj interneta vietnes adresi, parakstu ar saviem iniciāļiem un katram darbam iedodu unikālu numuru – katra darba tapšanas vēsturei iespējams izsekot mājaslapā. Tur atrodama pamatinformācija par darbu – tapšanas laiks, izmantotais māls, apdedzināšanas laiks un vieta. No šī brīža darbam ir jāžūst aptuveni nedēļu, līdz to var apdedzināt.
#21/30
Ceplī darbi tiek krauti brīvajā krāvumā – neizmantojot plauktus. Tas ļauj vienmērīgi un efektīvi aizpildīt cepļa telpu. Kad darbi salikti, virskārta tiek nosegta ar iepriekš apdedzinātu darbu lauskām. Tās pasargā vēl neapdedzinātos darbus no tiešas saskares ar aukstu gaisu, nelieliem nokrišņiem, kā arī aiztur ārā plūstošo siltumu.
#22/30
Apdedzināšana aizņem aptuveni 12 stundas. Pirmās 7 stundas darbi tiek sildīti ļoti lēnām, pārāk strauja temperatūras celšana var sabojāt darbus. Pēc aptuveni 9 stundām virs cepļa parādās liesmas – uzliesmo dūmgāzes.
#23/30
Liesmas, dūmu krāsa un smarža, darbu sarkankvēle – tie ir daži no faktoriem, kas palīdz noteikt aptuveno temperatūru ceplī.
#24/30
Darbi savu izteikto melno krāsu iegūst slāpēšanas jeb redukcijas procesā. Beidzot apdedzināšanu ceplis tiek piepildīts ar malku un aizmūrēts. Karstums turpina uzturēt degšanas procesu, taču skābekli no gaisa nepiekļūst malkai un tādējādi daļēji tiek izdedzināts skābeklis no māla. Fotogrāfijā redzams noslāpēts ceplis nākamajā dienā pēc apdedzināšanas. Slāpēšanai jānorit aptuveni 12 stundas. Pēc tam ceplis tiek atlauzts un izgrābtas ogles.
#27/30
Cepļa izņemšana. Līdzīgā secībā kā ceplis tika salikts, tas tiek arī izņemts.
#29/30
Pēdējā darbība pirms darbi gatavi lietošanai – vaskošana. Māla poras tiek aiztaisītas ar dabīgu bišu vasku, tādējādi mālā nevar iemitināties sīkbūtnes un darbs kalpos ilgu laiku.