Tie ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no ražošanas procesā plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem.
Ideja sākt ražot paneļus radās 2011.gadā, kad Andris Dlohi, viņa tēvs Roberts Dlohi un Zemgales tehnoloģiskā centra īpašnieks Māris Avotiņš, kas nodarbojas ar karkasa ēku ražošanu apsprieduši jaunu produktu idejas, stāsta Cross Timber Systems valdes loceklis A. Dlohi. 2013.gada otrajā pusē Cross Timber Systems dalībniekiem kā stratēģiskais investors pievienojās Guntis Rāvis.
M. Avotiņš izstādēs Vācijā secinājis, ka masīvkoks būvniecībā sāk kļūt arvien populārāks, tirgū parādās aizvien vairāk apstrādes iekārtas un par šo būvniecības sistēmu interesējas arvien vairāk cilvēku.
«Tad nolēmām izvērtēt šo jomu, un 2012.gada sākumā izlēmām, ka jāsāk nodarboties ar masīvkoka paneļu ražošanu. Izveidojām uzņēmumu, ar kuru pieteicāmies LIAA Augstas pievienotas vērtības programmas finansējumam, mūsu projekts tika apstiprināts, un sākām projekta realizāciju,» stāsta kompānijas valdes loceklis. Paralēli viņi vairāk kā gadu nodarbojās ar pieejamo iekārtu izpēti. «Citas rūpnīcas Eiropā nereti kombinēja iekārtas no vairākiem ražotājiem, taču mēs gribējām atbildību no viena ražotāja un piegādātāja. Veicot iepirkumu, vienojāmies ar slovēņu-austriešu uzņēmumu Ledinek, ka viņi piegādās pilnu tehnoloģisko līniju. Iekārtas izvēlējāmies pēc ideoloģijas, ka tām jābūt robustām un masīvākām nekā produkts, ko apstrādā, lai ražošanas procesā iesprūstot nekas nesalauž iekārtu,» skaidro A. Dlohi.
Kamēr ārzemju uzņēmums iekārtas ražoja, Cross Timber Systems dibinātāji meklēja iespējamās ražotnes atrašanās vietas, jo nevēlējās būvēt no jauna, bet gan nomāt. «Sapratām, industriālo ēku piedāvājumā ir ļoti maz tādu, kam ir lieli laidumi – 24 m, kas nepieciešami mūsu lielgabarīta produktam -14 metrus garus paneļiem. Tāpat sapratām, ka Rīgā cena būs pārāk augsta, un tās telpas, kas ir ap Rīgu, mums neder dēļ nepieciešamajiem klimatiskajiem parametriem: mums telpā jābūt temperatūrai vismaz 18 grādiem, bet telpu iznomātāji lielākoties tās paredzējuši noliktavām. Rezultātā atradām telpas Jelgavas biznesa parkā, un arī te telpas tika pārveidotas, piemērojot konkrētajai ražotnei,» piebilst uzņēmuma pārstāvis.
Kopumā iekārtās, būvniecībā un apgrozāmajos līdzekļos ieguldīti 10 miljoni eiro, un investēti tika pašu, bankas līdzekļi un neliela daļa no kopējā – 19% LIAA finansējums.
Raksti par tēmu
2014.gada rudenī tika noslēgta būvniecības 1.kārta un sākta iekārtu montāža, un 2015.gada aprīlī uzņēmums sāka testa ražošanu. Pirmais projekts bija četru stāvu ēka Nīderlandē.
Ražojot, esam paralēli veikuši darbu pie sertifikācijas, kas aizņēma septiņus mēnešus. Eiropā šim materiālam nav vienota standarta, kas nosaka, kādam jābūt produktam, tādēļ katrs ražotājs produktu testēšanu un sertificēšanu organizē pats, skaidro A. Dlohi.
Runājot par pieprasījumu, A. Dlohi novērojis - cik ir klientu, tik vēlmju. Viņš stāsta, ka reiz atnācis kāds klients, kurš prasījis, lai koks būtu gluds, tam nebūtu lielu zaru vietas. Pēc divām dienām, tiekoties ar citu klientu, uzņēmuma pārstāvji, vadoties no šīs pieredzes, jau uzreiz solījuši, ka koks būs gluds, tam nebūs plaisu, lielu zaru vietu, taču tas klients teicis, ka viņam tieši vajag tā, lai redzams, ka materiāls ir koka. Tas raksturo situāciju tirgū, ka vēlmes ir ļoti dažādas.
Lielākais klientu īpatsvars patlaban ir no Skandināvijas. Ja Latvijā nevar izjust būtisku šī materiāla pieprasījuma palielināšanos, tad Eiropā pērn saražoti paneļi ēkām ap viens miljons grīdas kvadrātmetru. Tas nav ārkārtīgi daudz salīdzinājumā ar kopējo celtniecības apjomu Eiropā, tomēr pietiekami, lai visi Eiropas ražotāji būtu noslogoti, viņš piebilst. Skandināvijā parādās aizvien vairāk ēkas, kas tiek celtas no šī materiāla un kurām ir 4, 5 vai 6 stāvi.
Interese par materiālu ir no visas pasaules, taču daļā valstu šis ir maz pielietots, un tajās ir arhitektūras entuziasti, kuri mēģina to izmantot mazo ēku celtniecībai, savukārt citi - sarēķināt, vai lielajām ēkām būvniecības process izmaksās lētāk. Materiāls konkurē ar citiem būvmateriāliem ar celtniecības procesa ātrumu; būvniecība ar šiem paneļiem notiek par 25-30% ātrāk nekā ar citiem būvmateriāliem, savukārt materiāla cenu pie rūpnīcas vārtiem var salīdzināt ar dzelzsbetona izmaksām. Prognozēju, ka nākotnē pieprasījums pēc šī materiāla pieaugs, tādēļ tirgū potenciāls ir, taču nepieciešami speciālisti – būvnieki, arhitekti, kas māk strādāt ar šo materiālu, tad kopējās būves izmaksas var arī nedaudz samazināties, uzsver A. Dlohi.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā top krustām līmēti masīvkoka paneļi!