Šoreiz portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties degvīna ražošanas procesā kompānijā AS Latvijas Balzams.
Stolichnaya pildišana Rīgā – Latvijas Balzamā un daļēja ražošana tika uzsākta 1948.gadā. Kopš 2010.gada visa Stolichnaya kas nonāk pasaulēs tirgos, tiek ražota Latvijā. Aromatizēto degvīnu ražošana uzsākta 1962.gadā.
Degvīns tiek ražots no tā sauktā alfa spirta – tajā metilspirta saturs ir svarīgākais rādītājs un alfa spirta sastāvā nevar būt vairāk par 0.03% metilspirta, skaidro uzņēmuma pārstāvji.
Kompānija iegādājas kompānijas Talvis ražoto Alfa spirtu, kas satur mazāk nekā 0,000021% metilspirta.
Latvijas Balzams nav vienīgais ražotājs, kuri izmanto Alpha spirtu degvīnu ražošanā, bet SPI ir pirmie, kuri ir sasnieguši šo standartu.
Latvijas Balzamam kopā ir divas ražotnes, no kurām viena atrodas A. Čaka ielā, kur tiek ražoti stiprie alkoholiskie dzērieni, bet otra - A. Briāna ielā, kur uzņēmums ražo vieglos alkoholiskos dzērienus.
Kā top degvīns skaties galerijā augstāk!
#1/48
Uzņēmums sākotnēji saņem cisternas ar spirtu. Šajās cisternās atvests spirts no Krievijas, Tambovas.
#2/48
Uzņēmums strādā ar divu piegādātāju spirtu - Krievijas un Eiropas, stāsta Latvijas Balzama ražošanas direktors Rolands Žarinovs.
#3/48
Spirti, vērtējot pēc organoleptiskajām īpašībām ir ļoti līdzīgi un uzņēmums izmanto spirtu, kas ir iegūts no graudiem.
#4/48
Dažādās pasaules valstīs spirtu ražo no dažādām izejvielām, piemēram, kartupeļiem, cukurbietēm, rīsiem.
#5/48
Savukārt LB strādā pēc klasiskās tehnoloģijas, izmantojot spirtu, kas ražots no graudiem.
#6/48
Tvertnes, kurās tiek uzglabāts filtrāts - spirta un ūdens maisījums.
#7/48
Ņemot vērā, ka Latvijas Balzama degvīna ražošanas pamatā tiek ņemta Krievijas ražošanas tehnoloģija, tajā jau izsenis tiek izmantots graudu spirts, skaidro R. Žarinovs.
#8/48
Kaut arī Eiropas un Krievijas spirts pēc organoleptiskajām īpašībām ir līdzīgs, tas tiek glabāts atsevišķās tvertnēs, lai nodrošinātu izsekojamību. To izdarīt ir diezgan vienkārši, jo uzņēmumam ir septiņas lielas tvertnes, kurās spirtu iespējams dalīt.
#9/48
Šīs tvertnes ir 100 gadus senas. Tās ir kniedētās tvertnes un, kā stāsta R. Žarinovs, mūsdienās tādas vairs neražo. Tvertnes ir ļoti izturīgas - protams, ik pēc 2-3 gadiem tiek veikta sieniņu pārbaude, bet uzņēmums šīs tvertnes negrasās mainīt, jo to apmierina spirta kvalitāte, uzglabājot tajās. Sešās tvertnēs ietilpst 18 tūkstoši dekalitru, bet viena ir vēl lielāka - 70 tūkstoši dekalitru spirta.
#10/48
R. Žarinovs stāsta, ka ēka savulaik būvēta tā, lai, ja nu gadījumā kādu iemeslu dēļ spirts no tvertnēm izlīst, ņemot vērā, ka tas ir sprādzienbīstam, tas uzkrājas šajā telpā un neizlīst ārā uz ielas.
#11/48
Ēkā ir arī sprādzienizturīgs telefona aparāts un citi sprādzienizturīgi priekšmeti.
#12/48
Spirts tvertnēs glabājas dažādus laika periodus - nedēļu vai vairākus mēnešus, atkarībā no ražošanas apjomiem.
#15/48
Uzņēmuma ražošanas ēkā atrodas arī vēsturiskas relikvijas - piecu un desmit litru mērtrauki.
#17/48
Kā stāsta R. Žarinovs, agrāk uzņēmums izsniedza spirtu aptiekām.
#18/48
Operators no spirta noliktavas pieņem spirtu, kas nonāk cisternās un pēc receptūrām tiek sagatavots ūdens/spirta maisījums.
#20/48
Šeit tiek sagatavots maisījums ar dažādu alkohola saturu - 60%, 50%, 40%, 38%, 37,5%, stāsta uzņēmuma pārstāve Irēna Malahovska.
#21/48
Tālāk spirts nonāk uz degvīna cehu, lai tieši ražotu degvīnu. Spirtu atšķaida ar ūdeni, iegūstot spirta un ūdens maisījumu. Ūdeni uzņēmums iegūst no diviem artēzistiem urbumiem, kuri ir aptuveni 200 metrus dziļi un atrodas uzņēmuma teritorijā. Arī tagad, būvējot uzņēmumu, tiek ņemts vērā, vai ir pieejams kvalitatīvs ūdens.
#22/48
Degvīns tiek ražots pēc dažādām tehnoloģijām, bet pamata zīmoli ir Stolichaya un Moskovskaya, tiek ražoti pēc klasiskās Krievijas tehnoloģijas.
#23/48
Tā ir sekojoša - tiek sajaukts spirts ar ūdeni, iegūstot spirta/ūdens maisījumu. Lai to iegūtu, spirts ar sūkni tiek padots līdz ēkas augšējam punktam un tāpat arī tiek padots ūdens. Iegūtais maisījums ar pašteci, ievērojot gravitācijas principus nonāk uz smilšu filtru, kurās ir kvarca smiltis.
#24/48
Izfiltrējoties cauri smilšu filtram, maisījums tiek filtrēts caur ogļu kolonnu, kur ir bērza koka ogle. Tālāk maisījums vēlreiz tiek izfiltrēts caur smilšu filtru.
#26/48
Tālāk atkarībā no degvīna veida tiek pievienotas piedevas, piemēram, cukurs. Bet atkarībā no valsts likumdošanas cukura saturs var atšķirties, kas garšas atšķirības būtiski nemaina.
#27/48
Pēc tam ar pašteci ūdens/spirta maisījums nonāk kādā no tvertnēm.
#28/48
Filtrāts tālāk nonāk tvertnēs, kur tiek apstrādāts tālāk.
#29/48
Ja ir jāgatavo degvīns, pēc receptūras tiek pievienoti tehnoloģiskie palīglīdzekļi.
#30/48
Filtri, kurus izmanto ražotnē, padodot tālāk jau dzērienu.
#31/48
Uzņēmumā ir virkne jaunievedumu, kurus ieviesuši kompānijas tehnologi, stāsta I. Malahovska. Starp no tādiem ir degvīna filtrēšana caur zelta, sudraba vai dzintara filtru.
#32/48
Ražošanas procesā dzēriens tiek filtrēts caur trim dažādiem filtriem – vispirms caur dzintara pavedienu filtru, pēc tam caur dzintara un sudraba mikrogranulām, bet noslēgumā caur zelta diegu filtru.
#33/48
Tā, piemēram, ražojot Stolichanya Gold, ūdens, pirms tiek sajaukts ar spirtu, tiek izfiltrēts caur šungīta filtru. Ūdenim ir nedaudz atšķirīga garša.
#38/48
Uzņēmumā paralēli tiek pildīti vairāku veidu dzērieni atkarībā no ražošanas plāna.
#42/48
No visām partijām, kas saražotas, uzņēmumā tiek saglabāti paraugi, lai, ja ir kāda saindēšanās vai pamats domāt par viltojumu, uzņēmums var salīdzināt ne tikai akcīzes markas, bet arī akcīzes numurus un notestēt dzērienu.
#44/48
75% uzņēmuma produkcijas tiek pārdota vairāk nekā 160 eksporta tirgos ar SPI Group starpniecību, kā arī vairāk nekā 30 tirgos Latvijas balzama tiešā eksporta ceļā.
#47/48
Papildus klasiskajai ražošanasi tehnoloģijai un filtrēšanai caur ogļu un smilšu filtriem šis dzēriens tiek sasaldēts līdz mīnus 18 grādiem. Degvīns kļūst viskozs un tiek maksimāli attīrīts.