Sulu ražošana notiek raiti un, ja visas sastāvdaļas ir uz vietas ražotnē, ilgāko laika posmu aizņem sulas koncentrāta un ūdens sajaukšana un maisīšana - tās ir aptuveni 40 minūtes. Tālāk notiekošā pasterizēšana, sulas dzesēšana un pildīšana ilgst vien dažas minūtes, pārliecinājās Db.lv. Vairāk par sulas ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk!
Sulu ražošanā ir diezgan noteikts tehnoloģiskais process, tādēļ ražošanas rekordu uzstādīšana ir visai grūta, taču, atskatoties pagātnē, lielākā jauda, kas bijusi Cido ražotnē, ir 140 tūkstoši litru sulas iepretim 120 tūkstošiem litru, kas ir vidējā sulas ražošanas jauda vienā dienā, atklāj Cido attīstības vadītāja Inese Rone.
Sulu pieprasījums tirgū ir gan vienmērīgs visu cauru gadu, tomēr neliels pieprasījuma pieaugums ir vērojams ziemas mēnešos – novembrī un decembrī, un tas ir saistīts ar «tumšo mēnešu» tuvošanos un to, ka ziemas laikā cilvēki vēlas stiprināt savu imunitāti, izvēloties veselīgākus produktus, tāpat tas saistīts ar svētku periodu – nāk Ziemassvētki un Jaunais gads, kad cilvēki vēlas lutināt sevi un tuvākos, stāsta I. Rone. Otrs sulu pārdošanas «uzplūds» ir pavasarī – martā, aprīlī, kad cilvēki jūtas vairāk noguruši un vēlas uzņemt vairāk vitamīnu. Tomēr sezonalitāte sulu ražošanā nav tik izteikta kā, piemēram, ūdens ražošanā, kad lielākais apjoms tiek saražots vasarā.
Sulu ražošanā mazāk paredzams faktors ir izejvielu ražīgums un «dabas untumi», ko sulu ražotājs izjūt ik gadu. «Kādu gadu var gadīties slikta apelsīnu raža, jo ir bijuši sali Kalifornijā, piemēram, pērn bija ļoti slikta vīnogu raža, jo novākšanas laikā Spānijā bija uznācis sals, tikmēr ābolu reģionā pavasarī bija diezgan lietains laiks un ābeles nepaguva noziedēt. Šogad jau varam paredzēt ne pārāk labu persiku ražu, jo šogad ļoti ātri pienāca karsts laiks, un augļi nepaguva nogatavoties,» norāda I. Rone, piebilstot, ka dabas untumu ietekmi izjūt arī paterētājs, mainoties izejvielu cenām.
Raksti par tēmu
Reģions, no kura pārsvarā tiek pirkts sulas koncentrāts, kas tiek sajaukts ar ūdeni, iegūstot sulu, atkarīgs no augļa – vīnogas tiek pārsvarā pirktas no Spānijas, apelsīni – no Dienvidamerikas. I. Rone Db.lv norādīja, ka uzņēmums labprāt ražotu sulu arī no vietējiem āboliem, tomēr pašlaik Latvijā nav piegādātāja, kas varētu saražot Cido vajadzīgos apjomus.
Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar citu Eiropas valstu iedzīvotājiem, sulas dzer ļoti maz, un to patēriņš Latvijā ir mazāks nekā vidēji Eiropā, uzskata I. Rone. «Droši vien tas ir skaidrojams, ka Eiropā sulu pārdošana bijusi jau ilgus gadus, bet pie mums – aptuveni divdesmit gadus. Šis periods nav tik liels, lai cilvēki mainītu savus ieradumus, un pašlaik vēl Latvijas iedzīvotāji pierod pie sulām,» I. Rone norāda uz tradīcijas trūkumu. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji «nav lieli dzērāji» jebkurā dzērienu kategorijā, norāda Cido attīstības vadītāja.
Latvijā, saskaņā ar uzņēmuma paša aplēsēm, Cido tirgus daļa ir aptuveni 40%. Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka aizvadītajā gadā sulu, nektāru un sulu dzērienu kategorijā Cido zīmola tirgus daļa augusi par 4%.
Sulas, kas lielākoties paredzētas bērniem (0,2 l tilpums), tiek pārdotas aptuveni 10% apjomā no visām sulām.
SIA Cido Grupa darbojas kopš 1994. gada, uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs ir Dānijas Royal Unibrew A/S. Uzņēmums ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011. gada apgrozījuma ieņemot 117. vietu.