Kad māja uzbūvēta - visi parasti ir gudri. Nevajadzēja tā, vajadzēja šitā. Bet dzīve ir dzīve – pilnīgi visu paredzēt grūti. Tomēr iespējami gan. Kas attiecas uz projektēšanu, tad esmu apkopojis dažus praktiskus padomus no savas pieredzes, kā izvairīties no pierastās situācijas, kad pēc tehniskā projekta izstrādes un apstiprināšanas nākas secināt – projektā paredzētais būtiski pārsniedz budžeta iespējas, un projektu pēdējā brīdī vai nereti pat būvniecības laikā nākas pārstrādāt. Tiek zaudēts laiks, izmesti vējā iepriekš ieguldītie līdzekļi un jāsamaksā vēl par pārprojektēšanu. Tomēr pats būtiskākais - cieš pārstrādātā projekta kvalitāte - un tas ir diezgan sāpīgi ikkatrai iesaistītajai pusei.
Iesākumam vēlos ieteikt klusos telefonus izspēlēties jau bērnudārzā. Kāpēc? Bieži vien, neskaitot pašu pasūtītāju, projekta izstrādē ir daudz iesaistīto pušu – ģenerāluzņēmējs, arhitekts, apakšuzņēmēji, konsultanti, projektu skaņojošās institūcijas utt. Gribot negribot rodas kluso telefonu efekts - viens pateica, otrs papildināja, trešais pārprata, ceturtais vispār nesaprata. Tālab ļoti svarīgi, lai visi projektā iesaistītie sadzird un – kas vēl jo svarīgāk – saprot cits citu.
Lai saprastu cits citu un lai pēc projektēšanas beigām nebūtu nepatīkamu pārsteigumu neplānotu izmaksu un kavētu termiņu ziņā, mans ieteikums ir piesaistīt ekspertu. Šajā gadījumā ar vārdu «eksperts» es domāju cilvēku, kurš nav ne projektēšanas inženieris, nav būvētājs, bet no vienas puses pārzina tehnoloģijas un pasaules tendences, kā arī zina, cik tās maksās un kā tās strādās un no otras puses spēj iedziļināties klienta biznesa specifikā. Būtībā tas ir pasūtītāja advokāts projekta izstrādes laikā. Skaidrs, ka nav daudz tādu kompleksu uzņēmumu, kas var piedāvāt gan projektētāju, gan būvnieku, gan ekspertu pakalpojumus, tomēr mana pieredze liecina, ka tas būtiski ietaupa pasūtītāja līdzekļus un laiku un ļauj iegūt kvalitatīvāku rezultātu Ja projekts ir gana apjomīgs, iespējams atmaksāsies šādu ekspertu nolīgt pasūtītājam pašam.
Vēl. Ekspertam pēc iespējas labāk ir jāorientējas pasūtītāja biznesa specifikā. Jāatklāj, kas viņam ir svarīgākais konkrētajā projektā, ko viņš vēlas sasniegt. Un tad attiecīgi tehnoloģiju eksperts var saprast, kas ir svarīgie aspekti un piemeklēt tās tehnoloģijas, kas ir nozīmīgas tieši klienta uzņēmējdarbības vajadzībām. Ja uzņēmējdarbības specifika paredz, ka ir būtiski atpazīt cilvēku sejas, piemēram, kazino, tad būs ļoti svarīgas augstas izšķirtspējas kameras. Ja klientam nozīmīgi sargāt savu teritoriju tieši nakts laikā, tad piemeklēsim ar speciālajiem infrasarkanajiem stariem aprīkotas tehnoloģijas vai termokameras. Tehnoloģijas ir jāpielāgo uzņēmējdarbībai, nevis otrādi.
Vēl viena noderīga ideja – iespējams, jau projekta sākumā ir vērts padomāt par vairākiem projekta variantiem. Jā, tas būs nedaudz dārgāk. Taču tas var būt tā vērts, jo būsim gatavi jebkuram scenārijam. Galu galā atradīsim labāko rezultātu. Latvijā gan šis nav ļoti populāri, taču tas ir veids, kā nonākt pie labākā rezultāta.
Tāpat ir ļoti svarīgi samērot projekta vērtību ar, piemēram, apsargājamo īpašuma vērtību vai iespējamajiem zaudējumiem. Nebūs prātīgi investēt 100 tūkstošus eiro tehnoloģijā, kas, piemēram, nodrošinās, ka netiek nozagti daži cementa maisi mēnesī. Tātad – lietām jābūt samērojamām. Tas ļaus izvairīties no tā, ka, ieraugot uzprojektēto, atskanēs – oi, tas ir virs sākotnējā budžeta! Dzīvē nereti tā arī notiek. Ja tomēr uzprojektēts par dārgu, notiek ļoti drudžaina pārprojektēšana uz ko lētāku, daudz kas tiek aizmirsts, un rezultātā sākotnējā ideja tiek sabojāta. Visi ir neapmierināti – projektētājs par savu sabojāto ideju, klients par rezultātu utt.
Pirms kaut ko uzsāk projektēt, jāiepazīstas ar iespējam. Vecais, labais teiciens «Dari, ko darīdams, apdomā galu» te lieti noderēs. Ekspertam sīki un detalizēti jāinformē klients par ieguvumiem un trūkumiem vienai, otrai, trešajai sistēmai. Ļoti svarīgi jau projektēšanas sākuma stadijā definēt projektēšanas uzdevumu. Kas tad galu galā ar šo projektu ir jāsasniedz? Ja būvēju māju, es arhitektam pasaku, ka guļamistabu man vajadzēs 20 m2, griestu augstums man vajadzīgs tāds, bet krāsas – šitādas. Par sistēmām runājot, tas ir tikpat būtiski. Bet ikdienas lietotājs to nevar tik vienkārši nodefinēt – viņam nav jāzina, kādai jābūt videokameras izšķirtspējai, kā ir jāstrādā ēku vadības sistēmai (BMS) utt. Tālab, jau sagatavojot projektēšanas uzdevumu, talkā nāk mūsu viedais eksperts un gudro tehnisko valodu pārtulko ikvienam saprotamos jēdzienos, tādējādi palīdzot klientam uzrakstīt darba uzdevumu.
Projektēšanas uzdevumu sagatavošanā klupšanas akmens nereti ir tas, ka mēs steidzamies. Kā jau vienmēr, mums ir saspringti termiņi. Mēs bieži līguma noslēgšanai veltām trīs mēnešus, bet projektēšanas uzdevumam – vien nedēļu. Tas nav pareizi, jo projektēšanas uzdevums ir ne mazāk svarīgs, varbūt pat vēl svarīgāks process par līguma slēgšanu. Līgums – tā ir juridiskā puse, bet projektēšanas uzdevums – tas ir tas, ko pēc tam pļausi, runājot alegorijās par sēšanu. Projektēšanas uzdevuma sagatavošana reālajā dzīvē bieži vien aprobežojas ar pāris īsām sarunām, kuru rezultātā ir pārpratumi, jo viens domāja to, bet otrs saprata ko citu. Šādu pārpratumu dēļ projekts tiek sadārdzināts. Un nereti tas kā papīra rullis nogulst plauktā, kur to palēnām apēd putekļi. Nu žēl, žēl ieguldītā darba, enerģijas, naudas, laika...
Būtiski ir projektēšanas starpposmā projektētājiem laicīgi lūgt aptuveno projekta būvniecības izmaksu tāmi. Ja projektēšana ilgst apmēram pusgadu, pēc pirmajiem diviem mēnešiem jau var diezgan precīzi plus, mīnus 20% robežās spriest par projekta kopējām izmaksām – projektētājs var iedot diezgan precīzus apjomus un tehnoloģijas, līdz ar to iespējams aprēķināt provizoriskās projekta izmaksas. Negaidām projekta beigas. Ja tajā brīdī rodas šaubas – o, tas ir par dārgu, tad ir jāapstājas, nedrīkst iet tālāk. Tas nekas, ka termiņš dzen – iespējams, tas jau uzreiz jāpārskata. Ja ir kaut mazākā sajūta, ka kaut kas nav tā, kā vajag, tad vienkārši jāapstājas, jāpadomā, jāpārrunā. Jo tajā brīdī vēl var kaut ko mainīt, bet pēc pieciem projektēšanas mēnešiem, kad jau būs saskaņots ar pārējiem inženierkomunikāciju projektētājiem, tad – sorry, ar runāšanu vairs neies cauri.
Tāpat jau projektēšanas sākuma stadijā nedrīkst aizmirst par uzbūvēto sistēmu uzturēšanu. Var gadīties, ka realizācija ir ļoti lēta, projekts ir vienkāršs, bet uzturēšana būs dārga un ilgtermiņā neefektīva. Nopietnas tehnoloģijas mēs nemainām kā telefonus katru gadu. Drošības sistēmu, BMS dzīves cikls ir apmēram 10–15 gadi. Tālab atkal nonākam pie atziņas, ka vajadzīgs eksperts, kurš pārzina jaunākās tehnoloģijas un zina, kas būs aktuāls tuvākajā nākotnē. Eksperts, kurš zina, saprot, paskaidro, atbild.
