Mūsdienās mūzika ir kļuvusi par teju katra uzņēmuma darbinieku ikdienas sastāvdaļu, neatkarīgi no tā, kādā nozarē vai amatā viņi ir nodarbināti.
Bloomberg Businessweek
rakstā par mūzikas ietekmi uz profesionālo dzīvi skaidro, ka tas tā nav bijis vienmēr. Mūzika, kā ikdienas sastāvdaļa, uzplauka pagājušā gadsimta sākumā, kad liftos sāka atskaņot džezu un universālveikali sāka izmantot skaņu, lai padarītu patīkamāku iepirkšanos. 1940. gados radio kompānija
Muzak
izveidoja pirmos, speciāli birojiem piemērotos dziesmu sarakstus ar mērķi stimulēt darba ražīgumu. Arī šobrīd, neatkarīgi no tā, vai mūzika skan birojā, darba vietas atpūtas telpā vai austiņās, der paturēt prātā, ka tās radītā ietekme ir pārsteidzoši daudzveidīga.
Enerģija
Tie, kuri apmeklējuši četru stundu garu operu, zina, ka mūzika spēj iemidzināt. Tomēr tā var arī celt enerģijas līmeni. Brunela universitātes pētījumā atklāts, ka cilvēki, kuri trenējušies mūzikas pavadījumā, paši nenojauzdami, darījuši to efektīvāk. Eliass Romans, mūzikas straumēšanas vietnes
Songza
līdzdibinātājs komentē: «Mehānisks darbs ar papīriem var būt visai garlaicīgs, bet tad ieskanas, piemēram, kādas filmas skaņu celiņš, un jūs jūtaties tā, it kā darītu ko nozīmīgu.»
Raksti par tēmu
Gaume
Par kolēģi daudz var pateikt priekšā tas, kādu mūziku viņš izvēlas klausīties. Arī veids, kādā tas notiek, nav mazsvarīgs. Šobrīd arvien lielāku popularitāti gūst mūzikas klausīšanās tiešsaistē, piemēram, serviss
Pandora
utml., kas piedāvā izvēlēties starp dažādiem dziesmu sarakstiem. Pēc Bloomberg Businessweek datiem,
Pandora
ir trešais biežāk lietotais mūzikas klausīšanās veids pēc tradicionālā radio un kompaktdiskiem.
Cilvēki
Kopš darba vietās arvien biežāk sastopams t.s. atvērtā tipa birojs, darbinieku vidū mūzika ir kļuvusi par iecienītu neredzamo barjeru. Džons Goins, Kalifornijas universitātes pētnieks, saka: «Uzņēmumi dod priekšroku videi, kas veicina savstarpējo sadarbību. Tendences ēnas puse ir tā, ka reizēm ir svarīgi norobežoties no sadarbošanās trokšņa, kas notiek jums apkārt.»
Koncentrēšanās
Mūzika raisa atmiņas un uzlabo mūsu spēju atsaukt atmiņā informāciju. Šis ir iemesls, kāpēc daudzu dziesmu vārdus zinām no galvas. Bet, vai nozīme ir arī mūzikas skanēšanai fonā? Stenforda universitātes zinātnieki 2007. gada pētījumā atklājuši, ka baroka simfonijas atskaņošana stimulējusi to dalībnieku smadzeņu daļu, kas saistīta ar uzmanību. Cits, Amerikas medicīnas asociācijas žurnāla pētījums, ziņo, ka ķirurgi mūzikas pavadījumā strādā rūpīgāk. Pētnieki ņēmuši vērā ārstu sirdsdarbības rādītājus, asinsspiedienu un reakcijas ātrumu. Skanot pašu izvēlētai mūzikai, uzlabojās mediķu reakcija un spēja risināt problēmas.
