Nodokļi

Jūrmalas mēra vēstule iedzīvotājiem radījusi aizdomas par priekšvēlēšanu aģitāciju

Dienas Bizness,20.11.2012

Jaunākais izdevums

Pirms svētkiem daudzi jūrmalnieki savās pastkastītēs saņēma vēstuli, kurā Jūrmalas mērs Gatis Truksnis jūrmalniekus mudina deklarēties pilsētā un aicināt arī kaimiņus to darīt. Vēstules personīgi adresētas katram zemes īpašniekam, un tajās ir arī apsveikums valsts svētkos, vēsta laikraksts Diena.

Tomēr vairāki jūrmalnieki laikrakstam norādījuši, ka nevēlas saņemt šādu mēra aģitāciju par nodokļu maksātāju naudu.

Vaicāts, kāpēc par pašvaldības līdzekļiem rakstījis vēstuli pirmajā personā, G. Truksnis atbildējis, ka tā esot cilvēcīgāk, jo iepriekšējās publikācijas avīzēs un portālos neesot devušas rezultātus, tomēr viņš rakstījis kā amatpersona. Vēstules nosūtītas aptuveni 20 000 NĪN maksātājiem. Uz repliku, ka varētu nelikt savu fotogrāfiju, G. Truksnis atbildējis: «Visādi var - var nerakstīt vispār.»

Domes speciālisti mēram teikuši, ka pēc šīs vēstules esot ļoti liela atsaucība un daudzi jūrmalnieki deklarējoties elektroniski, tātad mērķis sasniegts. Taču kāda jūrmalniece, kura Dienai atnesusi saņemto vēstuli, tomēr lūgusi savu vārdu neminēt, esot sašutusi: «Mērs uzskaita savus labos darbus, sūtot par manu nodokļa maksātājas naudu sagatavotu vēstuli. Ne jau viņš privāti to mājās drukāja un pastmarkas pirka. Trukšņa labie darbi jau tiek aprakstīti katrā domes informatīvajā biļetenā - arī par jūrmalnieku naudu. Labos darbus vajadzētu redzēt un sajust tāpat, bet notiek pretējais - Jūrmalā dzīvot kļūst aizvien grūtāk.»

G. Truksnis Dienai gan apgalvojis, ka vēstulei nav nekāda sakara ar vēlēšanām. Pašlaik vēl nav zināms, no kuras partijas saraksta viņš varētu startēt, jo pēc LPP/LC likvidācijas nav iestājies nevienā politiskajā spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Truksnim izdodas noturēties amatā vismaz uz pāris nedēļām

LETA,21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) šodien notikušajā domes sēdē izsludinājis divu nedēļu pārtraukumu «kolēģu agresijas dēļ».

Astoņi no 15 Jūrmalas pilsētas domes deputātiem trešdien bija parakstījuši un pašvaldībā iesnieguši iesniegumu, kurā izteica Truksnim neuzticību un pieprasīja viņa atkāpšanos. Šo jautājumu deputāti sāka cilāt jau šodien, bet Truksnim vismaz uz laiku izdevies atlikt lēmuma pieņemšanu.

Šodien, sākoties domes kārtējai sēdei, deputātu vidū notikušas asas diskusijas par to, vai jautājums par mēra atlaišanu automātiski iekļaujams domes sēdes darba kārtībā, vai par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā nepieciešams balsot. Truksnis skaidro, ka jautājums iekļaujams darba kārtībā tikai gadījumā, ja par to nobalso kvalitatīvais vairākums jeb 10 no 15 deputātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) pērn saņēmis algu ne tikai kā pilsētas mērs, bet arī kā deviņu pašvaldības kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētāja pārstāvis.

Kā domes priekšsēdētājs Truksnis gadā saņēmis algu 27 860 eiro apmērā, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Jūrmalas mēra krēslā pērn Truksnis saņēmis atalgojumu no deviņām pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas ļāva viņam papildināt savu maciņu par kopumā 7573 eiro - uzņēmumos Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums un Jūrmalas slimnīca Truksnis katrā saņēmis pa 1287,36 eiro, uzņēmumos Jūrmalas gaisma, Dzintaru koncertzāle un privatizējamajā SIA Jūrmalas namsaimnieks - katrā pa 772,42 eiro, savukārt uzņēmumos Kauguru veselības centrs, Jūrmalas kapi un Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka Truksnis katrā saņēmis algu 463,44 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas mēra krēslu atkal ieņems Gatis Truksnis

Elīna Pankovska,20.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā jaunievēlētās Jūrmalas pilsētas domes pirmajā sēdē par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gatis Truksnis (ZZS). Viņa kandidatūru mēra amatam izvirzīja viņa partijas biedrs, domes deputāts Romāns Mežeckis. Citi kandidāti mēra amatam netika virzi.

Par G. Truksni kā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju nobalsoja 11 no 14 sēdē klāt esošajiem deputātiem – Anita Adijāne, Iveta Blaua, Gunta Liepiņa, Irēna Kausiniece, Dace Riņķe, Arnis Ābelītis, Mārtiņs Stulpiņš, Romāns Mežeckis, Gatis Truksnis, Ligita Maziņa un Jānis Lediņš. Balsojumā atturējās Saskaņas centra deputāti Karina Sinkeviča, Aleksejs Volkovs un Larisa Loskutova.

Jāatgādina, ka G.Truksnis bija Jūrmalas pilsētas domes deputāts arī iepriekšējā sasaukumā un tika ievēlēts no Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgi demokrātiskās savienības un partijas LPP/LC un no 2010. gada 9. septembra līdz 2013. gada 2. aprīlim bija domes priekšsēdētājs. Pirms tam no 2004. gada līdz 2009. gadam Gatis Truksnis bija Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - No Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amata atkāpies Gatis Truksnis

Žanete Hāka, Zane Atlāce - Bistere,13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 13.janvārī, no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amata atkāpies Gatis Truksnis. G.Truksnis turpinās darbu deputāta amatā, informē domes pārstāvji.

Jūrmalas pilsētai kā domes priekšsēdētājs esmu strādājis kopš 2010.gada. Šo gadu laikā Jūrmalas pilsēta ir attīstījusies, ir īstenoti nozīmīgi projekti, un, kas pats svarīgākais – Jūrmalas pilsētā ir panākta stabilitāte. Ne tikai pilsētas sakārtošanā ir uzņemts vienots, stratēģisks kurss, bet arī panākta nebijusi politiskā stabilitāte, saka G.Truksnis.

«Taču aizvadītie mēneši man personīgi ir bijuši satraukuma un ļoti dziļu pārdzīvojumu pilni, un ietekmējuši manu veselības stāvokli. Pirms pāris mēnešiem, kolēģu lūgts, atkārtoti uzņēmos domes vadību. Šajā laikā ir pieņemti būtiski lēmumi: apstiprināts 2017.gada budžets, investīciju plāns, uzsākta jūrmalniekiem sen nepieciešamu objektu būvniecība, sakārtota skolotāju atalgojuma sistēma, esam ieviesuši pabalstu visiem Jūrmalas pensionāriem. Tātad ielikti stabili pamati būtiskākajiem darbiem. Šobrīd turpināšu darbu kā domes deputāts, un atgūšu spēkus, lai ar pārliecību un jaunu enerģiju startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās kā pilsētas mēra amata kandidāts, » viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalas dome izvērtēs iespējas ierosināt kultūras pieminekļu atsavināšanu

Lelde Petrāne,19.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jūrmalas pilsētas dome ierosinās kultūras pieminekļa atsavināšanu, jo tā saglabāšanu apdraud īpašnieka bezdarbība,» medijiem izplatītā paziņojumā norāda domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Šo iniciatīvu esot rosinājis pagājušajā naktī, 19. jūlijā, Ķemeru kūrorta bijušajā poliklīnikas ēkā, kas celta 1924. gadā un atzīta par kultūras pieminekli, izcēlies ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka izcelšanās iemesli pagaidām nav zināmi, taču, tā kā nebija nodrošināta ēkas pienācīga apsaimniekošana, tajā bija iespēja iekļūt arī nepiederošām personām,» norāda G. Truksnis. «Ugunsgrēkā bojā gāja vēsturiskā Ķemeru kūrorta poliklīnikas koka ēka, un tas ir sāpīgs zaudējums ne tikai Ķemeru rajona iedzīvotājiem, bet visiem jūrmalniekiem,» pauž G. Truksnis.

«Ar bijušo kūrortpoliklīniku pašvaldība saista Ķemeru un Jūrmalas attīstības plānus,» stāsta domes priekšsēdētājs. «Mums bija iecere pārņemt ēku savā īpašumā un to atjaunot, izveidojot kūrorta ārstniecības iestādi, kas būtu labs pamats ne tikai Ķemeru, bet visas Jūrmalas kā kūrortpilsētas atdzimšanai. Pirms pāris mēnešiem bijām sākuši sarunas ar īpašnieku pārstāvjiem – pašvaldība nosūtīja oficiālu vēstuli, bet tagad noticis šis negadījums,» savu sašutumu pauž domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus Jūrmalā ir nostabilizējies. Šobrīd divas trešdaļas īpašumu pircēju ir Latvijas pilsoņi, savukārt, viena trešdaļa, ir nerezidenti – daļa no rietumiem, bet daļa no austrumiem, pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Sarunā Latvijas Radio viņš pastāstīja, ka nerezidenti pērk dārgākus īpašumus, lai gan šī saistība izlīdzinoties. Lielu grūdienu nekustamo īpašumu tirgū pagājušajā un aizpagājušajā gadā deva uzturēšanās atļaujas.

Tās tobrīd bijušas laba lieta, jo nekustamo īpašumu tirgus bija pilnībā apstājies. Tādos īpašumos, kas nekustās, kas ir iesaldēti un ir kaut kādas hipotēkas, kur ir problēmas, un kur kāds var atdzīvināt situācija, tā nenoliedzami ir pozitīva lieta.

Viena no problēmām Jūrmalā joprojām esot augstais kadastrālās vērtības līmenis. G. Truksnis norādīja, ka šī problēma šobrīd tiekot aktīvi risināta. Patlaban dažādām iedzīvotāju kategorijām tiekot piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi. Viņš stāstīja, ka nākamgad pašvaldībām būs iespējas noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase pašlaik, nedodot aizdevumu Jūrmalas domei Ķemeru sanatorijas iegādei, uzvedas kā pašvaldības un valsts intereses ne pārāk aizstāvoša iestāde, valsts rīcība raksturojama kā bezatbildīga, un tās piesardzība robežojas ar neizdarību, pat kaitniecību, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, pauda Jūrmalas pilsētas domes vadītājs Gatis Truksnis.

Viņš norāda, ka Ķemeru sanatorijas attīstība ir viena no Jūrmalas prioritātēm, tāpat sanatorijas attīstīšana iekļauta arī valsts prioritāšu sarakstā. «Nevēlamies, lai pašvaldība ir vienīgā, kas ir atbildīga par sanatoriju,» intervijā pauda G. Truksnis.

Jāatgādina, ka Finanšu ministrija (FM) paudusi, ka apstirpinās Jūrmalas pilsētas domes aizņēmuma pieprasījumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. FM norāda, ka kopumā, izvērtējot aizņēmuma apmēru un Jūrmalas pilsētas domes iepriekš uzņemtās saistības, secināts, ka pašvaldība ir spējīga uzņemties jaunas saistības un tās atmaksāt 20 gadu laikā. Pašvaldības saistību apmērs tuvākajos gados ir 13% - 14% apmērā no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ārkārtas sēdē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Truksnis saglabā amatu

LETA,08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā ārkārtas Jūrmalas domes sēdē, pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS) izdevās amatu saglabāt.

Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Truksnim Jūrmalas domes opozīcijas deputāti iesniedza 2.oktobrī, īsi pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Valsts policija mēru sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Tomēr jau sēdes sākumā pats Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam esot bijis jaunums. «Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus,» teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

«Kad par to uzzināju no medijiem, »www.latvija.lv« reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017.gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt,» apgalvoja Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimi dāvanu kartes izredzētajiem Jūrmalas pensionāriem

Agrita Aune, speciāli Db,29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas deputāti ar pilnu sparu atsākuši vēlēšanu kampaņu, dāvinot dāvanu kartes, cirka biļetes un pat zirņus.

« Pie ieejas sarīkojumā visus stingri reģistrēja un izsniedza Rimi dāvanu kartes piecu Ls vērtībā. Bija saraksts, kurā visi bija reģistrēti pēc alfabēta. Mums paskaidroja, ka visiem ir jāparakstās, jo jāatskaitās par karšu izlietojumu būšot G.Truksnim,» stāsta pensionāre Irēna Augustova. Jāatzīmē, ka vairums manis aptaujāto veco cilvēku par šādu sarīkojumu nemaz nezināja. Arī Jūrmalas domes priekšsēdētājs, joprojām bezpartejiskais Gatis Truksnis sakās maz zinām par šo pasākumu.

Rīkojušies sociālie darbinieki

Kā atzina Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa, tad pilsētā ir aptuveni 14 tūkstoši pensionāru, kuri darbojas dažādās biedrībās, uz minēto „piecīšu” pasākumi tikuši aicināti aktīvākie. «Galdi, mūzika un dāvanu kartes kopā izmaksāja vairāk kā četrus tūkstošus Ls, kā to bija lēmusi dome, mūsu darbinieki strādāja par velti. RIMI kartes dāvinājām, jo RIMI veikali ir jūrmalniekiem pieejami,» skaidro pasākuma rīkotāja pašvaldības aģentūras Sociālais aprūpes centrs vadītāja Agita Bērzupe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Truksnis: Dzintaru koncertzāle ir ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas un pat Eiropas līmeņa objekts

Dienas Bizness,04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esam rakstījuši visiem (varbūt tikai Ziemsvētku vecītim ne), ka Dzintaru koncertzāle ir ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas un pat Eiropas līmeņa objekts, un tas nozīmē, ka arī valstij vajadzētu piešķirt finansējumu šā objekta rekonstrukcijai. Taču nav nekādas atsaucības,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

«Pamatojoties uz to, ka nav norādīts apmeklētāju skaits, Kultūras ministrija izmeta no līdzfinansēšanas Dzintaru koncertzāles projektu. Jūrmalai pie tādas attieksmes, protams, nav jāpierod, bet tas nav normāli... Mēs cīnāmies un tiekam galā, maksājot no saviem budžeta līdzekļiem. Parādiet man vienu lielo pilsētu, kas savus lielos objektus būvējusi tikai par saviem budžeta līdzekļiem vai tikai ņemot aizņēmumu no Valsts kases – vai tā būtu Rēzekne ar savu Olimpisko centru, vai tā būtu Jelgava ar Zemgales olimpisko centru, vai kāda cita pilsēta. Protams, tas ir lieliski un tam visam tur ir jābūt, bet kur paliek taisnīgums?» viņš vaicājis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka,06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome par 317 tūkst. eiro (plus PVN un atsavināšanas izmaksas, ko segs pircējs) pārdevusi zemesgabalu kāpās, kur SIA Jūrmalas zemes fonds uzcēlusi namu. Vieni to dēvē par viesu namu, citi – par dzīvokļiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1997. gadā Asaros, Dzimtenes ielā 1, tika izveidots 2045 m2 pašvaldībai piederošs zemesgabals, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, daļa no tā ir piekrastes būvlaidē. Sākotnēji tur atradās ūdensatrakciju parks Asaru kalniņi. 2002. gadā pašvaldība noslēdza zemes nomas līgumu ar SIA Jūrmalas zemes fonds līdz 2022. gada 23. novembrim. Dome zemesgabalu iznomāja viesu nama un atpūtas centra celtniecībai. Jau drīz pēc būvatļaujas saņemšanas, ko izsniedza Gata Trukšņa vadītā dome, Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) izteica aizdomas, ka patiesībā tiek celta daudzdzīvokļu māja.

Strīdas par cenām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikts Ukrainā nav bijis pietiekošs iemesls, lai pārvērtētu arī iepriekš bieži kritizētā konkursa Jaunais Vilnis norisi Jūrmalā. Pilsētas mērs Gatis Truksnis uzskata — kultūra nav jāsaista ar politiku un atpūtas pasākums nav īstā vieta, kur protestēt pret Krievijas rīcību, taču kādreizējie kultūras nozares vadītāji pauž skarbākas atziņas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

G. Truksnis sarunā ar laikrakstu nav slēpis, ka starptautisko norišu kontekstā pilsētas domē nav valdījusi vienprātība par Jaunā viļņa norisi, taču kopīgā nostāja liecinot – kamēr Latvijas pozīcija nav definēta valdības līmenī, tikmēr nav iemeslu vērsties pret privāti organizētiem pasākumiem tikai tāpēc, ka tajos iesaistīti Krievijas pilsoņi.

«Latvijas kultūras darbiniekiem nav unificētas attieksmes. Mēs zinām Jaunā Rīgas teātra un Alvja Hermaņa pozīciju, atsakoties no viesizrādēm Krievijā, taču mēs redzam arī Sanktpēterburgas dienas Rīgā, Krievijas teātru viesizrādes un mūsu mākslinieku koncertus kaimiņvalstī. Katrs rīkojas tā, kā viņš izjūt šo situāciju. Manuprāt, kultūra nebūtu jāsaista ar politiku. Jo vairāk tāpēc, ka Latvija valdības līmenī nav pateikusi, ka jebkuri kontakti ar Krievijas mākslas vai kultūras vidi ir nevēlami. Patiesībā teātris, mūzika, festivāli nav pareizie adresāti, pret kuriem vērsties saistībā ar konfliktu Ukrainā. Ir politiķi un vēstniecības, kam izrādīt savu nepatiku,» paudis G. Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas mērs par zeltīto amata ķēdi samaksās no savas algas

LETA,08.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis ceturtdien uzrakstījis pašvaldības grāmatvedei rezolūciju, kurā lūdzis katru mēnesi no viņa algas ieturēt 500 latu līdz brīdim, kamēr kopējā summa nosegs zeltītās amata ķēdes iegādes izmaksas jeb 3 000 latu.

Truksnis pastāstīja, ka šādi rīkojies, lai pārtrauktu spekulācijas par taupības tēmu. Kad mērs amata ķēdes tēriņus būs nosedzis, tā paliks Jūrmalas domes īpašumā kā dāvana turpmākajiem pilsētas mēriem.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasījusi Jūrmalas domei paskaidrojumu par 3 000 latu vērtībā iegādāto zeltīto amata ķēdi un šī pirkuma no pašvaldības finanšu līdzekļiem finansiālo lietderību. Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums nenosaka pašvaldību priekšsēdētājiem amata ķēžu lietošanas nepieciešamību, tāpēc ministrija lūgusi Jūrmalas domi skaidrot, kādu normatīvajos aktos noteikto pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildei iegādāta šī amata ķēde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, amatpersonu deklarācijas liecina, ka Jūrmalas domē visvairāk pelnījis Saskaņas deputāts Ņikita Ņikiforovs, aiz sevis krietni tālu atstājot ZZS mēru Gati Truksni un eksmēru ( arī ZZS) Ritu Sproģi.

Ņ. Ņikiforovs, būdams Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības politikas jautājumos, 2017. gadā algā un dividendēs nopelnījis 175.81 tūkst. eiro, (salīdzinoši 2016. g. viņš nopelnīja 149.28 tūkst. eiro) skaidrā naudā iekrājis 5500 eiro, bezskaidrā- 154.3 tūkst. eiro un 64.382 tūkst. USD, bet aizdevis desmit tūkst. eiro. Viņam pieder ūdensmotocikls un motocikls.

Jūrmalas domes priekššedētāja vietniece Rīta Sproģe ( ZZS), strādājot domē un pārdodot savus īpašumus, nopelnījusi 122.69 tūkst. eiro, viņai pieder nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes un ēkas, Mārupē. R.Sproģe skaidrā naudā iekrājusi piecus tūkstošus eiro. Viņas parādsaistības sasniedz 75.52 tūkst. eiro, ( salīdzinoši 2016. g. tās sasniedza 137.11 tūkst. eiro) bet aizdevusi mēra vietniece ir 89.07 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Truksnis: nevajag prasīt, cik maksās lustra katrā numuriņā

Andrejs Vaivars,23.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negribu pieļaut domu, ka sapnis par Ķemeru sanatorijas iegādi būtu izsapņots, tā intervijā DB saka Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

Viņš gan atzīst, ka situācijas risinājums ir «padarīts par neiespējamu».

«Pagājušajā trešdienā bijām šajā padomē vairāk, nekā stundu pārliecinājām to par Jūrmalas domes pozīciju, un manā uztverē uz visiem jautājumiem tika atbildēts. Vēl nebiju aizbraucis no Rīgas līdz Jūrmalai, kad Finanšu ministrijas mājaslapā varēja lasīt, ka nav izpildīti mājasdarbi, lai varētu būt piešķirts kredīts sanatorijas iegādei. Absurds!» tā G. Truksnis.

Intervijas laikā viņš arī tieši neatbild, kā vērienīgais īpašums tiks attīstīts gadījumā, ja tas perspektīvā tomēr nonāks Jūrmalas pašvaldības īpašumā, norādot, ka ar šo jautājumu vēl tiekot strādāts. «Ja Finanšu ministrija no manis sagaida atbildi uz jautājumiem – sakiet, lūdzu, cik jums pēc trim gadiem maksās lustra tajā tur istabā, vai jums būs numuriņi par brīvu vai par maksu... Savukārt, kad es stāstu par darba grupu, kas strādā, man atbild – ai, nu jums tur nav skaidrības, un kā tad mēs varam dot kredītu? Tā ir augļotāja attieksme!» uzskata kūrorta mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgts Jūrmalas namsaimnieka kapitāla daļu pirkuma līgums

Žanete Hāka,22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien noslēgts privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādes darījums, informē Jūrmalas dome.

Privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks pirkuma līgumu parakstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Būsto valda direktors Gaudents Jons Žilis (Gaudentas Jonas Žilys).

Darījuma kopējā summa ir 2,959 miljoni eiro, no kuriem saskaņā ar izsoles nosacījumiem 300 tūkstoši eiro tika samaksāti izsoles dienā 30. septembrī, atlikušais maksājums Jūrmalas pilsētas pašvaldības norēķinu kontā tika saņemts19. decembrī.

SIA Jūrmalas namsaimnieks patlaban apsaimnieko 385 pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas.

G. Truksnis norāda, ka jaunais īpašnieks turpinās nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstīgi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem. Arī kapitāla daļu pirkuma līgumā ietverts nosacījums, ka kapitālsabiedrība atbilstīgi Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem pārvalda un apsaimnieko Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Sākusies Dzintaru koncertzāles Mazās zāles restaurācija un rekonstrukcija

Lelde Petrāne,24.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēsturiskās Mazās (slēgtās) zāles atslēgu svinīgu nodošanu būvniekiem sākusies Dzintaru koncertzāles restaurācija un rekonstrukcija, ko paredzēts paveikt divās ziemās, netraucējot vasaras koncertsezonu.

Dzintaru koncertzāles atslēgas Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis svinīgi nodeva būvfirmas RE&RE valdes priekšsēdētājam Aināram Pauniņam 2012. gada 23. oktobrī.

G.Truksnis norāda: «Dzintaru koncertzāle Jūrmalai ir viens no nozīmīgākajiem objektiem, un šī skaistā ēka sen jau bija pelnījusi jaunu veidolu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām. Pirms vairākiem gadiem modernizējām brīvdabas zāli, pēc tam – koncertzāles apkaimi, tagad varam ķerties klāt pašai vēsturiskajai ēkai.»

Kopējās restaurācijas un rekonstrukcijas projekta izmaksas ir 8,47 miljoni latu. Būvdarbus plānots veikt par Valsts kases izsniegtiem kredītlīdzekļiem. Pašlaik Jūrmalas pilsētas dome ir noslēgusi kredītlīgumu ar Valsts kasi par 723 tūkstošus latu lielu aizņēmumu 2012. gadam. Nākamajos gados tiek domāts slēgt aizdevuma līgumus par būvdarbu atlikušo summu. Rekonstrukciju un restaurāciju plānots pabeigti divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par ieguldījumiem īpašumā «kā ar cirvi nevajadzētu nocirst», bet tās varētu sadārdzināt. Piemēram, divkāršojot iegādātā īpašuma vērtības slieksni, DB norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jūrmala ir otra populārākā vieta, kur ārvalstnieki, kuri vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), pirkuši īpašumus. Vienlaikus G. Truksnis akcentē, ka īpašumi kūrortpilsētā tika iegādāti arī pirms uzturēšanās atļauju programmas un tiks pirkti arī turpmāk. Ja tirdzniecību apturēt nav iespējams, ieguldījumu sliekšņa paaugstināšana ir pareizais ceļš, piekrīt Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis.

Ārvalstnieki, kuri pieprasījuši TUA par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, visvairāk iecienījuši Rīgu, kur triju gadu laikā kopš Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās iegādās attiecīgi vairāk nekā 1100 īpašumu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Truksnis: Pateicoties TUA, Jūrmalā būvniecības stadijā ir vairāk nekā 20 objektu

Dienas Bizness,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ķemeru atdzimšanu, situāciju tūrisma jomā, kaimiņvalsts TV šovu un termiņuzturēšanās atļauju nozīmi - Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis intervijā laikrakstam Diena.

Jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām ir cieši saistīts ar īpašumu pirkšanu. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai šādā veidā attīstītos nekustamo īpašumu tirgus?

Es jums nosaukšu piemēru. Salīdzinot ar pagājušo, šogad no 2,7 līdz 3,6 miljoniem ir izaudzis NĪN apjoms par ēkām. Es nerunāju pat par zemi. Likmes nav mainījušās. Uz kā rēķina? Uz tā, ka ekspluatācijā ir nodotas jaunas vai kapitāli rekonstruētas ēkas. Pateicoties termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas pret investīcijām (TUA) programmai, šobrīd Jūrmalā būvniecības stadijā ir vairāk nekā 20 objektu, kur ir tuvu pie tūkstoša nekustamā īpašuma vienību. Ja pēkšņi tas viss apstātos...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vienīgā kūrortpilsēta apņēmusies iekvēlināt medicīnas tūristus; veselības ministrs zemē nemet arī Liepājas potenciālu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Plāns Jūrmalā veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), citu ieguvumu vidū padarot to kārdinošāku neveselajiem ārvalstniekiem, līdz šim tālāk par ieceres statusu nav ticis. Kā vēstīts, ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņa vadītās ministrijas darbinieki beidzot sākuši šīs iniciatīvas izvērtēšanu. Tāpat Jūrmala apņēmusies vētīt, kādus labumus SEZ statuss nestu.

Jūrmala, nevis Rietumi

Faktiski jautājums jau ir izpētes fāzē, DB atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Dome finansēs pētījumu, lai tiktu pie konkrētiem argumentiem un rīcības virzieniem, norāda kūrortpilsētas mērs. Lai aktivizētu tūrismu ārpus aktīvās sezonas, uzlabotu pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju un nodrošinātu pievilcīgāku investīciju vidi, pašvaldība SEZ izveidi pilnībā atbalsta. Jautājums iekļauts pilsētas rīcībpolitikas plānošanas dokumentos, 2016. gadā paredzot Jaunķemeru un Ķemeru teritorijas attīstības koncepcijas izveidi, kā arī detalizētu izpēti par brīvās ekonomiskās zonas statusa piemērošanas ieguvumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lūgs rosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu

Elīna Pankovska,10.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi lūgt Ministru kabinetam ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot to bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā.

«Pirms pāris mēnešiem sākām sarunas ar bijušās Ķemeru kūrorta poliklīnikas īpašnieku – SIA Ominasis Latvia – pārstāvjiem par īpašuma atsavināšanu pašvaldības vajadzībām, taču atbildi neesam saņēmuši,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Lēmumu lūgt ierosināt īpašuma atsavināšanu pasteidzinājis ugunsgrēks kūrorta poliklīnikas ēkā šā gada 19. jūlijā. Arī Ķemeru sanatorijas rekonstrukcijas darbi esot apstājušies, un acīmredzami tās pašreizējo īpašnieku prioritāte nav kūrorta poliklīnikas atjaunošana, norāda dome. Piebilstot, ka nedrīkst pieļaut, ka īpašnieka bezdarbības dēļ iet bojā valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Komentāri

Pievienot komentāru