Vācijas Federālais statistikas birojs informējis, ka eksportā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, reģistrēts kritums par 1,5%, bet importā - par 2,2%.

Sezonāli izlīdzinātais tirdzniecības deficīts pieaudzis līdz 12,7 miljardiem eiro no 12,4 miljardiem eiro jūnijā.

«Raugoties nākotnē, Vācijas eksportam būs jātiek galā ar diviem lejupvirzošiem riskiem: lēnāku globālo pieprasījumu un fiskālo konsolidāciju citās eirozonas valstīs,» uzskata ING Bank ekonomists Karstens Brzeskis.

ING
sagaida, ka pieprasījums no Āzijas, īpaši Ķīnas, saglabāsies stabils. Arī pieprasījums no citām rūpnieciski attīstītām valstīm pilnībā neizzudīs. Vācijas ražotāji arī varētu gūt labumu no ASV izdevumiem infrastruktūrai, uzskata ekonomists.

Vācijas iekšzemes kopprodukts šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 2,2%, un to veicināja tieši spēcīgs eksports.