11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

Lielākā daļa līdzekļu pārvaldīšanas industrijas nu sliecas domāt, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.

Proti, aptaujas veicēja "Survation" apkopotie rezultāti liecina, ka 60% no investīciju profesionāļiem septembrī pauduši uzskatu, ka minētajā balsojumā laurus plūks tieši Dž. Baidens, ziņo "Financial Times". Pieejamā informācija liecina, ka šajā gadījumā aptaujā piedalījies 91 investors, kas kopumā pārvalda līdzekļus aptuveni trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Pamata pieņēmums ir, ka Dž. Baidena uzvara akciju tirgiem būs ne pārāk laba. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem. Tāpat "Baidena laiki" varētu nozīmēt arī vājāku dolāru, lai gan šajā ziņā paredzējumi ir pietiekami dažādi. Savukārt, Donalda Trampa uzvara biežāk tiek sasaistīta ar dolāra cenas pieaugumu - spekulācijas ir, ka viņš, savukārt, savā otrajā termiņā var īstenot biznesa videi draudzīgāku politiku un turpināt deregulāciju.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pēc jauna ziņojuma par augstu ASV inflāciju, bet naftas cenas pieauga.

ASV patēriņa cenu indekss martā pieauga par 8,5% salīdzinājumā ar pērnā gada martu, un tas bija straujākais kāpums kopš 1981.gada decembra. Salīdzinājumā ar februāri šis indekss pieaudzis par 1,2%.

Šis bija pirmais ziņojums, kurā ASV patēriņa cenu indeksu pilnībā ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā un rietumvalstu sankcijas pret Maskavu, kuru dēļ visā pasaulē pieaugušas enerģijas un pārtikas cenas.

Augstākas cenas par pārtiku, pajumti un degvielu "domājams, piespiež dažus cilvēkus iztikt bez tā", sacīja ekonomists Džoels Narofs.

Lai gan ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) gatavojas ātri pacelt procentlikmes, lai mazinātu inflācijas spiedienu, šī pasākuma efekts nebūs tūlītējs.

ASV autobūves uzņēmuma «General Motors» (GM) darbinieku streiks Savienotajās Valstīs, kas šobrīd norisinās jau trešo nedēļu, kompānijai līdz šim izmaksājis aptuveni vienu miljardu dolāru (917,5 miljonus eiro), liecina bankas «JPMorgan Chase» apkopotā informācija.

Streiku pagājušajā mēnesī sāka ASV arodbiedrības «United Auto Workers» (UAW) biedri, nekavējoties apturot ražošanu Savienotajās Valstīs un neilgi pēc tam ietekmējot arī Kanādas un Meksikas rūpnīcas.

Kopējās streika radītās izmaksas šobrīd, visticamāk, pārsniedz vienu miljardu dolāru, norāda banka, taču piebilst, ka GM ir iespējas daļu no zaudētās peļņas atgūt ceturtajā ceturksnī, ja streiks drīzumā beigsies.

Kopš 16.septembra streiko gandrīz 50 000 ASV autoražošanas nozarē strādājošo, GM un UAW nespējot vienoties par darbinieku atalgojumu, veselības aprūpi un darba drošību.

Pandēmijas uzplūdi beidzot sākuši nogurdināt arī pasaules lielākos akciju tirgus.

ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš savām 12. oktobra virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 4%.

Vājāk akciju cenu dinamika izskatās Eiropā, kura diemžēl ir kļuvusi par Covid-19 saslimšanas gadījumu un dažādu ierobežojumu epicentru. Rezultātā reģiona 600 lielo kompāniju akciju cenu raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība šajā pašā periodā ir sarukusi divreiz straujāk – par 8,1%.

Eiropas akciju tirgus Stoxx 600 indeksa vērtība, punkti

Avots: Investing.com

Vecā kontinenta publisko kotēto uzņēmumu akciju vērtības nu sarukušas līdz zemākajam līmenim piecos mēnešos. Kopš gada sākuma to cena, ja vērtē minētā Stoxx 600 indeksa izmaiņu, ir saplakusi gandrīz par 20%. Tā ir visai būtiska atšķirība no ASV, kur kopējā S&P 500 indeksa vērtība kopš janvāra, neskatoties uz pandēmiju, ir iespējusi palielināties gandrīz par 5%.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc komercbanku vadītāju brīdinājumiem par augošiem recesijas riskiem. Šie riski un bažas par nepietiekamu naftas pieprasījumu izraisīja naftas cenu kritumu, un Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena saruka līdz šī gada zemākajam līmenim.

Akciju cenas kritās arī Eiropas biržās un lielākajā daļā Āzijas biržu.

Bankas "JPMorgan Chase" vadītājs Džeimijs Daimons intervijā telekanālam CNBC sacīja, ka paredz "vieglas vai smagas recesijas" iespējamību nākamgad. Līdzīgu prognozi izteica bankas "Goldman Sachs" vadītājs Deivids Solomons.

"Prognoze skaidri pasliktinās, un tāpēc daudzi tirgu dalībnieki samazina savus riskantos ieguldījumus," sacīja tirdzniecības grupas OANDA analītiķis Edvards Moja.

Naftas cenas kritās par spīti tam, ka Ķīna beidzot sāk atteikties no stingrajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem. Izaugsmes palēnināšanās praktiski visās galvenajās ekonomikās nozīmē, ka naftas pieprasījums var izrādīties nepietiekams, piebilda Moja.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga līdz piecu mēnešu augstākajam līmenim, valdot optimismam par lūzumu Brexit sarunās, savukārt Volstrītā akciju cenas kāpa, ko veicināja labs uzņēmumu peļņas rādītāju sezonas sākums.

Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē otrdien pauda viedokli, ka vienošanos ar Lielbritāniju iespējams panākt šonedēļ, bet brīdināja, ka vēl nepieciešamas nopietnas sarunas.

Lielbritānijas un ES amatpersonas pašreiz risina sarunas cerībā panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem līdz ES samitam, kas sāksies ceturtdien. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības paredzēta 31.oktobrī.

Mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru kāpa pēc «ziņām, ka Lielbritānijas un ES sarunu delegācijas ir tuvu breksita vienošanās projektam», sacīja Markets.com galvenais tirgus stratēģis Nīls Vilsons.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga par apmēram 1% pēc tam, kad tika publicēti lielākoties labi «JPMorgan Chase», «Johnson & Johnson» un citu uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc pesimistiskas Pasaules Bankas ekonomiskās prognozes, investoriem gaidot ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas ziņojumu publicēšanu.

"Investori ir nogaidīšanas režīmā," sacīja "B.Riley Financial" analītiķs Ārts Hogans, atsaucoties uz ceturtdien gaidāmu ASV inflācijas ziņojumu un piektdien gaidāmiem "JPMorgan Chase" un citu banku peļņas ziņojumiem.

Volstrītas indeksu kāpuma līderis bija indekss "Nasdaq Composite", kura palielināšanos par 1,0% noteica "Amazon", "Facebook" māteskompānijas "Meta Platforms" un citu uzņēmumu akciju cenu pieaugums.

Investoriem tomēr vairāk rūp ceturtdien gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

CPI dati tiks izvērtēti saistībā ar to iespējamu ietekmi uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku. FRS īsteno agresīvu procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot inflāciju.

Investori labāk pērk ASV akcijas – pat neskatoties uz to dārdzību

Šogad finanšu tirgus dalībnieki sprieduši par dažādiem riskiem pasaules ekonomikai. Šajā pašā laikā investori turpinājuši ticēt ASV aktīviem. Šīs valsts akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies jau par 22%. Tas šādā termiņā ir labākais sniegums kopš 2013. gada. Vispasaules akciju, izņemot ASV šos vērtspapīrus, MSCI AC World ex-USA indeksa vērtības pieaugums šogad bijis jūtami lēzenāks – 13% apmērā. Attiecīgi MSCI rēķinātais Eiropas akciju cenu indekss šogad audzis par 15%, Ķīnas – par 10% un attīstības valstu – par 9%.

Pēdējo mēnešu pasaules vadošo ekonomiku dati liecina, ka stabilāk uz visu neskaidrību fona rūc tieši ASV tautsaimniecības motors (tas patiesībā raksturīgs lielai daļai no pēckrīzes atveseļošanās posma). Piemēram, šīs nedēļas sākumā Eiropas ražošanas sektorā aktivitāte saglabājusies tuvu zemākajai septiņos gados. Situācija ir visai interesanta arī globālā līmenī – akciju cena tiecas uz virsotņu iekarošanu, lai gan ražošana pasaulē sarūk jau sesto mēnesi pēc kārtas (ja mēra JPMorgan apkopotā Global Manufacturing indeksa izmaiņu). Pozitīvais gan ir tas, ka situācija šajā frontē, šķiet, stabilizējas (un akciju tirgiem patīk ierēķināt nākotni).

Akciju cenas Eiropā otrdien pieauga, atkopjoties pēc pirmdienas straujā krituma Covid-19 dēļ, bet akciju cenas Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc satraucošu ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Eiropas akciju cenas pieauga, neraugoties uz ieilgušajām sarunām par pēcbreksita tirdzniecības vienošanos un bažām par jaunākajām tendencēm Covid-19 pandēmijā.

Eiropas Savienība (ES) ir noraidījusi pēdējo Lielbritānijas piedāvājumu zvejas jomā, tomēr ir gatava turpināt darbu pie pēcbreksita tirdzniecības vienošanās arī pēc gadumijas, otrdien pavēstīja diplomāti.

Eiropas Komisija (EK) arī ieteica atcelt aizliegumus, ko ES valstis, reaģējot uz koronavīrusa jaunā paveida izplatīšanos, noteikušas gaisa satiksmei ar Lielbritāniju, kā arī ceļošanai no Lielbritānijas un uz to.

Kopš svētdienas daudzas valstis ir ierobežojušas satiksmi ar Lielbritāniju, lai novērstu jaunā koronavīrusa paveida izplatīšanos. Tiek uzskatīts, ka tas varētu būt par 70% lipīgāks, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka jaunā vīrusa variācija, kas nosaukta par "VUI 202012/01", būtu letālāka vai mazāk jutīga pret izstrādātajām vakcīnām.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem gūstot peļņu no līdzšinējā akciju cenu kāpuma Volstrītā, un kritumu paātrināja ziņas par jauniem ASV muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Argentīnas peso vērtība kritās līdz jaunam rekordzemam līmenim, pamudinot valsts centrālo banku pacelt procentlikmi no 45% līdz 60%, lai palēninātu valūtas vērtības kritumu. Peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien saruka par 13%, kopš nedēļas sākuma – par 20%, bet kopš gada sākuma – par apmēram 45%.

«Globālā dolāra stipruma turpināšanās kontekstā šķiet, ka tirgiem nav žēlastības pret Argentīnas peso,» savā analīzē konstatēja «JPMorgan».

Turcijas liras vērtība piedzīvoja jaunu kritumu, samazinoties par 3% pret ASV dolāru, kad centrālās bankas prezidenta vietnieks atkāpās no amata. Kopš gada sākuma liras kurss pret dolāru ir sarucis par gandrīz 45%, un ekonomisti ir brīdinājuši par plašu recesiju.

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība tuvojās 50 000 ASV dolāru, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem vērojot notikumu attīstību ASV ekonomikas fiskālo stimulu un Covid-19 vakcīnu jomā.

"Bitcoin" vērtība uz neilgu laiku sasniedza rekordu - 48 215,83 dolārus, bet pēc tam nokritās līdz 47 335 dolāriem. Kriptovalūtas vērtība ir ievērojami pieaugusi pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

Investori saglabāja optimismu par ASV valdības papildu izdevumiem, un ASV prezidents Džo Baidens tikās ar "JPMorgan Chase", "Walmart" un citu uzņēmumu vadītājiem, lai gūtu atbalstu viņa ierosinātajai ekonomikas atbalsta paketei 1,9 triljonu dolāru apmērā.

Tirgus optimismu vairoja arī progress Covid-19 vakcīnu jomā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Darbinieki pasaules bagātākajās valstīs patlaban līksmo, jo viņu algas aug straujākajā tempā pēdējo desmit gadu laikā, raksta Bloomberg.

Krītošais bezdarbnieku skaits ASV, Japānā un eirozonā beidzot ir licis uzņēmumiem paaugstināt algas, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus. JPMorgan Chase&Co lēš, ka algu pieaugums attīstītajās ekonomikās otrajā ceturksnī ir sasniedzis 2,5%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2009.gada, kad iestājās recesija.

Banka prognozē, ka algas nākamajā gadā pieaugs par aptuveni 3%.

Tajā pašā laikā pasaule aizvien atrodas atveseļošanās fāzē, raksta The Economist, un eksperti uzskata, ka algas šobrīd vēl neaug pietiekami strauji. Pirms krīzes OECD valstīs algas desmit gadu laikā pieauga vidēji par 27%, taču desmit gadu laikā pēc krīzes pieaugums ir tikai par vidēji 8,4%/

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Populārā mazumtirdzniecības ķēde "Fix Price" paziņojusi par vērienīgu IPO realizāciju Londonas un Maskavas biržās 2 miljardu ASV dolaru apmērā. Pēc šī darījuma "Fix Price" paziņojis par plāniem tuvāko 5 gadu laikā Baltijas valstīs atvērt ap 100 "Fix Price" franšīzes veikalus, kas ir īpaši populāri pasaulē tieši pandēmijas laikā.

Pēc IPO "Fix Price" vērtība sasniedz 8,3 miljardu ASV dolārus. Kompānijas līdzīpašnieka Sergeja Lomakina kapitāla vērtība tiek novērtēta 3,4miljardu ASV dolāru apmērā.

"Fix Price", kas pārvalda gan klātienes, gan tiešsaistes veikalus, pagājušajā mēnesī paziņoja par saviem sākotnējā publiskā piedāvājuma plāniem, kuru mērķis ir izmantot "Fix Price" veikalu ķēdes pieaugošo popularitāti laikā, kad pandēmija ir pazeminājusi daudzu pasaules iedzīvotāju pirktspēju.

"FIX Price" pārvalda vairāk nekā 4200 veikalus un tā pārdošanas apjoms pieaug 16 ceturkšņus pēc kārtas.

Darījums ir kļuvis par lielāko Krievijas sākotnējā publiskā piedāvājuma darījumu kopš 2012. gada, saskaņā ar "Interfax" aprēķinu. Uzņēmuma vērtība ir pieaugusi līdz 8,3 miljardiem ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgiem apsverot to, kā jaunas ekonomikas vājuma pazīmes ietekmēs centrālo banku politiku procentlikmju jomā.

Analītiķi minēja datus par ASV rūpnieciskās aktivitātes zemāko līmeni kopš 2020.gada maija un jaunu ASV darba piedāvājumu skaita samazināšanos kā jaunāko pazīmi par pasaules lielākās ekonomikas atdzišanu.

Investori arī ņēma vērā "JPMorgan Chase" vadītāja Džeimija Daimona vēstuli akcionāriem, kurā brīdināts, ka banku krīze "vēl nav beigusies" un ka inflācija var saglabāties augstā līmenī, tādējādi pagarinot augstāku procentlikmju periodu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja labi Lielbritānijas ekonomikas dati.

Neskaidrās perspektīvas sekmēja pieprasījumu pēc zelta, kura cena sasniedza gada augstāko līmeni, pieaugot par 2% līdz 2040 ASV dolāriem par unci.

Uz akciju cenu izmaiņu sarkanā fona skatījums uz ekonomiku var kļūt arvien pesimistiskāks.

Akciju cenas lielākajos pasaules tirgos šīs nedēļas pirmajā pusē planējušas vēl zemāk, un tas turpina uzturēt labu augsni spekulācijām par to, ka globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanās varētu būt straujāka. Par to liek spriest arī dati, un, piemēram, pagājušonedēļ tie atklāja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sarukusi gan Vācijas, gan Japānas tautsaimniecība (svarīgi gan piebilst, ka abos gadījumos to izraisījuši vienreizējie faktori). Problēmas zīmējas arī attīstības valstīm, kur visvairāk, šķiet, tiek apspriesta Ķīnas tautsaimniecības bremzēšanās. Šīs valsts ekonomikas loma būtiski augusi, un tās liktenis ietekmē gan daudzu citu valstu, gan lielu uzņēmumu likteni. Piemēram, vēsāka Ķīnas ekonomika nozīmē produkcijas noieta sarežģījumus Vecā kontinenta eksportētājiem.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.