Plātņu ražotājs SIA Bolderaja Ltd 2008. finanšu gadā dubultojis apgrozījumu, šogad plāno sasniegt 100 milj. eiro lielus ienākumus.

Tas salīdzinājumā ar 2006. finanšu gadu būs teju vai 5 reizes vairāk. Šāds straujš ienākumu pieaugums tiek pamatots ar pērn ekspluatācijā nodoto Baltijas valstīs vienīgās 150 milj. eiro vērtās OSB plātņu ražotni. «90 % no šiem ienākumiem tiks gūti tieši ārvalstu tirgos,» uzsver SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka lielākie noieta tirgi ir Skandināvijas valstis, Polija, Vācija un Krievija, neliela daļa tiek pārdota arī Latvijā. «Šobrīd tiek izpārdoti OSB plātņu krājumi no noliktavas, taču tūlīt jau sākam ražot šo produktu jaunajai celtniecības sezonai,» uzsver R. Slotvinskis. Viņš atzīst, ka OSB ražotne izjūt gan celtniecības sezonālās svārstības, gan arī būvniecības apjomu kritumu. Turklāt iepriekšējā finanšu gadā OSB ražošanas maksimālā jauda bija tikai 0.3 milj. m3, bet pēc pērn pabeigās ražotnes otrās kārtas tā tagad ļauj saražot pat līdz 0.5 milj. m3.

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

«Apseicami, ka Latvijā beidzot taps OSB (orientēto skaidu) plātņu ražotne un vēl jo vairāk, ka šo projektu plāno īstenot kokskaidu plātņu ražotājs a/s Bolderāja, kurai ir visi priekšnoteikumi šī projekta sekmīgā īstenošanā,» secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes kokapstrādes katedras docents Voldemārs Skupskis. Viņaprāt, vienīgi varētu būt apgrūtināta koksnes izejvielu piegāde, jo ražotne plānota Rīgā. Būvniecībā pēc savām īpašībām OSB plātnes ir līdzvērtīgas lielformāta saplāksnim, taču lētākas, norāda V. Skrupskis. Turklāt OSB ražotne radīs jaunas iespējas, kā Latvijā bez siltumražošanas izmantot mazvērtīgo koksni.

Kronospan Group piederošā SIA Bolderaja Ltd, investējot 47.79 milj. Ls OSB (orientēto kokskaidu plātņu) ražotnes izveidē, varēs saņemt valsts atbalstu ienākuma nodokļa atlaidei — 19.1 milj. Ls apmērā. Tā nolemts valdības sēdē. Valdībā neviens neiebilda pret valsts atbalstu — ienākuma nodokļa atlaidi 40 % apmērā no kopējās ieguldījumu summas, ja investīcijas pārsniedz desmit miljonus latu un tās ieguldītas ne ilgāk kā trīs gados. Tiesa, par investīciju projekta īstenošanas sākumu noteiks datumu, kad no Eiropas Komisijas būs saņemts pozitīvs lēmums. Lielākā daļa investīciju — 44.1 milj. Ls - paredzētas iekārtās un tehnoloģijās un 3.7 milj. Ls - ēkās un būvēs. Ekonomikas ministrijas sagatavotais dokuments rāda, ka OSB plātņu ražotnes projekts tiks īstenots 15 mēnešu laikā. Tā realizācija radīšot 99 jaunas darba vietas. Tiek plānots, ka pēc OSB plātņu ražotnes uzcelšanas SIA Bolderāja Ltd eksportēs apmēram 90% no kopējā produkcijas apjoma, tajā skaitā - ārpus ES (uz Krieviju un citām NVS valstīm). Iecerētais OSB ražotnes projekts ir viens no lielākajiem investīciju projektiem meža nozarē Latvijā.

Vienīgais kokskaidu plātņu ražotājs a/s Bolderāja būvēs OSB plātņu rūpnīcu.A/s Bolderāja lielākais īpašnieks Kronospan Group ir pieņēmis lēmumu Latvijā būvēt jaunu OSB plātņu ražotni, skaidro a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav iespējams nosaukt precīzi OSB plātņu ražotnes izveidei nepieciešamās investīcijas, jo vēl nav nolemts, kāda jauda būs šai ražotnei. Kopējās investīcijas uzņēmumā, pēc R. Slotvinska teiktā, pārsniegs 100 milj. eiro. Šobrīd svarīgākā ir divu laminēšanas līniju uzstādīšana un palaišana. Jāatgādina, ka Kronospan Group dažādas kokskaidu, laminēto, OSB un MDF plātņu ražotnes kopumā ir 26 pasaules valstīs, no kurām vistuvākā ir Kronolitas — Lietuvā, kā arī Polijā, Krievijā un Ukrainā.

Zināšanu un pielietojamās zinātnes nozīmi ir sapratuši Latvijas konkurentvalstu — Somijas un Zviedrijas — kokrūpnieki un vēlas vēl vairāk palielināt finansējumu zinātnei, kas šajās valstīs ir ap 5 % no budžeta, bet Latvijas apstākļiem tas šķiet fantastisks cipars, atzīst Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektorsH. Jordāns. Turklāt šajos pētījumos konkurentvalstu uzņēmēji vēlas, lai piedalās visi pārējo valstu uzņēmēji, zinātnieki, jo darbojas savienoto trauku princips — zināšanu pārnese, no kuras iegūst visi. «Izdevīgāk ir, ja visā Eiropā tiek radīts tirgus kādam jaunam koksnes izstrādājumam, nevis tikai kādā atsevišķā valstī, tāpēc tirgus veicināšanā ir ieinteresēti visi kokrūpnieki,» tā uz jautājumu, kāpēc ārzemniekiem vajadzētu šajās programmās iesaistīt Latvijas uzņēmējus un viņiem vajadzētu tajās piedalīties, atbild H. Jordāns. Viņš norāda, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pielietojamajai zinātnei un arī Latvijas zinātniekiem ir iespējas piedalīties ļoti daudzos pētījumu projektos Eiropas mērogā. Kā piemēru H. Jordāns min termowood tehnoloģiju, ko izdomāja Somijā, taču šīs valsts uzņēmēji neizveidoja šī produkta tirgu, bet ideju attīstīja Austrijas kompānijas: deva uzdevumu zinātniekiem, kā rezultātā šim produktam tika noslīpēta tehnoloģija, lai varētu to līmēt un izmantot citādi — radīt vēl jaunus produktus un līdz ar to arī palielināt to pielietojumu. Līdzīgas situācijas gan ir bijušas arī ar citiem koksnes izstrādājumiem, kur ideja nākusi no vienas valsts, bet to izvērsuši citas valsts rūpnieki un zinātnieki, skaidro H. Jordāns.

18. jūlija rītā pēkšņi miris biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs un Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis Harijs Jordāns (1965. — 2008.).

Harijs Jordāns meža nozarē sāka darboties 1998. gadā kā Latvijas zāģmateriālu eksporta uzņēmumu asociācijas (šobrīd tā ir Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija) izpilddirektors. Kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmēju asociācijām veidojot kopēju organizāciju — Latvijas kokrūpniecības federāciju, kļuva par tās valdes locekli, bija arī izpilddirektors.

Harijs Jordāns darbā izmantoja ne tikai savu, bet arī ārvalstu pieredzi; lai papildinātu zināšanas arī mācījās: 1999. g. līdz 2004. g. — Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, iegūstot bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, bet 2007. gadā turpināja zināšanu papildināšanu maģistrantūras programmā Uzņēmējdarbības vadība.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Līdzšinējās «Kronospan» investīcijas a/s «Bolderāja» valdes priekšsēdētājs R. Slotvinskis dēvē par nelielām salīdzinājumā ar iecerētajām, jo, piemēram, tikai jaunās žāvētavas un plātņu ražošanai nepieciešamās koksnes skaidu formēšanas līnijas izveidē plānots ieguldīt ap 20 milj. eiro. Par svarīgāko R. Slotvinskis min iecerēto OSB (orientēto kokskaidu) plātņu ražotnes izveides projektu, kuru iecerēts šogad sākt un nākošā — 2007. — gada vasarā pabeigt. Lai nejauktu OSB plātņu ražotnes izveidi un kokskaidu plātņu ražotnes modernizāciju, OSB ražotnes izveidei radīts atsevišķs uzņēmums SIA «Bolderaja Ltd», norāda R. Slotvinskis. Viņš arī atzinīgi vērtēja Latvijas valdības lēmumu šī teju vai 48 milj. Ls vērtā projekta īstenošanai piešķirt valsts atbalstu ienākuma nodokļa atlaides — 19.1 milj. Ls - apmērā.

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Noslēdzoties piecu gadu izstrādes un būvniecības projektam, Ādažos oficiāli atklāta “Orkla Biscuit Production” – modernākā cepumu ražotne Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Jaunā ražotne ir lielākā šāda tipa specializētā cepumu un vafeļu ražotne un lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne ar mērķi ražot produkciju kā vietējam Latvijas, tā visas Ziemeļeiropas tirgiem. Tās būvniecībā un tehnoloģiskajā aprīkojumā investēti teju 100 miljoni eiro – pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē.

“Orkla Biscuit Production” ir “Orkla Confectionery & Snacks” cepumu un vafeļu ražošanas kompetences centrs reģionā, uz kuru tika pārcelta šo produktu ražošana no līdzšinējām vietām Kungālvā Zviedrijā un Rīgā.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām, ir lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne. Ražošanas kapacitātei sasniedzot 30 tūkstošu tonnu produkcijas gadā un potenciālu apjomus palielināt nākotnē, šī rūpnīca būs iesaistīta dažādu spēcīgu, ilggadēju zīmolu produktu ražošanā Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un citiem tirgiem.

Nepietiek tikai ar kokrūpnieku komunicēšanu ar zinātniekiem, jo vienā izpratnes līmenī jānoliek arī potenciālie patērētāji, uzsver Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors H. Jordāns. Viņš norāda, ka tādējādi vajadzīgi speciālisti, kas pārzina ne tikai kokapstrādi un koksnes un tās izstrādājumu uzvedību dažādos apstākļos, bet arī tie, kuri zina, kā izmantot koksnes izstrādājumus — arhitekti, būvinženieri, mārketinga speciālisti utt. Taču nevar izaudzināt zinīgus minēto jomu speciālistus, ja nav zināšanu, ko dod pielietojamā zinātne. «Nav iespējams tirgū piedāvāt jaunu produktu, ja par to nav zināšanu ne patērētājiem, ne arhitektiem un celtniekiem,» uzsver H. Jordāns. Tāpēc, viņaprāt, nav ko brīnīties, ka Latvijā jau uzceltajos sporta kompleksos, kā arī projektētajā Nacionālās bibliotēkas un koncertzāles ēkā tiek plānots izmantot dzelzsbetonu, metālu un stiklu, turpretim Somijā Lahti koncerthalle ar vairāk nekā 1000 skatītāju vietām ir veidota no stikla un koka, turklāt visa iekšējā apdare ir tikai no saplākšņa, no koka — saplākšņa ir uzcelts sporta komplekss (Silva stadion), arī Lahti ziemas sporta veidu centra celtnes ir no koka. Savukārt Helsinkos no koka ir uzcelta bibliotēka. «Var jau par šiem panākumiem apskaust somus, taču lai panāktu kaut ko līdzīgu, ir vajadzīgas zināšanas, kas ļauj mainīt priekšstatus par koksnes produktu drošību, izturību, funkcionalitāti,» norāda H. Jordāns. Viņaprāt nākošajā ES finašu plānošanas periodā 2007.— 2013. gadā jāveicina industrijas pasūtījumu izpilde zinātnē.

«Dabas apstākļi — karstums un astoņzobu mizgrauža savairošanās draudi neļauj kokrūpniekiem saražot tik daudz, cik varētu pārdot,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš atzīst, ka uzņēmēji saprot šo situāciju un tāpēc daudzi šajā laikā strādā uz puslodzi un veic tehniskās apkopes. Karstums jau ir veicis biznesa korekcijas un tāpēc H. Jordāns cer, ka uzņēmumi, atbildīgas iestādes un komisijas nenoteiks kādus nesaprātīgus aizliegumus. Jo, piemēram, kravas auto braukšanas laika ierobežošana pa valsts autoceļiem spiestu pārplānot apaļkoksnes plūsmu uz kokapstrādes ražotnēm un arī gatavo izstrādājumu plūsmu uz ostām un pie pircējiem ārzemēs, norāda H. Jordāns. Viņš gan ļoti labi saprotot uzņēmējus, it īpaši skujkoku izstrādājumu ražotājus, jo Eiropā ir labs pieprasījums pēc tiem, turklāt tehniskais aprīkojums ļauj to darīt, bet zāģbaļķu ir mazāk, nekā gribētos. Turklāt — pēc H. Jordāna teiktā arī skujkoku zāģbaļķu imports no Krievijas pēdējā laikā esot sarucis.

Lai arī Latvijā apaļkoksnes cenas pēdējo 10 gadu laikā ir būtiski pieaugušas, tomēr gatavo izstrādājumu, piemēram, skujkoku zāģmateriālu cenas pasaules tirgū ir pat kritušās, līdzīga tendence ir bijusi arī bērza saplāksnim. «Bērza saplākšņa cenas kritās pēdējos 15 gadus, līdz 2005. un 2006. gadā sāka augt, iepriekšējo kritumu izraisīja PSRS sabrukšana, kā rezultātā tirgū parādījās Krievijā, Latvijā, Baltkrievijā ražotais saplāksnis,» skaidro Latvijas mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības tehnoloģiskās platformas nacionālā atbalsta grupas priekšsēdētājs Raimonds Spūls - Vilcāns. Līdz ar straujo apaļkoksnes resursu cenu pieaugumu pazuda daudzas mazās kokzāģētavas, taču H. Jordāns un R. Spūls - Vilcāns uzskata, ka labāk, ka tas notika iepriekš nekā tagad, jo citādāk rūpniekiem nāktos karot divās fronēs vienlaikus — strauji augtu gan koksnes izejvielu cenas, gan arī darba algas. Nenoliedzami, ka meža nozarē tāpat, kā jebkurā citā jomā, būs gan īstermiņa spēlētāji, gan arī ilgtermiņa darboņi, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Savu teikto viņš pamato ar to, ka daļa uzņēmēju, ceļoties baļķu cenām, tos sāk vest no Krievijas, daļa — pārgāja uz dārgāku produktu ražošanu, daļa — izputēja. Turklāt plantācijās audzētās koksnes un no tās ražoto produktu ienākšana tirgū to būtiski mainīs, tāpēc nozares uzņēmējiem ir jābūt gataviem uz pārmaiņām — ražot koksnes izstrādājumus ar vēl augstāku pievienoto vērtību, celt darba ražīgumu, maksāt lielākas darba algas, lai strādniekiem nerastos milzīgs vilinājums doties peļņā uz vecajām ES dalībvalstīm, spriež H. Jordāns. Viņš norāda, ka Latvijas kokrūpniecības federācija ir gatava dalīties ar informāciju ar visiem nozares uzņēmējiem, kuri ir gatavi klausīties un viņš cer, ka vismaz daļa sadzirdēs un sajutīs vēsmas, kas ļaus ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties.

Pateicoties A/S "Aizkraukles Banka" (AB.LV) finansiālam atbalstam biedrība "Zaļās mājas" sākusi veidot jaunu interneta portālu, kurā būs atrodama informācija par zaļo būvniecību: tās pamatprincipiem, risinājumu iespējām Latvijā un pieredzi citur pasaulē.

Topošais interneta portāls www.zalasmajas.lv iecerēts kā interaktīvs izziņas avots, tikšanās un diskusiju vieta visiem esošajiem un potenciālajiem interesentiem par zaļo būvniecību. Šeit noderīgu informāciju varēs atrast tie, kuri apsver jauna mājokļa iegādi vai vēlas renovēt esošo, projektu attīstīšanas un būvniecības nozares speciālisti, valsts un pašvaldību institūciju lēmumu pieņēmēji. Paredzams, ka portāls savu darbību sāks oktobra vidū.

Kā norāda biedrības "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns, šī portāla izveidošana ir nozīmīgs solis zaļās būvniecības ideju plašākai iedzīvināšanai Latvijā. "Šobrīd vārdu salikums "zaļā būvniecība" daudziem mūsu sabiedrībā saistās ar guļbaļķu namiņu zem nosūnojuša jumta. Pasaulē šis jēdziens vairs sen neprasa komentārus, jo pazīstams kā mūsdienīgs būvniecības virziens, kas respektē ekoloģiskās prasības, taču neatkāpjas no šodienas komforta un kvalitātes prasībām. Vairākas priekšrocības, piemēram, paaugstināta energoefektivitāte, pārdomāta vietējo resursu izmantošana un zemākas apsaimniekošanas izmaksas, zaļajai būvniecībai sniedz labas attīstības perspektīvas arī Latvijā. Būsim gandarīti, ja jaunais portāls, topot par daudzpusīgu informācijas krātuvi un pieredzes apmaiņas vietu, sekmēs šos procesus," uzsver Harijs Jordāns.

«Zinātniski tehnoloģiskā progresa laikā bail kaut ko prognozēt pat 3 — 5 gadus tuvā perspektīvā, jo attīstās tehnoloģijas, zināšanas, mainās patērētāju tendences, pieaug starpnozaru konkurence,» atzīst Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš savu teikto pamato ar pretjautājumu «Vai kāds 60. gados varēja prognozēta kāda meža nozare un kokrūpniecība būs šodien?». Daudzos fantastikas romānos aprakstītais šodien ir realitāte, kaut arī tika prognozēts, ka tas notiks pēc 50 vai 100 gadiem. Latvija ir meža resursiem bagāta valsts, taču ražot daudz un lēti globālās konkurences apstākļos, kad ražošanas izmaksas arvien pieaug, pēc H. Jordāna domām, nebūs iespējams. «Galvenais būs paaugstināt savu konkurētspēju, jo diez vai būsim spējīgi konkurēt ar ievērojami lētākiem no Brazīlijā vai Āzijā plantācijās audzētās koksnes ražotajiem produktiem,tāpēc ir jādomā par koksnes izstrādājumu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, jaunu produktu radīšanu un virzīšanu tirgū, kā arī visdažādāko servisa pakalpojumu sniegšanu,» norāda H. Jordāns. Viņš izdara secinājumu — vai nu eiropieši (tostarp latvieši) kustēsies, vai arī tiks «pārmesti pār bortu», jo konkurences cīņā nekādas žēlastības nav. H.Jordāns atzīst, ka nevajag lolot ilūzijas, jo darbaspēka izmaksas un arī koksnes resursu cenas pieaugs, tāpēc strādāt vajadzēs ražīgāk, bet daudziem uzņēmumiem pat 25 % izmaksu pieaugums būs nepaceļama nasta.

Jaunā plātņu (OSB) ražotne būtiski ietekmē skujkoku papīrmalkas un malkas tirgu, kā arī palielinājusi pieprasījumu pēc dažādiem pakalpojumiem.

«Tā ir viena no lielākajām, ja ne pati lielākā investīcija meža nozarē, kas rada kardinālas pārmaiņas gan malkas un papīrmalkas tirgū, gan arī palielina meža nozares un visas Latvijas kopējos eksporta apjomus un ieņēmumus,» secina asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers.

Alternatīva

Mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem ir vēl viena alternatīva, kur Latvijā bez siltumražošanas var izmantot mazvērtīgo koksni. «Tas ir ļoti nozīmīgi, it īpaši situācijā, kad Skandināvijas valstu celulozes ražotāji ir būtiski samazinājuši gan papīrmalkas iepirkuma apjomus, gan cenas Latvijā,» uzsver A. Plezers. Viņš arī atzīst, ka tādējādi SIA Bolderaja Ltd ir kļuvusi par alternatīvu skandināvu papīrmalkas pircējiem. Turklāt tieši uz Bolderājas fona ir labi redzams ekonomiskais efekts no lielas ražotnes izveides, kura balstās uz vietējiem koksnes resursiem.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Nodrukājot miljono t-kreklu, darbu uzsāk Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV

Klātesot Latvijas vēstniekam ASV un Ziemeļkarolīnas štata amatpersonām, darbu uzsāka Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV pilsētā Šarlotā.

«Pirms sešiem gadiem es kopā ar sievu ierados ASV, kas uzskatāms par Printful sākumu, lai gan toreiz mēs vēl nenojautām, ka Draugiem Group veidos drukas uzņēmumu. Mēs esam nodrukājuši vairāk nekā miljonu t-kreklu un pusmiljonu citu apdrukas priekšmetu. Mums ir jau otrā ražotne ASV un gada laikā atvērsim trešo kādā Eiropas valstī. Nākotnes plāns ir kļūt par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas tiek kotēts ASV Fondu biržā,» nākotnes plānus atklāj Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts.

«Ir pabeigta ražotnes izveides pirmā kārta, kas ļauj gadā saražot līdz 85 000 m3 bērza finiera,» uzsver a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Finieri sāk ražot Lietuvā

Viņš norāda, ka šo ražotnes jaudu plānots sa­sniegt 2010. gadā, bet 2009. gadā plānotā jauda tiks apgūta 70 - 75 % apmērā. Plānotais Lietuvas bērza finiera ražotnes neto apgrozījums 2009. gadā tiek lēsts 12-13 milj. eiro. U. Biķis atzīst, ka atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma sabalansētības pasaules tirgū tiks lemts par tālāku ražotnes attīstību. «Šobrīd vispirms ir jāapgūst paredzētie finiera ražošanas apjomi un tad raudzīsimies tālākā perspektīvā par šī produkta dziļāku pārstrādi Ukmerģē,» norāda U. Biķis. Viņš atzīst, ka iespējamais nākošais solis jeb otrā kārta varētu būt finiera ražošanas apjomu palielināšana, finiera žāvēšana un tālākā apstrāde. «Šāds attīstības scenārijs ir saistīts ar situācijas pārmaiņām pasaules tirgū,» skaidro U. Biķis.

Atvērta Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne. Tā atrodas Tihuānā (Meksika) un strādās vienotā sistēmā ar jau divām esošajām ražotnēm ASV un Eiropas ražotni Latvijā.

«Individuāli šūtie produkti ir strauji augošs segments un jaunas ražotnes atvēršana ir loģisks solis, lai apmierinātu mūsu klientu pieprasījumu un attīstītos nākotnē. Ražošanas jaudu palielināšana arī stiprinās mūsu klientu spēju konkurēt ar globāliem modes un sporta zīmoliem,» gandrīz pusmiljona dolāru investīciju pamato Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Meksikas pilsēta Tihuāna robežojas ar ASV un, pateicoties brīvās tirdzniecības līgumam (USMCA) starp ASV, Meksiku un Kanādu, daudzas starptautiskas kompānijas izvēlējušās tieši Tihuānu kā vietu, kur atvērt savas ražotnes. Ņemot vērā Printful klientu vēlmi piedāvāt saviem patērētājiem vietējā ražojuma preces, saglabāsies izvēlēs iespēja norādīt, kurā ražotnē izgatavot konkrētā klienta produkciju.