Augstā amatpersona norādījusi, ka banka varētu atsākt Spānijas un Itālijas obligāciju atpirkšanu no bankām, ja šo valstu aizņemšanās izmaksas atradīsies līmeņos, kuri ilgākā termiņā noved pie starptautiskajiem aizdevumiem. M. Dragi atzīmēja, ka banka to varētu darīt kopā ar krīzes karstumā radītajiem Eiropas finansiālās stabilitātes nodrošināšanas fondiem. Tiesa gan, par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) iesaistīšanos perifēro valstu obligāciju pirkšanā vēl jālemj Vācijas Federālajai Konstitucionālajai tiesai. Lēmums paredzēts 12. septembrī, un esošā situācija radījusi spekulācijas, ka Vācijā visa rezultātā galu galā varētu notikt referendums (vai tas būtībā nebūs par «jā/nē» eiro?). Jāpiebilst, ka Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šobrīd joprojām atrodas pie augtās 7% atzīmes. Tieši pēc šīs atzīmes pārsniegšanas starptautiskos aizdevumus pieprasīja gan Grieķija, gan Portugāle un Īrija. Arī Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums ir augsts un šo pirmdien atradās pie 5,9% atzīmes (pēdējo nedēļu laikā gan tas ir sarucis).
ECB pirms kāda laika jau īstenoja vienu obligāciju izpirkšanas programmu no reģiona komercbankām. Toreiz šādu ECB rīkošanos gan nevarēja pilnvērtīgi raksturot ar vārdiem «naudas drukāšana» - ECB emitēto naudu, izpērkot valstu obligācijas, kuru kredītu kvalitāte var būt apšaubāma, piesaistīja atpakaļ obligātu banku depozītu veidā (šajā sakarā iespējamas korekcijas). Iepriekšējo reizi ECB perifēro valstu obligācijas uzpirka aptuveni 210 miljardu eiro apmērā.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.