Pastāvīgs darbs kļūst retāka parādība, speciālisti tiek piesaistīti noteiktam projektam, tad dodas tālāk; darba devējam jāspēj reaģēt uz šīm pārmaiņām, intervijā DB saka Igaunijas kompānijas Jobbatical dibinātāja Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks).
2016. gadā viņa izvēlēta par vienu no 50 Eiropas ietekmīgākajām sievietēm jaunuzņēmumu un riska kapitāla jomā, divreiz nominēta Eiropas jauno uzņēmēju balvai. 2007. gadā BusinessWeek Karoli atzina par vienu no 20 daudzsološākajiem uzņēmējiem, kuri vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu.
Fragments no intervijas:
Kā cilvēki pašlaik meklē un atrod darbu? Kā tas atšķiras no tā, kas notika pirms desmit gadiem?
Atšķirība lielā mērā ir saistīta ar to, ko šobrīd piedzīvojam mēs abas - katra savā datora pusē. 70% no manas komandas tika pieņemti darbā, pirms šos cilvēkus biju satikusi klātienē. Darba meklētājs tādās platformās kā Jobbatical var identificēt savām prasmēm un vērtībām piemērotus darbus un komandas. Tāpat vairs nav nepieciešamības lidot uz tikšanos, kas nozīmētu lielas izmaksas.
Es joprojām bieži dzirdu uzņēmumu vadītājus sakot, ka ir dārgi algot kādu no ārzemēm, taču mobilitātes izmaksas ir krietni samazinājušās, un reizēm atlidot no Brazīlijas uz Igauniju ir tikai nedaudz dārgāk nekā no Latvijas uz Igauniju.
Tāpat ir mainījies tas, kā spējam sazināties, – tas notiek jaunos veidos. Kad mācījos vidusskolā ASV, šāda vieda platforma un cilvēku algošana nebija iespējama. Tagad ir.
Kas ir šī brīža aktuālākās tendences personālvadībā?
Interesanti, ka daudzas kompānijas cilvēkus joprojām algo pastāvīgam darbam. Taču darbinieki ir tendēti uz lielāku neatkarību, cilvēki vairs neiet uz darbu, domājot, ka strādās tur visu mūžu. Šobrīd ASV 34% no kopējā darbaspēka ir ārštata darbinieki, t.s. frīlanceri, un paredzams, ka 2020. gadā vairāk nekā puse no darbaspēka strādās neatkarīgi. Organizācijām būs jāpielāgojas faktam, ka pastāvīgs darbs vairs neeksistē, un, manuprāt, tā ir laba lieta. Abām pusēm ir jāstrādā cītīgāk, lai saglabātu attiecības. Tas ir līdzīgi kā ar laulību – ja domā, ka ar laulību faktu darbs ir padarīts, tad var sekot lielas problēmas.
Lielākās pārmaiņas nodarbinātībā varētu salīdzināt ar to, kas ir noticis televīzijā. Parādījās televīzija pēc pieprasījuma, un cilvēki var skatīties, ko, kur un kad vēlas, tādējādi iegūstot neatkarību pār savu laiku. Līdzīgas tendences notiks darbaspēka jautājumā. Cilvēki noteiktam darbam pieslēgsies, izdarīs, atslēgsies un tad darīs kaut ko citu.
Kas ir lielākais izaicinājums startup biznesā?
Lielākais izaicinājums esam mēs paši. Esmu bijusi uzņēmēja desmit gadus un domāju, ka nav bijis nevienas dienas, kurā es kaut reizi neiedomātos, ka es esmu pilnīga neveiksminiece vai ka man diezgan labi izdodas. Šajā ceļojumā pats grūtākais ir savas ticības vadība, jo īpaši, kad sāc kaut ko darīt. Biznesu sāku 2014. gadā – man bija vienu gadu vecs bērns, neviens nesaprata manu biznesa ideju, es biju ieguldījusi visu savu naudu. Šādā situācijā ir jāspēj sevi pārliecināt, ka tas, ko dari, ir pareizi, un nepadoties. Viss pārējais ir izdarāms.
Visu interviju Mainās darbs un pats darītājs lasiet 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
#2/2
Visu interviju «Mainās darbs un pats darītājs» lasiet 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
