Jezdakovu atbrīvo no VID vadītājas amata

Valdība atļāvusi finanšu ministram Andrim Vilkam atbrīvot Neliju Jezdakovu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amata.

02.07.2013

Foto: LETA

Esc

Foto: LETA

Amatu N. Jezdakova atstās pēc pašas vēlēšanās no šā gada 10. jūlija.

Vienlaikus nolemts par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju līdz jauna ģenerāldirektora iecelšanai noteikt VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktori Ināru Pētersoni. Zināms, ka I. Pētersoni finanšu ministrs arī nolēmis virzīt ģenerāldirektores amatam.

N. Jezdakova VID ģenerāldirektores amatā uz pieciem gadiem tika iecelta 2010. gada martā.

Saskaņā ar likumu VID ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. VID ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finanšu ministrs.

VID nelija jezdakova Andris Vilks

Nodokļi

FM rosina vienkāršot nodokļu regulējumu un stiprināt uzraudzību digitālajā vidē

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai vienkāršotu regulējumu, pārskatītu novecojušas tiesību normas un uzlabotu nodokļu administrēšanu. Likumprojekts tika nodots publiskai apspriešanai vienotajā Tiesību aktu portālā ceturtdien, 30. aprīlī.

Dienas Bizness 30. aprīlis, 2026

FM rosina vienkāršot nodokļu regulējumu un stiprināt uzraudzību digitālajā vidē

Grozījumi paredz sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt normas, kas vairs nav aktuālas vai praktiski netiek piemērotas, piemēram, regulējumu par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas bija saistīts ar privatizācijas procesiem, kā arī novecojušas prasības par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem.

Lasīt visu

Nodokļi

FM: Nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī atpaliek no plāna

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Dienas Bizness 24. aprīlis, 2026

FM: Nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī atpaliek no plāna

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Lasīt visu

Nodokļi

Igaunijā apstiprina atteikšanos no plānotās akcīzes nodokļa celšanas

Igaunijas parlaments 15.aprīlī pieņēma likumu, ar kuru atceļ plānoto akcīzes nodokļa paaugstinājumu alkoholam, tabakai, degvielai un elektroenerģijai.

LETA 16. aprīlis, 2026

Igaunijā apstiprina atteikšanos no plānotās akcīzes nodokļa celšanas

Valdības ierosināto likumprojektu 2026. gada 1. maijā plānotā akcīzes nodokļa paaugstinājuma atcelšanai atbalstīja 75 Rīgikogu deputāti. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.

Lasīt visu

Nodokļi

Ar 30% nodokli grib piespiest mainīt piegādātājus

Ieceri ieviest jaunu – ekonomiskās drošības - nodokli ar 30% likmi, kurš valsts budžetu 2026. gadā varot papildināt ar 28 milj. eiro, bet 2027. gadā jau ar 42 milj. eiro, uzņēmēji vērtē kā ļoti zaļu, kurš izraisīs tirgus pārdali, bet kurā cerēto ieguvumu var arī nebūt.

Māris Ķirsons 1. aprīlis, 2026

Ar 30% nodokli grib piespiest mainīt piegādātājus

Šā gada 5. marta parlamenta plenārsēdē ar balsu vairākumu tika nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Ekonomiskās drošības nodokļa likumprojekts. Jauno nodokli tiek piedāvāts piemērot vairākām preču kategorijām, kuru izcelsme ir augsta riska valstis vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē. Augsta riska valstis būs tās valstis, kuras Ministru kabinets, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējumu, būs iekļāvis augsta riska valstu sarakstā, ņemot vērā valsts agresīvu ārpolitiku vai militārus draudus, valsts ekonomiskās ietekmes instrumentu izmantošanu politiska spiediena veikšanai, valstij piemērotās sankcijas un starptautiskās drošības situāciju.

Lasīt visu

Nodokļi

Baltijas valstu darbaspēka nodokļu salīdzinājums

Baltijas valstīs šogad notikušas vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļu un minimālās algas jomā, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju izmaksas. Lai gan minimālās algas pieaugušas visās trīs valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā analīze.

Dienas Bizness 30. marts, 2026

Baltijas valstu darbaspēka nodokļu salīdzinājums

Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās – palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lasīt visu