Samērā mazs bezdarbs, Rīgas tuvums un brīvais darba tirgus pasaulē mudina Jelgavas uzņēmējus nopietnāk domāt par sadarbību ar profesionālajām vidusskolām.Jelgavā ir otrs zemākais bezdarba līmenis valstī – 7 %, reģionā nostiprinās lielie ražošanas uzņēmumi – konkurence par darbaspēku aug. Taču darba devēji Jelgavā ir nedaudz izredzētā situācijā, jo pilsētā ir divas profesionāli tehniskās izglītības iestādes – Amatu vidusskola, kas pieder pašvaldībai, un Jelgavas tehnikums, kas pieder valstij. Bez šīm divām te ir augstskola, kurai daudzās studiju jomās ir «monopolistes» raksturs – veterinārija, mežsaimniecība, kokapstrāde, pārtikas tehnoloģija, ainavu arhitektūra.Ja gribi labus speciālistus, ir jāiesaistās izglītībā, secina Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas, Zemgales darba devēju padomes valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška. Līdzīgi domā automobiļu ražotāja a/s Amo Plant komunikācijas direktors Igors Graurs. Amo Plant darbu Jelgavā sāka īsi pirms krīzes. «Tolaik varējām nosmelt krējumu. Auto nozares uzņēmumi samazināja darbinieku skaitu, un mēs dabūjām ļoti labus kadrus. Tagad ar meža ogu lasīšanu vairs nekas nebūs. Pašiem tās ogas ir jāaudzē,» līdzībās runā I. Graurs.Konkurence par darbaspēku mašīnbūves un metālapstrādēs jomā Jelgavā aug. DB jau ziņoja, ka vagonu rūpnīcu pilsētā grasās būvēt Uralvagonzavod. «Ja negribam, lai viņi pārvilina darbiniekus, jāpalīdz apmācīt,» turpina I. Graurs.Jelgavas tehnikuma direktore Janīna Rudzīte uzsver, ka duālās izglītības elementi mācību iestādē jau esot, tie tikai jāizvērš. Uzņēmumu pārstāvji piedalās programmu izstrādē, kvalifikācijas eksāmenos. Piemēram, nesen izveidota programma bārmeņiem, kuru izstrādājot uz sadarbību aicināti visi Jelgavas uzņēmumi, kam šādi darbinieki ir nepieciešami, arī prakses laiks salāgots ar komersantudarba laiku, nevis nolikts pirmdienās, kad visi «bāri tukši».Jelgavas tehnikums 2011. gadā ieguva kompetences centra statusu, pašlaik tas gatavojas īstenot ERAF līdzfinansētu 10,9 milj. latu vērtu projektu (tas gan vēl nav apstiprināts). Amatu vidusskola modernizācijas projektus vairāk nekā divu miljonu latu vērtībā jau pabeigusi. Abas iestādes apmācību sfēras esot sadalījušas, lai nepārklātos, saka J. Rudzīte. Tehnikuma specializācija ir kokapstrāde, mašīnbūve, būvniecība, viesmīlība. Amatu vidusskolā uzsvars tiekot likts uz pārtikas ražošanu, pakalpojumiem, tiek sagatavoti pavāri, frizieri, komercdarbības speciālisti. Tomēr, iepazīstoties ar skolu piedāvājumu, šķiet, ka vismaz dažās jomās tas pārklājas, piemēram, viesmīlībā un bārmenībā.«Jaunas programmas sākam pēc uzņēmēju vai pašvaldības ierosinājuma,» norāda J. Rudzīte. Arī Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere apstiprina, ka visbiežāk ierosme nāk no komersantiem vai domes, taču skola ieklausoties arī jauniešos. Pēc šāda ierosinājuma skolā uz pavāru specialitātes pamata izveidota specializācija puišiem – pavāri uz kuģiem, savukārt uz stilista programmas bāzes meitenēm izveidota vizāžista programma.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
