Durvju rūpnīcas Jeld-Wen Latvija neto apgrozījums pērn pieaudzis par 5%, sasniedzot 34,754 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Gadu uzņēmums noslēdza ar 3,671 miljona eiro peļņu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, peļņa ir palielinājusies 2,3 reizes.

SIA Jeld-Wen Latvija reģistrēta 1994. gadā, Aizkrauklē. Pērn uzņēmums nodrošinājis darbavietas 200 cilvēkiem. Jeld-Wen Latvija pamtkpitāls ir 71,143 tūkstoši eiro. Jeld-Wen Latvija ir Nīderlandes Jeld-Wen of Europe B.V. meitas uzņēmums. SIA Jeld-Wen Latvija nodarbojas ar durvju un ar tām saistīto komponentu ražošanu un pārdošanu.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, ieņemot 206. vietu.

Šā gada 8.decembrī SIA Jeld-Wen Latvija vienīgais dalībnieks, Nīderlandē reģistrētais Jeld-Wen of Europe B.V., pieņēmis lēmumu par reorganizāciju, kuras ietvaros SIA E Wood un SIA East Furniture tiks pievienoti ražošanas uzņēmumam SIA Jeld-Wen Latvija, liecina informācija klientuportfelis.lv.

Kreditoru prasības jāpiesaka mēneša laikā.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka durvju un ar tām saistīto komponentu ražotājam aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, izdevās paaugstināt neto apgrozījumu 5,5% apmērā, pērn apgrozot 34,755 milj.EUR. Kāpums vērojams arī uzņēmuma peļņas radītājā, kas sasniedzis 3,672 milj.EUR pēc nodokļu nomaksas.

1994. gada sākumā dibinātais Jeld-Wen Latvija pērn nodarbināja 196 darbiniekus.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Valsts ieņēmumu dienestā ceturtdien tika apbalvoti 2017.gada lielākie nodokļu maksātāji divdesmit dažādās nominācijās.

Balvas tika pasniegtas katra Latvijas reģiona lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam eksportētājam, gada debijai, lielākajam nodokļu maksātājam, kā arī VID sadarbības partnerim.

Par lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā lielo nodokļu maksātāju grupā atzīti uzņēmumi AS UPB, AS Preiļu siers, SIA Rimi Latvia, AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Jeld-Wen Latvija.

Vidējo nodokļu maksātāju grupā par lielāko 2017.gada darbaspēka nodokļu maksātāju Rīgā un Rīgas reģionā atzīta SIA C.T.CO, Kurzemē - SIA Ostas celtnieks, Latgalē - SIA Verems, Vidzemē - SIA Woltec, bet Zemgalē - SIA East Metal.

Swedbank vienojusies ar kokapstrādes uzņēmumu SIA Krauss par investīcijām ražotnes attīstībā - uzņēmums ieguldīs 1,7 miljonus eiro divu jaunu ražošanas līniju iegādē, kas palīdzēs efektīvāk garināt kokmateriālus, uzstādīt koksnes defektu skenerus, kā arī atjaunot zāģēšanas līniju neapmalotu dēļu apstrādei.

Paredzams, ka ieguldījumi ne tikai ļaus palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, bet arī uzlabot tā energoefektivitāti.

SIA Krauss ir kokapstrādes uzņēmums, specializējies bērza pārstrādē. Uzņēmuma produktu grupā ietilpst zāģmateriāls, mēbeļu un būvelementu detaļas un sagataves, tostarp līmētas detaļas, apkures briketes, kā arī nodarbojas ar šķeldu un skaidu tirdzniecību.

Uzņēmums darbojas kopš 1999. gada un nodarbina vairāk nekā 130 darbiniekus. SIA Krauss pieder divas ražotnes – kokzāģētava Cesvaines novadā un apstrādes ražotne Klintaines pagastā Pļaviņu novadā. Gadā SIA Krauss pārstrādā vairāk nekā 50 tūkstošus kubikmetru bērza zāģbaļķu.

Kā uzsver uzņēmuma valdes loceklis Igors Mašals: “Ražošanas jaudu un efektivitātes palielināšana ir katra ražojoša uzņēmuma panākumu pamats. Bez precīzu un mūsdienīgu iekārtu izmantošanas ražošanas procesā, nav iespējams saražot kvalitatīvu preci. Līdz ar to, lai tā būtu pieprasīta kā Latvijā, tā arī eksporta tirgos, ieguldījumi kvalitātē ir pamatu pamats”.

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Logu un durvju ražošanas uzņēmums JELD-WEN drīzumā pabeigs paplašināt rūpnīcu Aizkrauklē. Tas dos iespēju ievērojami palielināt esošās ražošanas jaudas, kā arī radīs ap 70 jaunu darba vietu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šī esot skaidra norāde uz uzņēmuma plāniem investēt Aizkraukles reģiona attīstībā - uzsvēruši uzņēmuma pārstāvji. Pie tam uzņēmums plāno ieguldīt līdzekļus to jauno Aizkraukles reģiona cilvēku apmācībā, kuri sāks darbu jaunradītajās darba vietās.

Radot apmēram 70 jaunu darba vietu, uzņēmums plāno nodarbināt vietējos cilvēkus. Uzņēmuma pārstāvji atklājuši, ka jauno darbinieku apmācību organizēs uz vietas ražotnē, nodrošinot viņiem jaunu zināšanu un prasmu apguvi.

Uzņēmums Aizkrauklē darbu sāka pirms 20 gadiem, no neliela durvju ražošanas ceha izaugot par lielu un stabilu kompāniju, kurā šobrīd strādā ap 240 cilvēku.