Citas ziņas

Jeglavā, iespējams, uzpirkti vēlētāji

,15.06.2009

Jaunākais izdevums

Drošības policija (DP) Jelgavā apstiprina, ka ir saņēmusi signālus par balsu pirkšanu pašvaldību vēlēšanu laikā – šobrīd tiek pārbaudīti fakti par, iespējams, divu partiju nelikumīgajām darbībām, uzpērkot vēlētājus.

Drošības policijas priekšnieks Jelgavā Rauls Kreicbergs pagaidām atturas nosaukt partijas, kas varētu būt iesaistītas nelikumīgajās darbībās. Viņš uzsver, ka šobrīd tiek pārbaudīti fakti un, ja tie apstiprināsies, tiks ierosināta krimināllieta. Zināms, ka drošības policijai ir informācija par balsu pirkšanu kā vēlēšanu dienā 6. jūnijā, tā arī pirmsvēlēšanu laikā. Cik ilgu laiku prasīs informācijas pārbaude, R.Kreicbergam esot grūti prognozēt.

Lai gan drošības policija pagaidām savos komentāros ir atturīga, no neoficiāliem avotiem jau kļuvis zināms, ka balsu pirkšanā tiek vainotas divas partijas – LPP/LC un LSDSP. Vēl vairāk – LPP/LC izcēlusies ar īpaši aktīvu pieeju – vēlēšanu dienā 6. jūnijā, visticamāk, partijas organizēti cilvēki apbraukājuši vairākus pilsētas kvartālus un pagalmos uzrunājuši jauniešus, kuriem piedāvājuši naudu par balsošanu. Shēma esot bijusi vienkārša – bariņam jauniešu klāt pienācis cilvēks un piedāvājis aizvest uz vēlēšanu iecirkni, kur par 3,50 līdz 5 latiem sava balss bija jāatdod par LPP/LC. Taču izrādās, ka tas nav bijis vienīgais nosacījums – katram, kurš šādi saņēmis atlīdzību par balsošanu, sarakstā «plusiņi» bija jāievelk konkrētiem kandidātiem – Nr. 1; Nr. 5, Nr. 11.

Kā vēlāk apstiprina vēlēšanu komisija, tieši šie kandidāti – Dainis Liepiņš, Saulvedis Šalājevs un Ilze Ozoliņa ieguvuši vislielāko «plusiņu» skaitu minētajā sarakstā. Iespējams, ka tieši te meklējama likumsakarība, kāpēc šie cilvēki atbalstīti visvairāk – balsis vienkārši nopirktas. Protams, pagaidām nav datu, cik apjomīga bijusi šāda balsu pirkšana, taču ir skaidrs, ka jaunieši dažādos pilsētas mikrorajonos bijuši visai atsaucīgi, jo tā ieguvuši kaut nelielus līdzekļus, ko paši teikuši, ka tērēs degvielai, lai kopā ar draugiem dotos izbraukumos.

Neoficiālā informācija liecina, ka mazliet cita pieeja bijusi LSDSP, kas arī aktivizējusi jauniešus, taču samaksa neesot bijusi naudā, bet gan graudā – visiem, kas nobalsoja par LSDSP, kādā dzīvoklī tika uzsaukts kārtīgs «tusiņš». LSDSP gan iespējamā balsu pirkšana nav palīdzējusi iekļūt jaunā domes sastāvā – viņi nepārvarēja 5 % barjeru. Jelgavā vēlēšanās par LSDSP nobalsoja 657 cilvēki jeb 3.13 %. Savukārt LPP/LC ar 2465 balsīm jeb 11.75 % jaunajā domes sastāvā ieguva divas deputātu vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kaktiņš: Pēc pirmās stundas rezultātiem vēl pāragri vērtēt vēlētāju aktivitāti visas dienas garumā

LETA,02.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmās stundas rādītājiem vēl grūti spriest par to, kāda būs iedzīvotāju aktivitāte arī dienas laikā, šādu viedokli pēc saņemtajiem datiem par vēlētāju skaitu pirmajā stundā aģentūrai LETA sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Pēc Kaktiņa sacītā, patlaban vēl secinājumus veikt ir pāragri, jo arī aizvadītajās vēlēšanās pirmajā stundā nobalsoja tikai nedaudz mazāks skaits balsstiesīgo.

Tajā pat laikā Kaktiņš uzskata, ka tomēr iedzīvotāju aktivitāte šai dienas stundā ir pirmais rādītājs, kas vedina domāt, ka "nebūs tik traki, kā likās", jo iepriekš šķita, ka aktivitāte būs zemāka.

Kā ziņots, pirmajā vēlēšanu stundā Latvijā nobalsojuši 23 579 vēlētāji jeb 1,58% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Rīgas vēlēšanu apgabalā nobalsojuši 6504 vēlētāji jeb 1,59%, Vidzemes apgabalā - 6662 vēlētāji jeb 1,64%, Latgales apgabalā - 4231 vēlētājs jeb 1,77%, Kurzemes apgabalā - 2856 vēlētāji jeb 1,39%, bet Zemgales apgabalā - 3326 vēlētāji jeb 1,43%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

«Naivie vēlētāji» no Lietuvas un Igaunijas vērtē Latvijas EP deputātu kandidātus

Lelde Petrāne,23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir veikti pētījumi, kas liek domāt, ka naivie vēlētāji jeb cilvēki bez priekšstata par konkrētiem politiķiem, piemēram, citu valstu iedzīvotāji, var prognozēt vēlēšanu rezultātus, novērtējot politiskos kandidātus tikai pēc viņu fotogrāfijām, norāda pētījumu kompānija TNS.

Piemēram, Šveicē veiktā pētījumā pieaugušo un bērnu grupām pētnieki lūdza novērtēt divus 2002.gada Francijas parlamenta vēlēšanu dalībniekus – uzvarētāju un otrā rezultāta ieguvēju. Bērniem no abu politiķu fotogrāfijām bija jāizvēlas viens cilvēks – sava kuģa kapteinis. Pētījumā 71% gadījumu rezultāti sakrita ar faktisko vēlēšanu iznākumu. Tādējādi pētnieki secināja, ka sejas radītais priekšstats nav atkarīgs no vecuma – pieaugušie un bērni izmanto līdzīgas maņas, lai spriestu par cilvēka kompetenci tikai pēc viņa sejas. Pētījums parādīja, ka izvēle vēlēšanās ir balstīta ne tikai racionālos un pārdomātos apsvērumos, bet arī kandidātu izskats ietekmē lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA,06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam bijusi iecirkņos 94. un 92.vidusskolā

LETA,06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēki vēlēšanu iecirkņos rindā gaida pat stundu

Db.lv/LETA,02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.Saeimas vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā trešdienas, 1.oktobra, vakarā bija izveidojusies apmēram 120 cilvēku rinda. Šie cilvēki vēlējās nodot glabāšanā savu vēlēšanu balsi, novēroja aģentūra LETA.

Par pilsoņu aktivitāti pārsteigumu pauž gan balsotāji, gan vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa. Lai nodotu savu balsi glabāšanā, vēlētājiem rindā nākas stāvēt 45 minūtes līdz vienai stundai. Aptaujātie vēlētāji pauda, ka viņiem rindā jāstāv apmēram stunda vai nedaudz ilgāk.

Gulbiņa norādīja, ka atšķirībā no ierastās balsošanas balss nodošana glabāšanā aizņem ilgāku laiku. Viņa pauda savu subjektīvo viedokli, ka vēlētāju aktivitāti ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un situācija valstī. Gulbiņa pieļāva, ka, ņemot vērā šo pieredzi, nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu palielināt darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušā nedēļā atkal veica intervenci, no bankām un Valsts kases uzpērkot latus un tām pārdodot jau 105.85 miljonus eiro. Viens no iemesliem - pieaugusi valūtas tirgus dalībnieku piesardzība pret Austrumu Eiropas valūtām.

Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis skaidroja, ka iepriekšējās nedēļās lata kurss turējies pie svārstību apgabala augšējās malas, pie kuras tirgus dalībniekiem parādās motivācija eiro pirkt no centrālās bankas. Kopējais makroekonomisko datu fons pēdējās nedēļās bijis piezemēts, bet bez lieliem pārsteigumiem - Latvijas valdība vienojusies ar EK, SVF par mājasdarba izpildi - strukturālām reformām.

«Iepriekšējās nedēļās gan banku klientu – uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums pēc eiro, gan kopumā pieaugusi valūtas tirgus dalībnieku piesardzība pret Austrumu Eiropas valūtām, pamatojoties ar sagaidāmu tālāku tautsaimniecības bremzēšanos reģionā, varēja būt intervenču rosinātāja,» tā M. Grāvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pieprasījums pēc latiem neatslābst

Ieva Mārtiņa,13.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iepriekšējās divās nedēļās no bankām un Valsts kases uzpirkusi 190 miljonus eiro, pretī pārdodot 133,5 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpinās latu «atgriešanās» tirgū

,07.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušā nedēļā no Valsts kases un bankām uzpirkusi vēl 105 miljonus eiro, tādējādi pretī pārdodot 73.8 miljonus latu.

Par to liecina Latvijas Bankas informācija. Iepriekšējās pāris nedēļās Centrālā banka nerealizēja nekāda veida intervences pasākumus, bet pirms tam uzpirkti 46 miljoni eiro.

Šogad kopumā, pamatā gada sākumā, Centrālā banka pārdevusi 942 miljonus eiro, uzpērkot ap 659 miljoniem latu, bet no tirgus kopumā jau uzpirkti 761.75 miljoni eiro, pārdod 535.4 miljonus latu.

Atbrīvošanos no latiem gada pirmajā pusē veicināja spekulācijas ap lata devalvāciju un to izraisītā neuzticēšanās nacionālajai valūtai kopumā.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0.702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA,09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Pirms Saeimas vēlēšanu dienas balsis nodevuši 2,18% balsstiesīgo

LETA,05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Saeimas ārkārtas vēlēšanas ārvalstīs piedalījušies 14085 vēlētāji

Dienas Bizness,18.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā 11.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs ir piedalījušies 14085 vēlētāji. Liela vēlētāju aktivitāte bijusi Lielbritānijā un Zviedrijā. Īrijā nobalsojuši 677 vēlētāji. 17.septembrī Latvijas pilsoņiem ārvalstīs bija nodrošināta iespēja piedalīties 11.Saeimas vēlēšanās 39 pasaules valstīs - 77 vēlēšanu iecirkņos.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 10.Saeimas vēlēšanām, 11.Saeimas vēlēšanās papildus tika izveidoti 13 vēlēšanu iecirkņi, arī valstīs, kurās 10.Saeimas vēlēšanās iecirkņi nebija izveidoti.

Lielākais vēlēšanu iecirkņu skaits bija Amerikas Savienotajās Valstīs - 15, Lielbritānijā-6, Vācijā un Austrālijā - katrā pieci iecirkņi. Tāpat vēlētāji varēja nobalsot arī Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Brazīlijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Itālijā, Izraēlā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā un Zviedrijā izveidotajos iecirkņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien notikušajās Zviedrijas parlamenta vēlēšanās līdzās deputāta amata kandidātiem vēlētāju atbalstu saņēmuši arī tādi personāži kā Donalds Daks, karalis un Dievs, liecina ceturtdien apkopotie biļeteni, kas aizpildīti brīvā formā.

Zviedriem vēlēšanās ir tiesības ar roku biļetenā ierakstīt tās partijas nosaukumu, kurai viņi vēlas atdot savu balsi. Un nereti šajos biļetenos partiju nosaukumu vietā lasāmi visnotaļ amizanti kandidāti, ziņo aģentūra Leta.

Piemēram, vairāk nekā 120 vēlētāju savu balsi atdevuši par Volta Disneja multfilmu varoni Donaldu Daku, bet partijai «Mana partija» atbalstu pauduši četri vēlētāji, «sevi» deputāta krēslā labprāt redzēti divi vēlētāji, un tikpat par labāko likumdevēju uzskata Jēzu, Jēzu Kristu un Dievu.

Trīs balsis saņemtas par karali, bet divi vēlētāji biļetenā angliski ierakstījuši «common sense in Sweden» (veselais saprāts Zviedrijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi sākuši strādāt dežūrrežīmā

Zane Atlāce - Bistere,02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dežūrrežīmā no 1.oktobra darbu sākusī 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kuros visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

2.oktobrī vēlēšanu iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11. 3.oktobrī - no plkst.17 līdz plkst.20, bet 4.oktobrī iecirkņi dežūrrežīmā strādās no plkst.9 līdz plkst.12, bet 5.oktobrī - no plkst.10 līdz plkst.16.

Sākot no trešdienas, 3., 4. un 5. oktobrī 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā.

Vēlēšanu iecirkņos Latvijā no šodienas līdz 6.oktobrim iespējams pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājā vēlēšanu iecirkņos tehnisko ķibeļu dēļ bijusi «diezgan nepatīkama gaisotne»

LETA,23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CVK apstiprina 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Dienas Bizness,22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trešdien apstiprināja 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus un paziņoja 12.Saeimā ievēlētos deputātus.

Atbilstoši tiem 12.Saeimā ievēlēti sešu partiju un partiju apvienību – Saskaņas sociāldemokrātiskās partijas, partijas Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Latvijas Reģionu Apvienības un No sirds Latvijai deputātu kandidāti, kuru pārstāvētie saraksti vēlēšanās saņēmuši vismaz 5 procentus no nodoto balsu kopskaita, informē CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

12.Saeimā Saskaņai sociāldemokrātiskajai partijai būs 24 deputātu vietas, partijai Vienotība – 23 vietas, Zaļo un Zemnieku savienībai – 21 vieta, Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 17 vietas, Latvijas Reģionu Apvienībai – 8 vietas un No sirds Latvijai – 7 vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija Vienotība, tikai par dažiem procentiem apsteidzot Saskaņu. Abām partijām cieši seko ZZS un NA, atsaucoties uz pie vēlēšanu iecirkņiem veiktās aģentūras LETA, LNT, Rīgas Stradiņa universitātes un pētījumu centra SKDS veiktā vēlētāju aptauja jeb exit poll, vēsta portāls Diena.lv.

Saskaņā ar aptaujas datiem Vienotība ieguvusi 23,8% balsu, Saskaņa 21,6%, ZZS 19,4%, bet Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) saņēmusi 18,5% vēlētāju atbalstu.

Šie dati arī liecina, ka 6% barjeru ir pārvarējusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un No sirds Latvijai (5,4%).

Vēl divas partijas saņēmušas aptuveni 1% balsu (Latvijas Krievu savienība - 1,3%; Vienoti Latvijai - 1,1%), bet pārējās partijas saņēmušas mazāk par 1% balsu.

Kopumā tika aptaujāti 6418 vēlētāji, no kuriem derīgas atbildes sniedza 5025 vēlētāji, bet neatbildēja 1393. Vidēji vairāk nekā pārējā Latvijā uz jautājumu par balsojumu neatbildēja vēlētāji Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11. Saeimas vēlēšanās līdz plkst. 8 Latvijā bija nobalsojis 23,1 tūkstotis vēlētāju jeb 1,55% no visiem balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz saulaino laiku, tautas nobalsošanā par 10. Saeimas atlaišanu vēlētāji ir aktīvi pauduši savu gribu – datu apkopošana vēl turpinās, taču līdz šim apkopotie dati liecina, ka referendumā piedalījušies vismaz 43.6 % jeb vairāk nekā 672 tūkst. vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - līdz plkst. 12 nobalsojusi vairāk nekā piektdaļa balsstiesīgo iedzīvotāju

Gunta Kursiša,17.09.2011

Vēlēšanas 80. vēlēšanu iecirknī, Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolā, Miera ielā 62.

Foto: Raitis Puriņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo piecu stundu laikā 11. Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 356,3 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 23,88% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Aktīvākie vēlētāji līdz plkst. 12 ir bijuši Vidzemē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Visaktīvāk vēlētāji ir balsojuši Vidzemē, kur savu izvēli jau izdarījis 106,1 tūkstotis jeb 25,95% balsstiesīgo iedzīvotāju. Otrs aktīvākais reģions ir bijis Kurzeme, kur nobalsot ir paguvuši 50,9 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 24,84% balsstiesīgo. Trešais aktīvākais reģions līdz plkst.12 ir Zemgale, kur nobalsojuši 56,3 tūkstoši jeb 24,21% vēlētāju. Tai seko Latgale, kur nobalsojuši 55,2 tūkstoši jeb 23,27% balsstiesīgo iedzīvotāju. Zemākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam šajās vēlēšanās bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 87,8 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 21,50% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunākajiem aptaujas datiem, kas publiskoti tūlīt pēc iecirkņu slēgšanas plkst. 20, kopumā 10. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi Vienotība ar 33.5 %, ziņo Latvijas televīzija.

Vienotībai ar 29.7 seko Saskaņas cents, ar 14.2 % Zaļo un zemnieku savienība. Savukārt ceturtajā vietā 8.2 % iegūst Par Labu Latviju.

TB/LNNK-VL ieguvuši 7.2 % saskaņā ar jaunākajiem datiem.

Apvienības Vienotība līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, vērtējot provizoriskos rezultātus Latvijas televīzijai norāda: cilvēki ir novērtējuši to, ko izdarījusi Dombrovska valdība, tie bija nepopulāri lēmumi, bet vēlēšanu rezultāti parāda, ka virziens bija pareizs.

Līdzīgus datus uzrādā arī ziņu aģentūras LETA un izdevniecības "Dienas mediji" veiktā aptauja.

Saskaņā ar balsotāju aptauja (exit poll) pie iecirkņiem: Saeimas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvušas apvienība "Vienotība" (PS, JL, SCP), "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru