Starptautiskā lidosta Rīga sākusi diskusijas par Latvijas aviācijas klastera vai kluba izveidi nozares interešu aizstāvībai, un šajā procesā iesaistījušies 30 Latvijā reģistrēti aviācijas uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 486 miljoni eiro un peļņu 33,6 miljoni eiro, šodien norādīja lidostas pārstāvis Artūrs Kokars pasākumā par Latvijas aviācijas nozares sadarbības iespējām.

Kopumā diskusijās iesaistījušies uzņēmumi pārklāj 75% no aviācijas nozares.

Viņš norādīja, ka klastera vai kluba izveidošana esot atkarīga no uzņēmēju intereses un gatavības līdzdarboties arī administrēšanā. Kokars uzskata, ka uzņēmēju iesaistīšanās būs atkarīga no tā, kādu praktisko atdevi tie redzēs, piemēram, sadarbojoties panākt izmaksu samazinājumu.

Diskusiju procesā ir iesaistīti 30 uzņēmumi, un tie nosacīti sadalīti piecās grupās - aviosabiedrības, aviācijas kravu uzņēmumi, apkopes remontdarbu veicēji, aviācijas izglītības iestādes un ražotāji.

Četros mēnešos strādāts pie tranzīta kravu muitas kontroles procesa uzlabošanas, izstrādāti priekšlikumi lidostas infrastruktūras uzlabošanā. Tāpat, piemēram, organizēti semināri ar Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem un apkopota informācija par apkopes remontdarbiem.

Nozares uzņēmumiem tagad esot jāizšķiras par gatavību līdzdarboties. Kā norādīja Kokars, lidosta varot piedāvāt sadarbības platformas, bet nevar risināt izaicinājumus. Svarīga esot pašu pasākumu realizācija. Tāpat esot jāierosina mērķi un uzdevumi, kuru kopīgā realizācijā ir ieinteresēti aviācijas nozares uzņēmēji.

Sadarbības plānos 2016.gadam paredzēta, piemēram, sadarbība ar tūrisma institūcijām par mārketinga aktivitātēm. Viens no uzdevumiem paredz līdz jūlijam izstrādāt vienotu mārketinga stratēģiju tālsatiksmes maršrutu attīstībai uz Āziju, veicot mērķtiecīgas koordinētas darbības, paredzot lidojumus no 2020.gada. Tāpat plānots aicināt muitas darbiniekus sniegt informāciju par jauno Muitas kodeksu, kas stāsies spēkā nākamā gada maijā un par kuru uzņēmējiem «neesot nekādas skaidrības».

Tāpat būtiska esot kravu statistikas un analīzes ieviešana.

Aviācijas izglītības jomā būtiski panākt, lai apmācība atbilst pieprasījumam, un apzināt, ko var darīt citādāk. Civilās aviācijas aģentūras sfērā būtu jautājums par darbinieku sertificēšanu, norādīja Kokars.

Atbilstoši aptaujas rezultātiem uzņēmējus patlaban interesējot informācijas apmaiņa par nozares aktualitātēm, kopīgu nozares pētījumu veikšana, kā arī nozares politikas veidošanas jautājumi un interešu pārstāvniecība valsts un pašvaldību iestādēs. Tāpat interesē mārketinga aktivitātes.

Klastera jeb kluba finansējums plānots no valsts un ES fondiem, procentos no projektu realizācijas, kā arī pašiem dalībniekiem.

Līdzīgas organizācijas Vācijā - Bavārijas klastera - pārstāvis Tomas Gerlihs šodienas sanāksmē skaidroja, ka šajā Vācijas federālajā zemē aviācijas klasterī ir iesaistījušās 550 kompānijas ar apgrozījumu septiņi miljardi eiro. Klastera darbība notiekot ar valsts atbalstu. Viņš norādīja, ka klasteris reprezentē nozari politiskajā sfērā gan valsts, gan federālajā līmenī, turklāt tieši profesionāļi no klastera veidojot aviācijas stratēģiju valsts līmenī. Būtiski esot pāriet no plānotās ekonomikas un dienas kārtību noteikt pašiem uzņēmējiem.