Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Jaunu vilcienu depo Vagonu parkā, Rīgā, varētu uzbūvēt trīs līdz četru gadu laikā, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš skaidroja, ka saskaņošanai ir nodots Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums, kas paredz īstenot depo projekta pirmo kārtu, kas tostarp ietver jauna depo "Vagonu parks" būvniecību un jauno "Škoda" elektrovilcienu kapitālo remontu veikšanai nepieciešamo funkcionalitāti PV remonta bāzē "Zasulauks" Kandavas ielā.

"Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas gadījumā tiks sākta šī projekta izstrāde pēc projektē un būvē modeļa. Līdz ar to pašreizējais plāns paredz, ka trīs līdz četru gadu laikā var uzbūvēt depo," norādīja Nešpors.

Viņš sacīja, ka primāri šis depo būtu domāts elektrovilcienu apkopei. Patlaban apkopes tiek veiktas esošajā Vagonu parka depo, kas tika būvēts veco elektrovilcienu vajadzībām un ir tehnoloģiski atšķirīgs.

Ņemot vērā to, ka Latvijā trūkst publiskās un privātās partnerības (PPP) prakses, publiskajam partnerim savu pirmo PPP projektu nevajadzētu plānot pārlieku lielā apjomā, teikts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība.

FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā publiskās un privātās partnerības (PPP) uzraudzības institūcijas ieskatā, ņemot vērā Latvijas pašvaldību vidējo lielumu, pašvaldības pirmā PPP projekta optimālais finansējuma apjoms būtu viens līdz 10 miljoni eiro.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis informē, ka 2021.gada nogalē būvdarbi sākti pirmajā PPP projektā Latvijā - top Ķekavas apvedceļš. Praktisku piemēru un vietējās pieredzes trūkums, CFLA ieskatā, ir kavējis aktīvāku PPP potenciāla izmantošanu, tādēļ CFLA cer, ka Ķekavas apvedceļa projekts rādīs piemēru citiem PPP projektu īstenotājiem un varēs nonākt pie augstas gatavības projektiem.

Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.

Vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar ES līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. ES nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka KP lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi.

Izvērtējot konkrētos apstākļus, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir identificējusi, ka piemērojamas ir finanšu korekcijas 25% un 10% apmērā un pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu. Minētie neatbilstoši veiktie izdevumi jau ir ieturēti no maksājumu deklarācijas EK, Dienai norādīja CFLA pārstāvji.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sākusi strādāt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), aģentūrai LETA apstiprināja CFLA pārstāvji.

Saskaņā ar informāciju CFLA mājaslapā Jaunzeme ieņem nozares atašeja amatu CFLA Attīstības sadarbības departamentā.

CFLA pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka Jaunzeme sākusi darbu 17.aprīlī.

Darba līgums ar Jaunzemi ir noslēgts uz terminētu laiku - līdz 2025.gada 31.martam, jo tas saistīts ar attīstības sadarbības projekta "Atbalsts Uzbekistānas valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanai" īstenošanu.

Šī amata pienākumos ietilpst koordinēt CFLA kā Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras iesaisti Uzbekistānas attīstības sadarbības projekta īstenošanā, organizējot projekta aktivitātes (īstermiņa apmācību programmas un citas aktivitātes) Uzbekistānā un Uzbekistānas iesaistīto institūciju dalību projekta pasākumos Latvijā.

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Fragments no intervijas

Kas ir pēdējā laikā īpaši daudz piesauktā ekonomikas transformācija, un kas nepieciešams, lai to īstenotu dzīvē?

Ekonomikas transformācija būtībā ir pakāpšanās no zemāka tehnoloģiskas attīstības līmeņa uz augstāku — zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu – tautsaimniecību, kura ļauj nodrošināt straujāku izaugsmi, augstāku konkurētspēju, efektīvāku darbu, lielākas algas un lielākus nodokļu ienākumus valsts budžetā. Tautsaimniecības transformācijas rezultātā IKP pieauguma tempam no apmēram 2% gadā jāpieaug uz vismaz 5%, kas ļautu nodrošināt Latvijas tuvošanos ekonomiski spēcīgākajām ES dalībvalstīm. Faktiski ekonomiskās transformācijas rezultāta mēraukla būs makroekonomiskie rādītāji. Protams, ekonomiskā transformācija nav tikai un vienīgi ieguldījumi zinātnē, pētniecībā, to radītajās inovācijās un tehnoloģijās, bet vienlaikus arī ieguldījumi cilvēkkapitālā, to prasmēs un iemaņās. Pēc aptuvenām aplēsēm, lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divu miljardu eiro lielas investīcijas. Diemžēl privātā sektora kreditēšana Latvijā joprojām atbilstošā apmērā nav atjaunojusies jau kopš ekonomiskās recesijas 2009.-2011.g., kam sekoja finanšu sektora kapitālais remonts. Banku, uzņēmēju un valsts vidū nav savstarpējās uzticības, un būtībā katrā pusē ir daudz darāmā, lai paaugstinātu savstarpējo uzticības līmeni. Privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām, tomēr valstij ir jādomā par to, kā veicināt kreditēšanu, iespējams, pārskatot kādus nosacījumus vai prasības.

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas (SM) rosinātās izmaiņas normatīvajā regulējumā, nodrošinot iepriekš piešķirtā valsts finansējuma pārdali pa gadiem atbilstoši jauno elektrovilcienu faktiskajām piegādēm.

Veicot finansējuma pārdali, valsts budžeta ilgtermiņa saistības nemainās, bet mainīsies ilgtermiņa saistību apjoma sadalījums pa gadiem.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam 32 jaunu elektrovilcienu iegādei Pasažieru vilciens (PV) ir piešķirts finansējums 257 821 003 eiro. Līgums par jaunu elektrovilcienu piegādi "Pasažieru vilciens" (PV) un "Škoda Vagonka" paredzēja, ka līdz šī gada beigām tiks pieņemti ekspluatācijā visi 32 jaunie elektrovilcieni, no kuriem 23 vilcieni tiek līdzfinansēti no ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējuma.

Saskaņā ar "Škoda Vagonka" skaidrojumu elektrovilcienu piegādes kavējas, jo tās ietekmē dažādi faktori, pamatā karš Ukrainā un Covid-19 pandēmijas laiks, kas ir mainījuši iepriekš plānotās piegādes ķēdes. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ vilcieni no Čehijas ir jāved caur Poliju pa autoceļiem un jāmontē uz vietas Rīgā. Savukārt sākotnējais plāns bija to piegāde jau samontētā veidā caur Ukrainu un Baltkrieviju pa dzelzceļu. Pašreiz paralēli elektrovilcienu ražošanai notiek to sertifikācija, kas nepieciešama, lai tos pieņemtu ekspluatācijā.

Vienam no trim pagājušajā nedēļā pasažieru pārvadājumos norīkotajiem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas tehnikas nepilnības, tādējādi pasažieru pārvadājumi šobrīd tiek veikti ar diviem jaunajiem elektrovilcienu sastāviem, aģentūrai LETA sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka vienam vilciena sastāvam ir konstatēta strāvas noņēmēja darbības nepilnība, pie kuras novēršanas piegādātāja pārstāvji šobrīd strādā.

Vienlaikus PV pārstāvji arī piebilda, ka vienā jaunajā elektrovilcienā bija traucēta arī durvju darbība, taču šī tehniskā problēma ir novērsta.

Tāpat PV pārstāvji sacīja, ka atbilstoši ar Čehijas uzņēmumu "Škoda Vagonka" noslēgto līgumam elektrovilcieniem ir garantijas termiņš līdz 340 000 kilometru nobraukumam, bet ne ilgāk kā 30 mēnešus. Savukārt papildu vispārīgajam garantijas termiņam atsevišķām sastāvdaļām ir noteikti minimālie garantijas termiņi.

Vienlaikus garantijas laikā konstatētie elektrovilcienu defekti piegādātājam jānovērš iespējami īsā laikā no paziņojuma saņemšanas, tostarp "A" līmeņa defekti ir jānovērš 24 stundu laikā, savukārt "B" līmeņa defekti - 72 stundu laikā.

Jaunajos elektrovilcienos biļešu reģistratori varētu sākt darboties janvārī, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka pašlaik tiek veikti dažādu veidu biļešu testi, iestatījumi un uzlabojumi, lai biļešu reģistratorus jaunajos elektrovilcienos pasažieri varētu sākt izmantot janvārī.

Tāpat PV pārstāvji minēja, ka tiek strādāts pie tā, lai pārējos vilcienos izlīmētu kvadrātkodus, ar kuriem pasažieri varētu reģistrēt braucienus.

Vienlaikus PV pārstāvji norādīja, ka pēc biļešu pašreģistrācijas ieviešanas pie biļešu reģistratoriem un ar kvadrātkodiem samazināsies konduktoru kontrolieru loma tieši biļešu reģistrācijā, tomēr viņiem būs jāpilda citi uzdevumi.

Tādējādi PV pārstāvji uzsvēra, ka kompānija pašlaik neplāno samazināt konduktoru skaitu, proti, konduktoru vakances joprojām būs aktuālas, jo jauno elektrovilcienu būs vairāk - 32 sastāvi, kamēr līdz šim pasažieru pārvadāšanā izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi.

Jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu sākt kursēt šogad augustā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Augustā šie vilcieni varētu sākt kursēt," teica ministrs.

Vienlaikus Vitenbergs pieļāva, ka pirmie jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu kursēt Tukuma līnijā, jo šajā līnijā jau virknē staciju peroni ir nepieciešamajā augstumā.

FOTO: Ar grafiti apķēpāts jaunais elektrovilciens 

Rīgā, Vagonu depo, ar grafiti apzīmēts viens jaunais elektrovilciens....

Jau ziņots, ka elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Līdz šim Latvijā ir nogādāti deviņi elektrovilcienu sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais - jūlijā, trešais - oktobrī, ceturtais - novembrī, piektais - decembrī, sestais - šogad janvārī, septītais un astotais - februārī, bet devītais - martā.

Rīgā elektrovilciena vagoni tiek uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiek uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu veikt elektrovilciena iestatīšanas darbus un izmēģinājuma braucienus.

Šogad martā četri no atvestajiem vilcieniem tika testēti maršrutā Rīga-Aizkraukle, tostarp trīs no tiem devās izmēģinājuma braucienos tukši, bet ceturtais - piekrauts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru, lai varētu pārbaudīt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi - gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma pie dažādiem ātrumiem. Piektajam, sestajam, septītajam un astotajam elektrovilcienam martā tika veikti iestatīšanas darbi.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.

Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Saulkrastu un Jelgavas virzienā.

Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, tostarp 23 no pavisam 32 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.

Pēdējā februāra nedēļā ekspluatācijā tika nodoti visi 17 jaunie elektrovilcieni.

Tādējādi Škoda Vagonka sasniedza Latvijai piegādātajiem vilcieniem 100% pieejamību. Visi vilcieni ir pieejami klientam, kas var izlemt vai tos sūtīt ekspluatācijā, nodot dinamiskajām pārbaudēm vai izmantot rezerves vajadzībām, informē Škoda Vagonka.

Pēc defektu novēršanas jaunie elektrovilcieni pakāpeniski atgriežas satiksmē 

No piegādātajiem jaunajiem elektrovilcieniem pašlaik pasažieru pārvadājumos tiek izmantoti desmit,...

“Kopš ekspluatācijas sākuma esam izstrādājuši virkni aktivitāšu, lai nodrošinātu vilcienu pieejamības tūlītēju palielināšanos. Uz Rīgu nosūtījām vēl vairāk mūsu speciālistu, un šobrīd uz vietas strādā 31 cilvēks, kas nodrošina diennakts dežūru. Ja rodas kādas ekspluatācijas problēmas, lielāko daļu no tām risinām 24 stundu laikā, savukārt ievērojamu daļu - vēl ātrāk. Ekspluatācijas laikā mūsu speciālisti piedalās kā mašīnistu pavadoņi, lai palīdzētu tiem tieši vilciena kabīnē. Tika uzsāktas arī papildu apmācības un instrukcijas vadītājiem atkarībā no viņu darba pieredzes," komentē Martins Bednarcs, Škoda Vagonka valdes priekšsēdētājs.

Jaunie elektrovilcienu vagoni, kas atrodas uz Lietuvas-Polijas robežas, tiek vesti uz Latviju, aģentūrai LETA skaidroja "Škoda Group" pārstāvji, komentējot sociālajos tīklos izplatītās jauno elektrovilcienu vagonu bildes uz Lietuvas-Polijas robežas.

Tādējādi uzņēmuma pārstāvji apstiprina, ka bojātie elektrovilcieni netiek vesti atpakaļ uz Čehiju, kā arī vilcienu pēdējie montāžas darbi un tehniskās apkopes darbi notiks Rīgā "Škoda Group" speciālistu uzraudzībā.

"Škoda Group" pārstāvji arī uzsvēra, ka uzņēmums saskaņā ar līgumu turpina piegādāt jaunos elektrovilcienus uz Latviju, papildinot, ka jauno elektrovilcienu pārvadāšanu nodrošina uzņēmuma ārējais piegādātājs, kurš ievēro Starptautiskās autotransporta organizācijas (IRU) standartus.

Uzņēmums kopā ar AS "Pasažieru vilciens" turpina risināt tehniskās problēmas, lai nodrošinātu jauno vilcienu pieejamību pēc iespējas ātrāk, kā arī nodrošinātu efektīvu apmācību "Pasažieru vilciena" personālam jauno vilcienu apkalpošanai.

Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.

Jau vēstīts - laikā, kad Administratīvajā tiesā turpinās tiesvedība, kurā tiek apstrīdēts KP pieņemtais lēmums tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, atklātībā parādās jauni fakti, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu KP lēmumu, tostarp par iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām lietas būtībai.

Taču šajā kontekstā paralēli būvnieku un KP juridiskajam strīdam sava veida būtisks finansiāls apdraudējums radies LU, kas arī pieminēta KP lēmumā (gan īsti nav skaidrs reālais iemesls), un patlaban jau kļūst skaidrs, ka “būvnieku karteļa” lietas dēļ LU potenciāli jārēķinās ar aptuveni 1,7 miljonu zaudējumiem. Vismaz tā liecina tiesas materiāli. Proti, no atklātās tiesas sēdēs izskatāmās lietas ir zināms sekojošais - LU šā gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Lai pievērstu uzmanību Latvijas atveseļošanas un noturības plāna (ANM) programmu ieviešanas kavēšanai, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un septiņas eksportējošo nozaru asociācijas (LETERA, LIKTA, LKF, LAĶĪFA, MASOC, LPUF, LEEA) iesniegušas kopīgu vēstuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministrei un finanšu ministram, kurā aicina veikt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadības un attiecīgo Finanšu ministrijas amatpersonu nomaiņu.

Eiropas Savienības finanšu līdzekļi Latvijas izaugsmei un attīstībai ir būtiski un nozīmīgi – īpaši šajā mūsu tautsaimniecībai tik sarežģītajā laikā. Ir nepieņemami un nav attaisnojami, ka Latvijas ekonomiskais izrāviens tiek kavēts no valsts pārvaldes puses. Koncentrējoties uz birokrātiskiem procesiem un formālismiem, nevis mērķi un rezultātiem, ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiek ieviestas plānotajos termiņos. Līdz ar to nav pieejamas investīcijas, kas tik ļoti nepieciešamas Latvijas izaugsmei un attīstībai. Un tā vietā, lai koncentrētos uz ekonomisko transformāciju, Latvijas konkurētspējas atpalicība no reģiona valstīm turpinās pieaugt.

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu.

Par šo jautājumu 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: "Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!”

Latvijas pasažieru pārvadājumiem paredzēto jauno elektrovilcienu būvniecība Čehijas transportbūves uzņēmumā “Škoda Vagonka” norisinās atbilstoši tādam grafikam, kas ļaus pirmo jauno vilcienu testēšanai Latvijā saņemt jau šopavasar, bet satiksmē sākt izmantot rudenī.

“Jaunie vilcieni ir ļoti gaidīts notikums Latvijā, tāpēc esmu gandarīts, ka vilcienu ražošana ir noslēguma fāzē un jau pavisam drīz uzsāksies to testēšana – vispirms Čehijā un Slovākijā un pēc tam arī Latvijā. Un visbeidzot rudenī tos varēs sākt izmantot pasažieru satiksmē,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš trešdien, 23. februārī, Čehijā apmeklēja “Škoda Vagonka” rūpnīcu Ostravā un iepazinās ar progresu vilcienu ražošanā.

“Ritošā sastāva modernizācija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sabiedriskā transporta popularizēšanā. Mēs kā ražotājs esam gandarīti, ka varēsim Latvijai piegādāt pilnīgi jaunus elektrovilcienus pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Esmu pārliecināts, ka klienti būs apmierināti ar modernu, ērtu, videi draudzīgu transportu,” saka “Škoda Transportation Group” prezidents Didjē Flegers (Didier Pfleger).

Latvijā pirmajiem Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem ir jāsāk kursēt līdz gada beigām, otrdien pēc tikšanās ar "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" vadību žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Līdz gada beigām vilcieniem ir jāsāk kursēt pa Latvijas sliedēm," teica ministrs.

Vitenbergs arī norādīja, ka kopumā Čehijas uzņēmums piegādās 32 elektrovilcienus, taču "Škoda Vagonka" novērtējums par kara ietekmi uz projektu ir pavirzījis deviņu vilcienu piegādi līdz nākamā gada jūnijam.

Vienlaikus "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednārs sacīja, ka līdz 2023.gada beigām "Pasažieru vilcienam" tiks piegādāti 23 elektrovilcieni.

Tāpat viņš minēja, lai darbs noritētu ātrāk, uzņēmums ir atvēris jaunu vilcienu montāžas līniju Čehijas pilsētā Ostravā, kas veltīta tieši Latvijas piepilsētas vilcienu ražošanai, šim darbam algojot 200 darbinieku. Papildu daļa montāžas notiek Latvijā, kurā strādā gan darbinieki no Čehijas, gan kolēģi no Latvijas.

Jaunie elektrovilcieni piektdien, 15.decembrī, sāks kursēt uzreiz vairākos maršrutos, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš norādīja, ka Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir gatavs nodot "Pasažieru vilcienam" kopumā 15 jaunos elektrovilcienus, un vēl joprojām notiek šo vilcienu pieņemšanas process.

Vienlaikus Grigulis atzīmēja, ka mērķis ir 15.decembrī jaunos vilcienus ieviest uzreiz vairākos maršrutos.

Tāpat kompānijas vadītājs minēja, ka visus 32 jaunos elektrovilcienus Čehijas uzņēmums paredzējis piegādāt "Pasažieru vilcienam" līdz nākamā gada vidum. "Skatīsimies, lai viņi arī pieturas pie šī plāna," piebilda Grigulis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka līdz ar jauno elektrovilcienu ieviešanu vecie vilcieni vairs netiks izmantoti pasažieru pārvadāšanai. "Vecie jeb esošie vilcieni jau būs ļoti reta parādība," teica Grigulis.

Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" noteiktajā termiņā, kas bija šī gada 31.jūlijs, nav paspējis piegādāt trīs jaunos elektrovilcienus, aģentūrai LETA sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Tādējādi patlaban PV īpašumā ir 29 elektrovilcieni no kopumā paredzētajiem 32 vilcieniem. Tostarp 27 vilcieni tiek izmantoti pasažieru pārvadājumos, savukārt diviem sastāviem veic pēdējās pārbaudes.

PV skaidroja, ka Eiropā ģeopolitiskā situācija joprojām ir nestabila, kā arī Ukrainā turpinās karadarbība, kas joprojām ietekmē globālās piegāžu ķēdes, un šie faktori radījuši izaicinājumus ar atsevišķu vilciena komponenšu piegādi, tādēļ no ražotāja PV vēl nav saņēmis trīs elektrovilcienus.

Uzņēmumā atzīmēja, ka ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus un ir apņēmies izpildīt līgumu pilnā apjomā iespējami īsākā laikā. Tomēr, ņemot vērā nepārvaramos apstākļus, patlaban neesot iespējams pateikt precīzus atlikušo vilcienu piegādes termiņus.

Šonedēļ ir sākta pirmā elektrovilciena, ko “Škoda Group” uzņēmums “Škoda Vagonka” a.s. ražo AS “Pasažieru vilciens”, pārvietošana uz Latviju.

Tas tiek vests, sadalīts pa daļām, četrās apsargātās kravas automašīnās – pirmajā no ražotnes Pilzenē tiek vesta ritošā daļa, otrajā no ražotnes Ostravā tiek vestas jumta sastāvdaļas, savukārt trešajā un ceturtajā – pirmie divi no pavisam četriem elektrovilciena vagoniem. Pārvietošana no Čehijas notiek caur Poliju un Lietuvu.

“Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu loma ir nozīmīga maršrutos visā Latvijā, bet jo īpaši Rīgas metropoles areālā, kur ar jauniem elektrovilcieniem varēsim uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu. Tādēļ ir patiess gandarījums, ka beidzot šie vilcieni ir reāli ceļā uz Latviju un jau pavisam drīz varēs sākt to testēšanu un no jaunā gada arī izmantošanu pasažieru pārvadājumos,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka ilgi gaidītie jaunie elektrovilcieni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.

Autotransporta direkcija (ATD) bateriju elektrovilcienu iegādes iepirkumā turpina vērtēt personu apvienības "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") piedāvājumu, aģentūrai LETA pavēstīja ATD pārstāvji.

Jautāti, cik ilgi šī vērtēšana vēl turpināsies, ATD pārstāvji aģentūrai LETA atbildēja, ka "piedāvājuma vērtēšana tiks pabeigta iespējami ātrāk un bez liekas kavēšanās".

Iepirkumu bateriju elektrovilcienu iegādei ATD izsludināja 2022.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka ATD šī gada aprīlī iepirkumā saņēma divus piedāvājumus, taču no tiem atbilstošs konkursa prasībām un vērtējams bija tikai personu apvienības "Škoda" piedāvājums.

Atbilstoši jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) piegādes iepirkuma prasībām pretendentiem, kuri konkursa pirmajā kārtā tika atzīti par atbilstošiem nolikumā noteiktajām prasībām, - "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF), "Škoda" un "Stadler Polska" - līdz 25.aprīlim bija jāiesniedz piedāvājumi.

Dažādas nepilnības šobrīd ir konstatētas pieciem jaunajiem elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā informēja, ka PV no Čehijas uzņēmuma "Škoda Group" ir saņēmis kopumā 17 jaunos elektrovilcienus. No tiem 11 vilcieni ir gatavi izmantošanai dzelzceļa līnijās, taču pasažieru pārvadājumiem šobrīd ir pieejami seši, jo pieciem vilcieniem ir konstatētas dažādas nepilnības, kuras "Škoda Group" pārstāvjiem ir jānovērš.

"Līdzīgas nepilnības tiek konstatētas arī citu ražotāju vilcieniem, sākot ar tiem pasažieru pārvadājumus. Pie nepilnību novēršanas sākotnēji intensīvi strādāja arī gan Lietuvā, gan Igaunijā," atzīmēja PV pārstāvji.

Tāpat PV pārstāvji informēja, ka tuvāko darba dienu laikā plānots veikt pirmo tehnisko apkopi sešiem jaunajiem vilcieniem, lai tos varētu sākt izmantot pasažieru pārvadājumos.

Lai mazinātu publisko spiedienu AS “Pasažieru vilciens” (PV) komandai, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis pieņēmis lēmumu atkāpties no amata, informē PV.

Šodien līnijā Rīga-Tukums un saistītajās līnijās tika ietekmēta vilcienu kustība, tā atjaunota plkst. 8.28.

“Šī rīta reisu atcelšanas vai kavēšanās iemesls nav saistīts ar jauno ritekļu uzticamību, bet gan ar problēmām dzelzceļa infrastruktūrā. Proti, tika konstatēti strāvas padeves pārrāvumi," norāda R.Grigulis.

Februārī tika atjaunota vilcienu kustības precizitāte 98,6%, kas ir iepriekšējā gada līmenī, 17 jaunie elektrovilcieni ir pieejami satiksmei un otro mēnesi pēc kārtas mums ir pieaugošs pārvadāto pasažieru skaits.

“Krīze ir pārvarēta. Tomēr šī rīta incidents rāda, ka mēs nevaram mazināt modrību, katram darbiniekam no konduktora līdz valdes loceklim jārīkojas precīzi pēc izstrādātā risku mazināšanas plāna ar visaugstāko atbildību. Transporta nozarē nemainīgi saglabāsies dažāda rakstura incidenti un tikai no saskaņotas darbības ik dienu, stundu, minūti, ir atkarīgs vai atrisinām to labākajā veidā,” skaidro Grigulis.