Jau vairākkārt rakstīts par to, ka recesija un aktuālā parādu krīze daudzviet Eiropā likusi bezdarba rādītājiem pieaugt līdz vēl nepieredzētiem līmeņiem. Piemēram, kopējais bezdarba līmenis eirozonā pagājušajā mēnesī atradies pie 12% atzīmes, kas ir jauns antirekords. Turklāt lielākās daļas ekonomistu aplēses liecina, ka bezdarba līmenis turpinās augt.Sevišķi drūma aina paveras, ja aplūko jauniešu bezdarba Eiropā rādītājus. Dauzi ekonomisti Eiropas jauniešus nav kautrējušies jau nosaukt par «zudušo paaudzi», norādot, ka daļa no tiem labi apmaksātu darbu var nekad vairs arī neatrast. Jāpiebilst, ka parasti tieši jauniešus uzņēmumi vai valsts iestādes dzenoties pēc taupības un samazinot izmaksas, liek «konsolidēt» pirmos. Arī ekonomikai atveseļojoties, jaunieši nespēs konkurēt ar pieredzējušākiem agrākajiem darba tirgus dalībniekiem un tiem, kuriem būs izglītības sertifikāti. Valdot šādam fonam, pastāv un nostiprinās viedoklis, ka augsts jauniešu bezdarbs ilgtermiņā negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju. Proti, jaunieši neiegūst vajadzīgo darba pieredzi un prasmes. Tas var radīt labu augsni arī sociālajai nestabilitātei un negatīvi ietekmēt jauniešu vēlmi izglītoties.Spānijā un Grieķijā jauniešu bezdarba līmenis tuvojas 60% atzīmei. Savukārt Itālijā, Portugālē un Īrijā šis rādītājs pārsniedz 30% atzīmi (pirms krīzes šie līmeņi bija aptuveni divas reizes zemāki). Ļoti augsts šis līmenis ir arī visas Eiropas Savienības (ES) līmenī – pie 23,5% atzīmes, liecina Eurostat dati. Savukārt Latvijā jauniešu bezdarba līmenis tuvojas 25% atzīmei.«Lieta noteikti nav vienkārša, jo maza dzīves un darba pieredze noteikti ir daļa no «zemas kvalifikācijas» pazīmēm un parējās darba tirgus vecuma grupās pat cilvēkiem, kuriem nav augstas formālās izglītības, ir bijis vairāk iespēju iegūt pieredzi. Varam mierināt sevi ar domu, ka bezdarbs starp jauniešiem, vienalga, vai tas ir jauniešu vai kāds cits bezdarbs, nav tik liela problēma, kāda tā ir Eiropas dienvidu valstīs un kāda tā bija pie mums krīzes karstumā. Ja kādai iedzīvotāju daļai ir īpašas grūtības Latvijas darba tirgū tieši kā noteiktas vecuma grupas pārstāvjiem, tad tie, manuprāt, joprojām galvenokārt ir veci cilvēki, nevis jaunieši,» tā DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.Ekonomikas izaugsme Latvijā turpinās, tā samazinās bezdarbu, un ir cerības, ka samazināsies arī jauniešu bezdarbs. «Tam ir labi iemesli — izaugsme, jaunu darba vietu radīšana un slikti iemesli — sarūk jauniešu skaits. Bieži tiek minēta emigrācija, kas ir faktors, bet vēl nozīmīgāks ir dzimstības kritums deviņdesmito gadu sākumā. Latvijā kopumā attiecība starp vecuma grupām 20–30 un 10–20 ir 3/2, Rīgā tā ir pat 2/1, turklāt gandrīz precīzi. Tas arī nozīmē, ka jauniešiem no pārējās Latvijas būs arvien vairāk iespēju pārcelties uz Rīgu, bet reģioniem, kuriem nav izdevies pārliecinoši nostāties uz izaugsmes ceļa, vilciens, visticamāk, jau ir aizgājis uz visiem laikiem. Domāju, ka Latvijai kā valstij kopumā šī situācija prasīs gandrīz pārcilvēcisku piepūli, taču labā un pieaugošā mājokļu pieejamība un strauja izaugsme galu galā ļaus nodrošināt nācijas ilgtspēju,» uzskata DNB ekonomists.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
