Gados jauni cilvēki sāk ar vienkāršāku darbu, bet paralēli mērķtiecīgi meklē labāku, tā secināts karjeras portāla Irdarbs.lv veiktajā aptaujā par jauniešu nodarbinātību. Aktīvākas darba meklējumos ir jaunietes – 71% respondentes atzinušas, ka meklē darbu, kamēr puišu vidū šis rādītājs ir vien 39%
Februārī veiktajā pētījumā piedalījās 2094 respondentu, no kuriem 694 jeb 33,14 % bija jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas norāda arī uz to, ka jauniešiem ir interese par aktualitātēm darba tirgū. «Pētījuma rezultāti liecina, ka jaunietes strādā tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, par auklēm. Savukārt jaunieši vairāk sevi nodarbina pārdošanā, klientu apkalpošanā, tāpat strādā arī autoservisos un sezonas darbos. Kopumā tā ir pozitīva tendence – sākt ar vienkāršāku darbu, sevi pierādīt, uzkrāt pieredzi, iespējams, paralēli studēt un tad mērķtiecīgi meklēt labāku darbu, kurā gan lielāka atbildība, gan augstāka samaksa. Lai arī aizvien ir atsevišķi gadījumi darba intervijās, kad nepieredzējuši jaunieši uzreiz vēlas nokļūt nozarē prestižākajā uzņēmumā un labi pelnīt, lai arī nav nekādas darba pieredzes, piemērotu zināšanu un pat laika strādāt pilnu darbadienu. Vienlaikus no mūsu, kā atlases speciālistu, viedokļa redzams, ka pārprodukcija ir jurisprudencē, ekonomistos un komunikāciju zinātnē. Savukārt šobrīd darbinieku trūkumu izjūtam informācijas tehnoloģiju, transporta un loģistikas jomās. Ja vien ir iespēja studēt vai citādi papildināt zināšanas šajos virzienos, mēs ieteiktu to darīt – tuvākajā nākotnē darbs garantēts,» situāciju raksturo karjeras un darba portāla Irdarbs.lv vadītāja Evija Šalte.Nodarbinātības valsts aģentūrā februāra beigās kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 10 094 jaunieši vecumā no 18 – 24 gadiem. «Visbiežāk norādītās profesijas līdz bezdarbnieka statusa iegūšanai ir palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs un pārdevējs konsultants. Tomēr jāatzīst, ka vairums izteicis vēlmi pildīt šādus darbus arī nākotnē, norādot apkopēja, būvstrādnieka un tirdzniecības zāles darbinieka amatus. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka jaunieši norādījuši profesijas, kurās ir gatavi strādāt nekavējoties – neiegūstot papildus izglītību. Tomēr tas neliecina, ka jaunieši nevēlas mācīties un apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas,» norāda Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka.Irdarbs.lv aptaujas rezultāti liecina, ka no 694 portāla aptaujas dalībniekiem - jauniešiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies 42 jeb 8,93 %, bet kopumā bez darba ir vēl 26,14 % no aptaujātajiem jauniešiem. Tas nozīmē, ka bez darba kopā ir 35,07 % cilvēki vecumā no 18 - 24 gadiem, kas ir par 2 % mazāk nekā vidējais bezdarba rādītājs valstī kopumā. Portāla janvārī veiktā aptaujas par reālo bezdarba līmeni valstī rezultāts bija 37,4 %.
