Tam, ka par lielo skaitu jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, ir jāuztraucas, liecina Eurofound 2011. gada aprēķini - zaudējumi, ko ES rada šī konkrētā iedzīvotāju grupa, mērāmi aptuveni 153 miljardu eiro apmērā. Valstu līmenī visaugstākās absolūtās izmaksas ir Itālijā, kam seko Francija un Lielbritānija, attiecīgi 32,6 miljardi, 22 miljardi un 18 miljardi eiro. Savukārt Latvijā ikgadējie zaudējumi sasniedz vairāk nekā 2% no IKP.
Lai meklētu efektīvus risinājumus, pērn visās ES dalībvalstīs ieviesta Jauniešu garantijas programma. Tas nozīmē, ka jauniešiem ir iespēja saņemt dažādus atbalsta pasākumus. Piemēram, ja tiek secināts, ka cilvēkam trūkst izglītības, viņam palīdz integrēties atpakaļ izglītības sistēmā. Savukārt, ja izglītība ir atbilstoša, tiek piedāvāts atbalsts, lai jaunietis nonāktu darba tirgū. LM Darba tirgus politikas departamenta pārstāve Aļona Nikolajeva Dienai gan norāda, ka, strādājot ar jauniešiem, jāņem vērā, ka viņi vēlas ātru savas problēmas risinājumu, līdz ar to konkrētos cilvēkus Nodarbinātības valsts aģentūras redzeslokā ir iespējams noturēt aptuveni trīs mēnešus. Šajā laikā darbs ar šo grupu tiek plānots īpaši intensīvs. Visu mērķa grupu gan tik un tā aptvert nav iespējams, jo daudziem trūkst motivācijas un vēlmes iesaistīties. Tomēr, piemēram, pērn šo iespēju izmantojuši vairāk nekā 15 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Līdz 2020. gadam šāda veida aktivitātēm paredzēti aptuveni 60 miljoni eiro, no kuriem puse tiek segta no ES līdzekļiem.
Visu rakstu Nav jāatbild ne skolas direktoram, ne priekšniekam, lasiet ceturtdienas, 8. janvāra, laikrakstā Diena (11. lpp.)!