Vēlas beidzot nodrošināt Latvijā pasažieriem kvalitatīvus pārvadājumus
To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kura piecu gadu pilnvaru termiņš beigsies 2022. gada oktobrī.
Fragments no intervijas, kas publicēta 6. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:
Jūsu CV redzams, ka esat darbojies ārvalstīs, arī transporta jomā, bet tomēr ‒ kāpēc vienā dienā izdomājāt, ka jāstartē uz VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomi (2016. g.)? Kas ir tā pieredze un interese, kas lika izšķirties, lai pamēģinātu darbu valsts sektorā, turklāt tieši transporta jomā?
Valsts sektoram privātā sektora uzņēmēji ir svarīgi. Valsts kapitālsabiedrības bieži vien ir smagnējas. Ir diezgan liela birokrātija, ar ko sastopos ikdienā. Vienmēr ir arī bijusi vēlme veikt kaut kādas pārmaiņas. Bet transports un loģistika tāpēc, ka diezgan daudz ir strādāts starptautiskajā vidē. Starptautiskajā tirdzniecībā loģistika ir viens no elementiem, kas to ikdienā pavada. Līdz ar to šī joma nekad nav bijusi sveša un vēl joprojām ir tuva.
Ja vēl LDz var saprast, kaut arī tas ir liels un smagnējs, tad PV ir līdzšinējā vēsture ar nespēju tikt pie vilcieniem politisko batāliju un citu iemeslu dēļ. Kāpēc lekt iekšā tur, kur zini, ka agri vai vēlu kaut kas atkal var uzpeldēt?
Baiļu nav. Vienmēr arī jāpieņem izaicinājumi, un tas ir labs izaicinājums – parādīt, ka vilcieni vienreiz būs. Jauniem vilcieniem būs būt! Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, proti, gribējās, lai vienreiz Latvijā pasažieriem ir nodrošināti kvalitatīvi pārvadājumi.
Vai, darbojoties valsts kapitālsabiedrībās jau vairāk nekā divus gadus, ir jūtams politiskais atbalsts, proti, «darbojies, dari», vai arī kapitāldaļu turētāja attieksme ir – «pats esi priekšnieks, kad būs kāds pozitīvs rezultāts, piesakies»?
No iedzīvotāju puses skatoties, liekas, ka tas viss notiek lēnā garā. Protams, ir struktūras, daudz darbinieku, lēmumu pieņemšanas process ir sarežģītāks, tas nav tik ātrs kā privātajā uzņēmumā. Attiecībā uz atbalstu – Satiksmes ministrijā (SM) tikšanās reizēs un sēdēs ir jūtama pretēja attieksme, proti, ka vajag fokusēties, kaut ko uzlabot. Ikdienā jūtu, ka no mums prasa, kur un kādi būs uzlabojumi, novedot visu līdz galam. Ir diezgan stingra kontrole, lai tas tiešām arī tā būtu. Ir sajūtams liels atbalsts. Tas ir komandas darbs, kurā visus interesē rezultāts. Protams, neviens politiķis man nav teicis: nāc, izdari to vai šito, bet jūtu, ka ministrijā visus interesē, lai vilcieni būtu. Ir kopīgs mērķis, kas jāsasniedz. Jaunie vilcieni gan ir tikai viens posms, lai attīstītu kopējo transporta politiku. To mēģinu realizēt sadarbībā gan ar LDz, gan SM, gan valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD).
ATD rēķinās ar to, ka PV būs jauni vilcieni. Vai šobrīd varat pateikt, ka tad un tad būs tik un tik vilcienu, vai tomēr ir kādi zemūdens akmeņi, ka to vēl īsti nevar apgalvot, jo, piemēram, mums taču rudenī ir vēlēšanas?
Šogad līgumam jātiek parakstītam, lai PV varētu nodrošināt intervālu grafiku un piedāvāt pasažieru pārvadājumus jau citā kvalitātē.
Kas ir jāizdara līdz vēlēšanām, lai process būtu neatgriezenisks un pēc tam nebūtu zilu brīnumu, proti, ka atnāk jauna valdība un saka: ko tad Griguļa kungs te sastrādājis, varbūt jāsāk viss no jauna?
Šie procesi ir ļoti nošķirti. Neesmu nevienas partijas biedrs, vēlēšanās nestartēju. Uzņēmuma darbība no politiskajiem procesiem ir skaidri nošķirta. Nedomāju, ka vēlēšanu rezultāti tos spētu ietekmēt. Protams, līdz vēlēšanām ir plānots noslēgt līgumu, bet tas ir saistīts nevis ar vēlēšanu tuvošanos, bet saimnieciskiem procesiem. Jo vēlāk līgumu noslēgsim, jo lielāks risks, ka nesaņemsim pirmos vilcienus tad, kad tie būtu nepieciešami.
Visu interviju Jauniem vilcieniem būs būt lasiet 6. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.