Polijas nacionālā valūta, kas nav piesaistīta eiro, cieš no jaunattīstības tirgu svārstībām

Jaunattīstības valstu valūtas turpina piedzīvot vērtības kritumu. Iemesli ir dažādi un reizēm pārklājas un summējas – politiskās nestabilitātes risks, stagnējoša ekonomikas izaugsme un ASV centrālās bankas monetārā politika, pamazām sašaurinot kvantitatīvo mīkstināšanu pasaules lielākajā ekonomikā.

Šā kompleksa iznākumā trūkties kā likums dabū Turcijas lira, Argentīnas peso, Indijas rūpija, Indonēzijas rūpija un Dienvidāfrikas rands. Šo valstu valūtu vērtība cēlās, ASV Federālajām rezervēm kopš 2009. gada stimulējot savas valsts ekonomiku, kas ietekmēja arī starptautiskā kapitāla rožaināku skatījumu uz jaunattīstības tirgiem, to kreditēšanu un attiecīgo valūtu kursiem.

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība samazinājās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā desmit gadu laikā, sarūkot naftas cenai un valdot runām tirgus dalībnieku vidū, ka ASV centrālā banka drīz cels procentu likmes, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss zaudēja 0,6% savas vērtības.

Bloomberg indekss, kas apkopo datus par 20 galveno jaunattīstības valstū valūtu kursiem, saruka par 0,4%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2003. gada aprīļa. Investori jaunattīstības valstu valūtas pamet, pārvietojot līdzekļus uz ASV vērtspapīriem, jo pasaules lielākās ekonomikas izaugsme ir straujāka, salīdzinot ar citām lielākajām ekonomikām.

«Jaunattīstības valstu valūtu tirgus zaudē pamatu attiecībā pret dolāru, jo piektdien tika publicēti labāki ASV darba tirgus dati, nekā tika gaidīts,» saka Societe Generale eksperts Bernds Bergs. «Krievijas vietējie tirgi ir panikas stāvoklī. Patlaban uzmanība ir vērsta uz 11.decembra Krievijas centrālās bankas lēmumu.»

Aprīļa trešajā nedēļā jaunattīstības valstu fondos ieplūduši 1,28 miljardi dolāru, kas nedaudz atpaliek no iepriekšējā nedēļā investētajiem 1,8 miljardiem dolāru, atsaucoties uz EPFR, raksta Bloomberg.

Joprojām lielāko daļu veido fondi, kuri investē vietējās valūtās cenotajās parādzīmēs. Kopumā šogad fondi, kas iegulda attīstības valstu vērtspapīros, ir piesaistījuši 11,6 miljardus dolāru, kas ir vairāk nekā rekordlielais 2005. gadā piesaistīto līdzekļu apjoms 9,7 miljardu dolāru apmērā.

Valūtu vērtību pieaugums veicina arī obligāciju atdevi. Piemēram, Malaizijas ringits šogad uzrādījusi lielāko pieaugumu starp jaunattīstības valstu valūtām, stiprinoties par 6,1%.

Papildus ienesīgums, ko investori pieprasa, lai ieguldītu jaunattīstības valstu parādzīmēs, nevis ASV vērtspapīros, samazinājies līdz 2,45 procentpunktiem. Pērnā gada beigās tas bija 2,74 procentpunkti. 15. aprīlī šī starpība samazinājās līdz 2,31 punktam, kas ir mazākais apjoms kopš 2007. gada decembra.

Jaunattīstības valstu akciju indeksi šonedēļ aizvadījuši sliktāko nedēļu pēdējo divu mēnešu laikā, jo naftas cena saruka un investori gaidīja jaunākos ASV darba tirgus datus.

MSCI Emerging Markets indekss piektdien zaudēja 0,6% no savas vērtības, tādējādi šīsnedēļas kritumu palielinot līdz 3%. Šajā gadā indekss ir samazinājies par 1,7%.

Visstraujāk saruka Nigērijas akciju tirgus indekss – par 2,6%. Ukrainas un Ungārijas akciju tirgus indeksi samazinājās par vismaz 0,4%, bet Micex indekss palielinājās jau 10.dienu pēc kārtas.

Analītiķi uzsver, ka labi ASV darba tirgus dati visdrīzāk liks jaunattīstības akciju tirgus indeksiem sarukt, jo augošais ienesīgums ASV radīs lielākas šaubas par kapitāla plūsmu uz jaunattīstības valstīm. Tāpat šo valstu valūtas sarūk, investoriem satraucoties par izejvielu cenām un vājo jaunattīstības valstu izaugsmi.

Ceturtdien jaunattīstības valstu biržās varēja vērot indeksu pieaugumu, jo naftas cenu kritums un spriedzes mazināšanās saistībā ar ASV militāro darbību Sīrijā, atkal rosināja investoru riska apetīti.

Jaunattīstības valstu akciju tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss pieauga par 1,2%. Tāpat par 2% palielinājās Turcijas un Indijas akciju tirgus indeksi. Savukārt par 3,6% auga Filipīnu biržas indekss un par 1,7% - Indonēzijas biržas indekss.

«Patlaban aizvien pastāv daudzi ārēji faktori, piemēram, ASV kvantitatīvās mīkstināšanas programmas bremzēšana,» aģentūrai Bloomberg sacījis Midas International Asset Management eksperts Heo Pils Seoks, piebilstot, ka tomēr investoru noskaņojums uzlabojas, un nauda atkal ieplūst jaunattīstības tirgos, jo tie ir salīdzinoši lēti.

Ņemot vērā Ukrainas konflikta turpināšanos, investori, kuri ieguldījuši naudu Krievijā, patlaban atbrīvojas no šīm investīcijām, pārvietojot līdzekļus uz citām jaunattīstības valstīm.

Pagājušajā nedēļā investori no ASV lielākā biržā tirgotā fonda, kas iegulda Krievijā Market Vectors Russia ETF, izņēma līdzekļus 12,3 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Pirms tam jūlijā no fonda aizplūda jau 90,8 miljoni dolāru, kas ir straujākais mēneša kritums kopš februāra.

Līdzekļi no Krievijas ieguldījumu fondiem turpina aizplūst aizvien straujāk, tirgus dalībniekiem gaidot, kādas sankcijas ASV un Eiropas Savienība atkal Krievijai piemēros.

Starptautiskais Valūtas fonds pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas IKP šajā gadā augs par 0,2%, kas ir ievērojami mazāk nekā 0,5%, ko prognozēja valdība. Pērn ekonomika auga par 1,3%.

Noskaņojuma uzlabošanās ASV un pēdējā laika pieaugums jaunattīstības tirgos ir ļāvis pasaules akciju tirgiem dzēst gada sākumā piedzīvotos zaudējumus, raksta Bloomberg.

Tādējādi finanšu tirgi ir atguvuši trīs triljonus dolāru. MSCI All-Country World Index pirmdienu noslēdza ar pieaugumu jau devīto dienu pēc kārtas, tādējādi pasaules akciju vērtība sasniedza 62,1 triljonu dolāru, salīdzinot ar aptuveni 59 triljoniem dolāru februāra sākumā, kad vērtība bija sasniegusi šā gada zemāko līmeni.

Akciju tirgos pēc sliktākā gada sākuma kopš 2010.gada atkal ir atgriezies optimisms, reaģējot uz ziņām, ka ASV bezdarba līmenis ir sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, Ķīnas tirdzniecības apjomi palielinājušies, savukārt jaunattīstības valstis ir spērušas soļus, lai samazinātu kapitāla aizplūdi.

Ķīnas ekonomikas bremzēšanās ietekme uz pasaules ekonomiku ir lielāka nekā sākotnēji tika prognozēts, īpaši, uz jaunattīstības tirgiem, norāda Starptautiskais Valūtas fonds.

Atskaitē G20 sanāksmei SVF uzsver, ka Ķīnas ekonomikas satricinājumi un citi faktori, piemēram, naudas plūsmas virziena maiņa palielina riskus ekonomikas izaugsmei visā pasaulē.

SVF brīdina, ka attīstītajām un jaunattīstības valstīm vajadzētu turpināt atbalstīt pieprasījumu ar reformām un investīcijām, lai nodrošinātu, ka satricinājumi tirgos un Ķīnas nepatikšanas neapstādina ekonomiskās aktivitātes izaugsmi pārējā pasaulē.

Šis ziņojums tiks apspriests G20 pārstāvju sanāksmes laikā piektdien un sestdien. Pagaidām gan SVF nav pārskatījusi savu šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, atstājot to 3,3% līmenī. Tiesa gan, šīs nedēļas sākumā SVF vadītāja Kristīne Lagarde sacīja, ka pasaules ekonomikas izaugsme visdrīzāk būs vājāka nekā prognozēts.

Lielā divdesmitnieka saiets šoreiz, visticamāk, nebūs miermīlīgs akadēmiskais klubiņš. Sanāksmes dienaskārtībā iezīmējas jautājumi, kas būtiski skar visas pasaules ekonomiku, Baltijas valstis ieskaitot.

Līdz ar to šī nedēļas nogale, kad Sidnejā pulcēsies pasaules lielāko ekonomiku finanšu ministri un Centrālo banku vadītāji uz G20 samitu, var nest būtisku ieskatu kopsakarībās, kas tuvākajā laikā noteiks pasaules ekonomikas virzību.

G20 sanāksmē šoreiz plānoti divi tā saucamie smagie jautājumi. Pirmais no tiem saistīts ar atšķirīgu ekonomikas smagsvaru skatījumu uz pasaules konjunktūru un tās uzmundrināšanas iespējām. ASV, Kanāda un tā saucamās straujās attīstības valstis kā, piemēram, Ķīna labprāt redzētu straujāku pasaules ekonomiskās konjunktūras uzrāvienu, līdz ar to izdara spiedienu uz lielāko Eiropas ekonomiku Vāciju, lai tā atteiktos no iecienītā taupības principa un vairāk investētu, piemēram, savā infrastruktūrā un celtu cilvēkiem algas. Šīs valstis arī labprāt redzētu, ka nākotnē vadošajām pasaules ekonomikām tiktu noteikti konkrēti izaugsmes mērķi, piemēram, 2,5 vai 3% gadā. Savukārt Vācija ir slavena ar savu «jostas savilkšanas» jeb konsolidācijas domāšanu, paģērot valsts budžetu deficīta samazināšanu, kas jo īpaši ir akmens ASV un Japānas dārziņā.

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Kaut arī jaunattīstības akciju tirgu raksturojošais indekss ir sarucis līdz piecu mēnešu zemākajam līmenim un valstu valūtu vērtības ievērojami nokritušās, sliktākais periods šajos tirgos vēl nav pagājis, uzskata Templeton Emerging Markets Group vadītājs Marks Mobiuss.

«Noskaņojums vēl aizvien ir slikts, tādēļ var gaidīt vēl lielu pārdošanas vilni,» Bloomberg sacījis M. Mobius. «Mēs skatāmies uz tirgu, taču neiegādājamies neko. Cenas var sarukt vai arī tām būs nepieciešams ilgāks laiks, lai nostabilizētos,» viņš sacījis.

MSCI Emerging Markets indekss kopš oktobra beigām sarucis jau par 11%, un jaunattīstības tirgos akciju cenas krīt, reaģējot uz ziņām par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Vājās valūtas tādās valstīs kā Indija un Turcija ir likušas to centrālajām bankām palielināt likmes, savukārt ASV Centrālā banka turpina samazināt savu aktīvu iepirkšanas programmu.

Parādu krīzes pārņemtā Grieķija beidzot tikusi pie valdības un jaunais valsts premjers Antonis Samars nodevis oficiālu zvērestu. Tomēr nomocītajai valstij tas nav devis atpūtas mirkli - parādījušās ziņas, ka Grieķijai varētu tikt piešķirts jaunattīstības valsts statuss, bet arheologi nākuši klajā ar satraucošu vēstījumu, ka krīze smagi skārusi kultūras mantojumu.

Dažus mirkļus pēc zvēresta nodošanas ceremonijas jaunais Grieķijas premjers Antonis Samars valsts iedzīvotājiem solīja atjaunot cerības, vēsta BBC. Tāpat viņš aicināja grieķus saglabāt patriotismu, nacionālo vienotību un ticību, lai varētu pārvarēt ekonomisko krīzi. Grieķijas politiķis uzsvēra, ka no valdības pieprasīs «smagu darbu».

Par to, ka jauno valdību patiešām sagaida smags darbs, liecina ziņa, ka vērtspapīru indeksu veidotājs un risku novērtētājs MSCI uzsācis Atēnu akciju tirgus pārskatīšanu un varētu Grieķijai piešķirt jaunattīstības valsts statusu. MSCI Greece indekss vairs nevarot izpildīt attīstīto valstu apjoma prasības, paziņojumā norāda MSCI. Pēdējo piecu gadu laikā indekss zaudējis 93% no savas vērtības.

Pirmdien Krievijas rubļa cena sasniedza vājāko atzīmi pēdējo divu mēnešu laikā, jo labie ASV dati tirgus dalībnieku vidū ir veicinājuši runas, ka Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt aktīvu iepirkšanas programmas apjomu, tādējādi mazinot apetīti pēc jaunattīstības tirgus aktīviem.

Rubļa kurss pret Krievijas noteikto dolāra-eiro grozu saruka par 0,2% līdz 37,6509 rubļiem, raksta Bloomberg. Rubļa vērtība pret dolāru saruka par 0,1%, bet pret eiro – par 0,3%.

Pagājušajā nedēļā no obligāciju fondiem, kas iegulda Krievijā, aizplūduši 19 miljoni ASV dolāru.

«Piektdienas dati uzrāda risku, ka kapitāla aizplūde no vairākām jaunattīstības valstīm ir kļuvusi aktīvāka, tādējādi veicinot arī investoru novēršanos no šo valstu valūtām,» sacījuši Rosbank analītiķi.

Kritums gan skāris ne tikai rubli, bet arī citas jaunattīstības tirgus valūtas, lielāko kritumu piedzīvojot Indijas rūpijai.

Pēdējo dienu laikā, turpinoties akciju pārdošanai jaunattīstības valstīs, investori aktīvi iegulda naudu stabilākās valūtās, raksta Reuters.

Investori iegādājas tādas valūtas kā Japānas jenu un Šveices franku, savukārt ASV dolāra vērtībai par labu nāk runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma šīsnedēļas sanāksmē nolems turpināt bremzēt savus ikmēneša aktīvu iepirkumus.

«Jaunattīstību valstu valūtas aizvien būs ievainojamas pret kopējo pārdošanu, ja FRS turpinās bremzēt savus aktīvu iepirkumus, un tas atbalstīs dolāra vērtības kāpumu,» norāda Rabobank eksperti.

Pagājušajā nedēļā investori pameta savus ieguldījumus jaunattīstības valstu valūtās, sākot no Turcijas līdz pat Argentīnai, tādējādi veicinot bažas investoru vidū, ka šādi satricinājumi tirgos var novest pie plašākas finanšu krīzes.

Vairākas lielākās Eiropas kompānijas paudušas neapmierinātību ar augstajām reģiona valstu valūtu vērtībām, brīdinot, ka tās turpinās pasliktināt darbības rādītājus, kas ir vēl viens izaicinājums, strādājot vājas izaugsmes apstākļos, raksta MarketWatch.

Šveices Nestle SA un Roche Group AG pārstāvji norādījuši, ka spēcīgais Šveices franka kurss bremzējis pārdošanas tempus pirmajā ceturksnī. Nestle uzsvērusi, ka tās pārdošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 5,1% līdz 20,82 miljardiem Šveices franku, kas ir mazāk nekā prognozēja analītiķi. Uzņēmuma pārstāvji norāda, a, ka nelabvēlīgais valūtas kurss, kas samazinājis kompānijas pārdošanas apjomus par 8,6%, visdrīzāk, turpinās turēties šādā līmenī pārskatāmā nākotnē.

Nestle norāda, ka vairākas Āzijas un Āfrikas valstu valūtas pret Šveices franku sarukušas, tādējādi mazinot pārdošanas apjomu vērtību reģionā. Tāpēc uzņēmumam nācies paaugstināt cenas vairākās valstīs, lai kompensētu šo kritumu.

Šobrīd jau dominējošais finanšu tirgus dalībnieku viedoklis ir, ka Grieķija izstāsies no Eirozonas. Ja iepriekš oficiālās institūcijas kategoriski noliedza šādu iespēju, tad pēdējās dienās citā līmenī pacēlās diskusijas par varbūtību, ka Grieķija izlems pamest Eirozonu un nepildīt uzņemtās saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem.

Grieķijas izstāšanās no Eirozonas noteikti satricinās finanšu pasauli, kaut arī tās ietekme varētu nebūt tik liela, kāda bija no Lehman Brothers bankas bankrota 2008. gada septembrī. Grieķijas krīze nav pilnībā negaidīts jaunums, tirgus dalībniekiem ir bijis laiks sagatavoties un izplānot dažādus scenārijus.

Domājot par iespējamiem satricinājumiem, lielo nenoteiktību un sagaidāmo augsto svārstīgumu finanšu tirgos, kurus izraisīs Grieķijas izstāšanās no Eirozonas, ir vērts pamēģināt, balstoties uz līdzīgiem satricinājumiem pagātnē, modelēt to, kāda varētu būt dažādu aktīvu klašu uzvedība. Ne visu finanšu instrumentu cenas kritīs, būs aktīvi pēc kuriem pieprasījums noteikti pieaugs (skatīt 1. attēlu).

Krievijas rubļa vērtība trešdien turpināja palielināties jau ceturto dienu pēc kārtas, raksta Businessweek.

Rubļa kurss pret centrālās bankas noteikto dolāru/eiro grozu pieauga par 0,4% līdz 41,4941 rublim, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 24. februāra.

Tāpat šonedēļ aug Krievijas akciju tirgus indeksi, un Micex indekss trešdien palielinājās par 0,4%.

Krievijas finanšu tirgi atgūstas pēc šomēnes piedzīvotā pārdošanas viļņa, reaģējot uz Krievijas un Ukrainas konfliktu. Akciju novērtējumi patlaban ir zemākie starp 21 jaunattīstības valstu tirgu, par kuru datus apkopo Bloomberg.

«Investoru bailes par Ukrainas krīzes saasināšanos pamazām izzūd,» norāda OAO Promsvyazbank akciju eksperts Oļegs Šagovs, piebilstot, ka mazinās arī stingrāku sankciju risks.

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

Jaunattīstības valstu obligāciju fondos iepriekšējā nedēļā ieplūdis negaidīti liels līdzekļu apjoms – 1,8 miljardi dolāru, jo augsta ienesīguma vērtspapīri aizvilina investorus prom no akciju tirgiem, raksta Bloomberg.

Kā liecina EPFR Global apkopotā informācija, investīcijas attīstības valstu obligācijās sasniedza 10,4 miljardus dolāru, pārsniedzot 2005. gadā sasniegto augstāko līmeni. Investīcijas ASV obligācijās ar peldošo likmi arī sasniedza rekordlīmeni un kopumā sasniedza 5,6 miljardus dolāru.

Nedēļā, kas beidzās 14. aprīlī, investori no pasaules akciju tirgiem izņēma 6,2 miljardus dolāru, valdot bažām, ka ekonomikas attīstības rezultātā centrālās bankas no tirgus izņems stimulēšanas pasākumus.

«Notiek globālā līdzekļu pārvietošana,» sacījis Aberdeen Asset Management portfeļu menedžeris Kenets Akintevs. «Ja ir izvēle starp tādām parādu pārņemtām valstīm kā Lielbritāniju, ASV un Japānu un jaunattīstības valstīm ar salīdzinoši labiem fundamentālajiem faktoriem, tad ir skaidrs, kādēļ notiek globālā līdzekļu pārvietošana.»

G20 valstu samita Dienvidkorejā dalībnieki vienojušies par būtiskām izmaiņām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), informējis SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns (Dominique Strauss-Kahn). Ja tiks apstiprinātas, vēsturiskās reformas dos jaunattīstības valstīm lielāku ietekmi institūcijā, vēsta CNN.

Štrauss-Kāns sīkāku informāciju par ierosinātajām izmaiņām sniedzis preses konferencē Dienvidkorejā. Viņš stāstījis, ka G20 ministri vēlas redzēt pārmaiņas veidā, kā tiek izvēlētas dalībvalstis SVF valdei. Tas nozīmē reālistiskākas formulas izmantošanu, lai novērtētu dalībvalstu ekonomisko lielumu.

«Desmit lielākie fonda dalībnieki būs tie, kuri ir pelnījuši būt lielākie dalībnieki,» viņš teicis. Štrauss-Kāns stāstījis, ka saskaņā ar pašreizējo sistēmu «dalība un dalības kvota īsti neatspoguļo valstu svarīgumu un īpatsvaru globālajā ekonomikā».

Nozīmīgās pārmaiņas attieksies uz SVF valdes izveidi. Ministri vēloties, lai visa valde tiktu ievēlēta. Pašlaik pieci locekļi no 10 dalībnieku valdes tiek iecelti, bet pieci ievēlēti.

Naftas cenas kritums un Krievijas rubļa vērtības samazināšanās iedragā arī citas NVS valstu valūtas, un Baltkrievija un Turkmenistana šonedēļ savas valūtas jau devalvējusi, raksta voanews.com.

Kaut arī bijušām Padomju Savienības valstīm katrai ir sava valūta jau 20 gadus, daudzas no tām aizvien ir atkarīgas no Krievijas – gan tirdzniecības ziņā, gan ņemot vērā, ka daudzi, kas strādā Krievijā, sūta naudu uz mājām.

Problēmas ir gan valstīm, kas ražo naftu, gan arī tām, kas neražo, taču ir ļoti atkarīgas no tirdzniecības un ekonomiskajiem sakariem ar Maskavu, piemēram, Baltkrievija, Armēnija un Ukraina. Tā, piemēram, puse no Baltkrievijas eksporta apjomiem tiek vesti uz Krieviju, bet Uzbekistāna uz šo valsti eksportē aptuveni ceturtdaļu.

Valstis, kuras pašas eksportē enerģētikas produktus, ir visneatkarīgākās no Krievijas, piemēram, Azerbaidžāna un Kazahstāna, taču to ieņēmumus ir iedragājušas krītošās naftas cenas.

Kaut arī panika, kas vājināja jaunattīstības tirgu valūtu vērtības, ir beigusies, Krievijas rubļa vērtība turpina samazināties, raksta Bloomberg.

Tādējādi eiro patlaban maksā 49 rubļus, kas ir vēsturiski augstākā cena, savukārt dolārs maksā 35,62 rubļus, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada.

Pēdējo rubļa vērtības kritumu veicināja Krievijas Finanšu ministrijas paziņojums, ka tā plāno iegādāties aptuveni 100 miljonu dolāru vērtas ārvalstu valūtas ik dienas līdz pat gada beigām.

Krievijas Banka ir pesimistiska par valsts ekonomikas perspektīvām un sagaida ražošanas apjomu pieaugumu par 1,5-1,8% šajā gadā, bet inflāciju augstāku nekā oficiālais mērķis – 5%. Ņemot vērā šīs prognozes, centrālā banka nesteidzas palielināt bāzes procentu likmes, kā to iepriekš darīja tās Turcijas kolēģi, rezultātā liekot liras vērtībai pret dolāru celties par 5%.

Pirmdien Ukrainas grivnas vērtība samazinājās līdz rekordzemam līmenim – 11,651 grivnām par vienu dolāru, liecina Reuters dati.

Piektdienu valūta noslēdza ar 10,851 grivnu par dolāru.

Valūtas tirgotāji norāda, ka spriedze Ukrainā palielinājusi dolāru pieprasījumu, kā rezultātā dolāri sākuši pietrūkt.

Tāpat turpināja sarukt Ukrainas akciju tirgus indekss, samazinoties par gandrīz 7%.

Savukārt dolāra parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2023. gadā ienesīgums pieauga par 97 bāzes punktiem līdz 10,416%.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas un Krievijas konflikts ir veicinājis jaunattīstības valstu akciju tirgus kritumu, un biržu indeksi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada.

Polijas zlota vērtības lielākais rallijs kopš 2004. gada ir apdraudēts, turpinoties strīdam par Polijas centrālās bankas ienākumiem, raksta Bloomberg.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos zlota kurss pret eiro jau ir pieaudzis par 6,4%, kas ir lielākais ceturkšņa kāpums sešu gadu laikā. Valūtas vērtības kāpumu veicināja fakts, ka Polija ir vienīgā Eiropas Savienības ekonomika, kam izdevies izvairīties no recesijas, kas arī piesaista investorus.

Kurss, kas trešdien sasniedza 16 mēnešu augstāku sesijas atzīmi – 3,8234 zlotus par eiro, riskē samazināties par 1,2% līdz 3,87%, paredz jaunattīstības tirgu stratēģis Nigels Rendels.

Ceturtdien zlota vērtība samazinājās pirmo reizi četru dienu laikā – par 0,5% līdz 3,8489 zlotiem par eiro. Zlota cena kopš pagājušā gada 17. februāra, kad tika sasniegts piecu gadu zemākais līmenis, pieaugusi jau par 27%. Tas ir otrs lielākais kāpums starp jaunattīstības valstu valūtām, sekojot Dienvidāfrikas randam.

Jūlijā Krievijas un Kazahstānas Centrālā banka turpināja iegādāties zeltu, kas liecina, ka jaunattīstības valstis aizvien papildina savas rezerves ar šo dārgmetālu, pat neskatoties uz tā vērtības kritumu, raksta MarketWatch.

Krievija, kas ir viens no lielākajiem zelta turētājiem, palielināja rezerves par gandrīz 340 tūkstošiem unču – līdz 35,5 miljoniem unču, liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati.

Savukārt Kazahstānas Centrālā banka, kas arī ir kļuvusi par aktīvu zelta pircēju pēdējo gadu laikā, palielināja rezerves par 45 tūkstošiem unču līdz 5,1 miljonam unču.

Pēdējo gadu laikā vairākas centrālās bankas, lielākoties gan jaunattīstības valstu ekonomikās, aktīvi iepērk zeltu, jo parāda krīze ir radījusi spiedienu uz tādām rezervēs plaši izmantotām valūtām kā ASV dolārs un eiro.