Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Jaunattīstības valstu obligāciju fondos iepriekšējā nedēļā ieplūdis negaidīti liels līdzekļu apjoms – 1,8 miljardi dolāru, jo augsta ienesīguma vērtspapīri aizvilina investorus prom no akciju tirgiem, raksta Bloomberg.

Kā liecina EPFR Global apkopotā informācija, investīcijas attīstības valstu obligācijās sasniedza 10,4 miljardus dolāru, pārsniedzot 2005. gadā sasniegto augstāko līmeni. Investīcijas ASV obligācijās ar peldošo likmi arī sasniedza rekordlīmeni un kopumā sasniedza 5,6 miljardus dolāru.

Nedēļā, kas beidzās 14. aprīlī, investori no pasaules akciju tirgiem izņēma 6,2 miljardus dolāru, valdot bažām, ka ekonomikas attīstības rezultātā centrālās bankas no tirgus izņems stimulēšanas pasākumus.

«Notiek globālā līdzekļu pārvietošana,» sacījis Aberdeen Asset Management portfeļu menedžeris Kenets Akintevs. «Ja ir izvēle starp tādām parādu pārņemtām valstīm kā Lielbritāniju, ASV un Japānu un jaunattīstības valstīm ar salīdzinoši labiem fundamentālajiem faktoriem, tad ir skaidrs, kādēļ notiek globālā līdzekļu pārvietošana.»

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Šobrīd jau dominējošais finanšu tirgus dalībnieku viedoklis ir, ka Grieķija izstāsies no Eirozonas. Ja iepriekš oficiālās institūcijas kategoriski noliedza šādu iespēju, tad pēdējās dienās citā līmenī pacēlās diskusijas par varbūtību, ka Grieķija izlems pamest Eirozonu un nepildīt uzņemtās saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem.

Grieķijas izstāšanās no Eirozonas noteikti satricinās finanšu pasauli, kaut arī tās ietekme varētu nebūt tik liela, kāda bija no Lehman Brothers bankas bankrota 2008. gada septembrī. Grieķijas krīze nav pilnībā negaidīts jaunums, tirgus dalībniekiem ir bijis laiks sagatavoties un izplānot dažādus scenārijus.

Domājot par iespējamiem satricinājumiem, lielo nenoteiktību un sagaidāmo augsto svārstīgumu finanšu tirgos, kurus izraisīs Grieķijas izstāšanās no Eirozonas, ir vērts pamēģināt, balstoties uz līdzīgiem satricinājumiem pagātnē, modelēt to, kāda varētu būt dažādu aktīvu klašu uzvedība. Ne visu finanšu instrumentu cenas kritīs, būs aktīvi pēc kuriem pieprasījums noteikti pieaugs (skatīt 1. attēlu).

Maija beigās Krievija emitēja savas desmit gadu obligācijas 1,75 miljardu ASV dolāru apmērā, iezīmējot atgriešanos starptautiskajā obligāciju tirgū pirmo reizi kopš sankciju noteikšanas 2014. gadā. Lai gan vairums investoru bija no Krievijas un valsts vērtspapīru iegāde pašlaik saistāma ar vairākiem riskiem, pie apvāršņa saskatāms arī straujas izaugsmes potenciāls.

Krievijas bizness rit ierastajās sliedēs un ārvalstu noteiktie ierobežojumi tam nav kaitējuši - tāds šķietami bija galvenais Krievijas vēstījums ar obligāciju emisiju. Pēc obligāciju pārdošanas Krievija darījumu pozicionēja kā triumfu sankciju un «bezprecedenta spiediena» apstākļos no ASV un Eiropas Savienības. Turklāt paredzams, ka Krievija šogad varētu emitēt arī jaunas obligācijas, kas saskaņā ar šā gada budžetu ir iespējams 3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Neskatoties uz darījuma oficiālo statistiku, tirgus eksperti iezīmē atšķirīgu ainu par pārdoto obligāciju sadalījumu. Lai gan ārvalstu investori patiesi iegādājušies vairāk nekā 70% no kopējā apjoma, izcelsme lielākajai daļai pieprasījuma meklējama tieši Krievijā - ar ārvalstīs reģistrētiem Krievijas kontiem, kas darījumā ņēmuši aktīvu dalību.

Eirozonas parādu krīze bīstami tuvu pietuvojusies arī pie Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdinājusi, ka Vāciju šogad piemeklēs recesija, vēsta AP.

Saskaņā ar OECD prognozēm, gada trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika samazināsies par 0,5 procentiem, bet gada pēdējā ceturksnī – par 0,8 procentiem. Organizācija arī aicinājusi panākt lielāku Eiropas valstu sadarbību, lai cīnītos ar reģionu piemeklējušo ekonomikas krīzi.

«Eirozonas krīze joprojām ir nopietnākais globālās ekonomikas apdraudējums, tāpēc nepieciešama politiska rīcība, lai varētu atjaunot uzticamību monetārajai savienībai,» teikts OECD ziņojumā. Organizācija arī norāda, ka eirozonā joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, kas turpinās palielināties, un ka atveseļošanās atslēga ir banku, fiskālo un konkurētspējas problēmu atrisināšana.

Pasaules lielākā obligāciju fonda Pacific Investment Management pārstāvji sacījuši, ka pagājušajā nedēļā iepirkuši Polijas parādzīmes, bet Eiropas lielākās bankas pēc tirgus vērtības HSBC pārstāvji norādījuši, ka Ungārijas akcijas ir vērts iegādāties. Tāpat paredzams, ka Čehijas, Krievijas un Turcijas obligācijas apsteigs tirgu, jo valstu parāda līmenis līdz 2011. gadam veidos aptuveni trešdaļu no Grieķijas un Itālijas parāda.

Jaunattīstības valstis iegūs no Grieķijas krīzes, jaunākajā pārskatā rakstījis Citigroup analītiķis Roberts Buklands. Akcijām varētu būt labs rezultāts, jo Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas dati pārsniedz prognozes, šajā pašā pārskatā rakstījis stratēģis Endrjū Hovels.

Austrumeiropas obligācijas pārspēs Āzijas un Latīņamerikas vērtspapīrus, jo valstis risinās savas problēmas, norāda eksperti. Tirgus tās novērtēs, jo valstis izmanto pareizos līdzekļus.

Tuvāko 3-5 gadu laikā pastāv 60% iespējamība, ka pasaules ekonomika ieies recesijā, uzskata Pacific Investment Management Co (PIMCO) eksperti.

Pasaules ekonomikas izaugsme saruks, savukārt svārstīgums pieaugs, tādējādi investoriem uz riska palielināšanu, meklējot augstāku ienesīgumu, savos aktīvos vajadzētu skatīties piesardzīgi.

«Pasaules ekonomika piedzīvo recesiju aptuveni katrus sešus gadus, un pasaules ekonomikas recesijas diapazonam ir tieksme pieaugt, kad pasaules parādsaistību apjoms ir augsts un krīt, nevis ja tas ir zems un pieaug. Pēdējā recesija bija pirms četriem gadiem, norāda PIMCO eksperti.

Finanšu guru un PIMCO vadītājs Bils Gross iepriekš Bloomberg televīzijai sacījis, ka patlaban viņš turas pie augstas kvalitātes parāda vērtspapīriem, jo tirgū pieaug riski, un akcijas, augsta riska obligācijas, valūtas un jaunattīstības valstu obligācijas ir vienā juceklī. Jāpiebilst, ka pasaules obligāciju tirgi maijā piedzīvoja sliktāko mēnesi pēdējo deviņu gadu laikā, jo investori pārdeva savus parāda vērtspapīrus pēc tam, kad vairākas centrālās bankas paziņoja par iespējamo aktīvu pirkšanas pasākumu bremzēšanu.

Lielākais drauds banku nozarei slēpjas pārmērīgā normatīvajā un politiskajā regulējumā, kas savulaik ieviests, reaģējot uz finanšu sektora krīzi, uzskata PwC sadarbībā ar Finanšu inovāciju izpētes centru (CSFI) pasaulē veiktā aptauja.

Latvijas banku nozarē, kas ir diezgan sadrumstalota, kā augstākie riski tika minēti rentabilitāte un riska cena, trešajā un ceturtajā vietā atstājot regulējumu un politisko ietekmi.

Respondenti min, ka regulējuma ietekme uz komercdarbību kļūst pārmērīga un apgrūtinoša, un var kaitēt bankām, kā arī bremzēt kopējās tautsaimniecības atveseļošanos.

«Pārmērīgs regulējums traucē gūt ieņēmumus ilgtermiņā un mazina biznesa procesu efektivitāti,» ir pārliecināts risku departamenta vadītājs kādā Latvijas bankā, savukārt citas bankas vadītājs uzskata, ka regulējums rada pārmērīgi augstas fiksētās izmaksas kombinācijā ar neelastīgu biznesa modeli, īpaši mazajās valstīs. Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas bankas daudz biežāk minēja jaunattīstības tirgus kā augstu risku nozares attīstībai.