«Mums ir ļoti īsa atmiņa. Alla Pugačova festivāla atgriešanos Jūrmalā salīdzināja ar putnu atgriešanos pilsētā. Un viņai ir taisnība. Atcerēsimies, kā izskatījās Jūrmala pirms tam – gluži kā pilsēta pēc kara. Pietiek paskatīties uz Ķemeriem, kuros, šķiet, ir pabijuši barbari. Vai atceramies, kā pirms vairākiem gadiem izskatījās Hotel Jūrmala SPA?» vaicā uzņēmējs un norāda, ka tieši dažādu Krievijas festivālu rīkošana veicināja Jūrmalas atdzimšanu.
«Jā, var diskutēt par to māksliniecisko vērtību, toties vismaz vasaras mēnešos pilsētā ir dzīve.» Vaicāts, kādēļ, viņaprāt, Latvija ir tik pievilcīga pašiemJaunā viļņa rīkotājiem, V.Korjagins spriež, ka pirmām kārtām tas ir tradīciju spēks. Dzintaru koncertzāle kļuvusi par leģendāru, un te noteikti ir nostalģijas elements – daudzas zvaigznes šeit sāka savu karjeru, un tādi zīmoli kā Raimonds Pauls, Laima Vaikule vai festivāls Jūrmala joprojām ir ļoti spēcīgi.
Tāpat viņaprāt, labvēlīgu vidi šiem pasākumiem rada tas, ka šeit ir daudz krievvalodīgo – ja rīko šādus pasākumus Latvijā, tas nodrošina arī lielu vietējās publikas interesi. «Diez vai šādu festivālu var rīkot kaut kur Vācijā – tas kļūs margināls. Latvija ir ES valsts, un šeit ir vietējā auditorija, līdz ar to Jaunais vilnis iziet ārpus šauriem etniskajiem rāmjiem. Dalībniekus te uzņem augstā līmenī, par to raksta gan krievu, gan latviešu prese. Lai arī kā daudziem nepatiktu Alla Pugačova vai Filips Kirkorovs, «tas ir mūsu ar tevi liktenis, tā ir mūsu ar tevi biogrāfija», kā dziedāja kādā dziesmā,» intervijā klāsta uzņēmējs.
Viņaprāt, Jaunā viļņa reitingi liek apšaubīt to, ko saka daudzi Latvijas iedzīvotāji, ka viņus šis pasākums nemaz nesaista.
