Garkalnes mērs, domes juriste, finanšu direktore un pašvaldības konsultants kopā ar uzņēmēju delegāciju devušies gūt pieredzi Azerbaidžānā. Pašvaldības apmaksātā brauciena jēgu pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš gan nav spējis izskaidrot, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Jaunu kontaktu dibināšanā un pieredzes apmaiņā uz Azerbaidžānu šīs nedēļas vidū bija Latvijas delegācija ar valdības un biznesa pārstāvjiem.

Iepazīties ar naftas un dabasgāzes lielvalsts ekonomiku un kultūru brauca arī Garkalnes pašvaldības darbinieki. Garkalnes galvenā vēlme bijusi veidot kultūras un pieredzes apmaiņu ar Azerbaidžānu.

Četru dienu garajā vizītē Azerbaidžānā premjers ar kolēģiem diskutēja par izglītību, eksportu un pārvaldību, bet uzņēmēji apmeklēja biznesa forumus un meklēja Latvijai jaunus eksperta tirgus.

Starp deviņdesmit trīs uzņēmējiem delegācijā, četri cilvēki pārstāvēja Garkalnes pašvaldību. Priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš, finanšu direktore Ilesa Tiona, juriste Sandra Kalnāja un Bauzes partijas biedrs, bijušais Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševičs, kurš Garkalnē strādā par konsultantu.

Pēc Lieldienām paredzēts sākt ceļa seguma rekonstrukcijas būvdarbus Vidzemes šosejā (A2) posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km.), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Autovadītāji aicināti pievērst uzmanību satiksmes ierobežojumiem un rēķināties ar to, ka būs nepieciešams papildus laiks lai šķērsotu remontposmu.

Būvdarbus veiks SIA Binders, to līgumcena ir 18,09 miljoni eiro, tajā skaitā PVN. Darbi ir jāpaveic 330 kalendārās dienās.

Rekonstrukcijas projekts paredz abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšanu, šķembu pamata pastiprināšanu un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšanu. Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena.

Tuvākajos gados plānots veikt remontdarbus vairākos Vidzemes šosejas (autoceļš Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)) posmos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šogad uz šī autoceļa seguma pastiprināšanas darbi notiek abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no pārvada pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km), un šie darbi tiek veikti ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Tāpat ir noslēgts līgums par seguma atjaunošanas darbiem no pagrieziena uz Tallinu līdz iepriekš minētajam remontdarbu posmam (14,90.-15,40. km), savukārt darbiem posmā Siguldā (52,10.-53,60. km) ir izsludināts iepirkums. Abi minētie posmi tiks remontēti par valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Plānots, ka šogad tiks uzsākti seguma atjaunošanas darbi no krustojuma ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē līdz krustojumam ar vietējo ceļu V315 Ieriķos (63,31.-71,17. km) un no Ieriķiem līdz pagriezienam uz Cēsīm (71,17.-77,86. km).

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji ceturtdien, 14. maijā, apsekos būvdarbus Siguldas šosejā (A2) un tiksies ar būvnieku pārstāvjiem, informē LVC Komunikācijas daļā.

Pašreiz uz Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē jeb 15,4.-25,5. km ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu notiek aktīvi būvdarbi, kas sākušies šopavasar pēc Lieldienām un ilgs līdz nākamai vasarai. To ietvaros paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšana. Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Minētos būvdarbus veic SIABinders.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji šodien apsekoja būvdarbus Siguldas šosejā (A2).

Pašreiz uz Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē jeb 15,4.-25,5. km ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu notiek aktīvi būvdarbi, kas sākušies šopavasar pēc Lieldienām un ilgs līdz nākamai vasarai. To ietvaros paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīs kārtu asfalta seguma ieklāšana.

Tiks rekonstruēts arī sapārotais ceļu pārvads pār dzelzceļu un reģionālā autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvads pār Vidzemes šoseju Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Šos būvdarbus veic SIA Binders.

Lietuvas lielākās pilsētas Viļņa, Kauņa un Klaipēda šogad plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro veloinfrastruktūras attīstībā, izbūvējot jaunus veloceliņus un savā starpā savienojot jau esošos.

Kā atzīst pilsētplānošanas speciālisti, pagaidām ar divriteņiem ikdienā pārvietojas tikai neliela daļa iedzīvotāju, bet ērtas infrastruktūras izveide varētu kļūt par vienu no pārmaiņas veicinošiem faktoriem.

Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas katedras profesore Marija Burinskiene norāda, ka pārsēsties uz velosipēdiem cilvēkus mudina daudzi apstākļi - sastrēgumi, dārgās stāvvietas un piesārņotais gaiss pilsētas centrā, bet līdztekus infrastruktūras attīstīšanai svarīgi ir arī mainīt cilvēku attieksmi, aicinot bērnus un pusaudžus pārvietoties ar velotransportu, turklāt darīt to droši. Tomēr viņa spriedusi, ka uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt gada vai divu laikā - tam būs vajadzīgi vismaz pieci līdz desmit gadi.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" sācis divu jaunu tirdzniecības vietu celtniecību Rīgā un Jelgavā, informē kompānijā.

Jelgavā jaunais "Lidl" atradīsies Dobeles šosejā, bet Rīgā - Ķengaragā, Maskavas ielā.

Ķengaragā plānots, ka jaunā veikala ēka būs lielāka par 2370 kvadrātmetriem ar tirdzniecības zāli, kas pārsniegs 1430 kvadrātmetrus. Projekta ietvaros "Lidl" paredzējis veikt Maskavas un Višķu ielu krustojuma pārbūvi un paplašināšanu, izbūvējot jaunas nobrauktuves joslas, jaunas gājēju pārejas, kā arī veikt teritorijas apzaļumošanu.

Jelgavā jaunā veikala ēkas platība būs apmēram 2400 kvadrātmetri ar 1420 kvadrātmetru tirdzniecības zāli. Tāpat tiks pārbūvēts un modernizēts tuvējais krustojums, izveidojot Atmodas un Ganību ielu savienojumu, tiks izbūvēts gājēju celiņš un jauns veloceliņš apmēram 300 metru garumā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana.

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"” nodevusi riteņbraucēju un gājēju lietošanai gandrīz kilometru garu izgaismotu gājēju un veloceliņu Tērvetē.

Objekta būvdarbi tika uzsākti maijā - nosprausta trase, izzāģēti koki un krūmi, demontēta liekā grunts, izbūvēts sala izturīgs slānis un šķembu pamats, uzstādītas ūdens teknes, kā arī ieklāts asfalta segums un labiekārtota un apzaļumota apkārtne. 131 metra garumā ir uzstādītas ceļa metāla barjeras, bet 313 metru garumā gājēju metāla barjeras.

"Ir skaidrs, ka veloceliņus visā Latvijā turpmāk būvēs arvien vairāk, jo pieprasījums pēc tiem palielinās. Gājēju un veloceliņš Tērvetē "Igatei" nav pirmā šāda veida būve, taču ar katru jaunu objektu tiek uzkrāta pieredze,” uzskata "Igates" izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Būvdarbos kā apakšuzņēmēji tika piesaistīti SIA „IGASSG” (drenāžas tīklu izbūve), SIA „JEF” (apgaismojuma izbūve), SIA "Signum" un SIA "Baltic Trailer Service" (satiksmes organizācijas līdzekļi un metāla barjeru uzstādīšana). Betona atbalstsienas izbūves darbus izpildīja SIA "Igates Betons".

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Veloceliņa būvniecība plānota maršrutā Vecāķi – Kalngale – Garciems – Garupe – Carnikava – Lilaste no Saulgriežu ielas Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē, Carnikavas novadā.

Jaunais celiņš iecerēts 20 kilometru garumā. Lai nodrošinātu tā sasaisti ar Rīgas ielu tīklu, nepieciešams veikt veloceliņa turpinājuma projektēšanu un izbūvi Rīgas teritorijā no pilsētas robežas līdz Kāpu prospektam un/vai Saulgriežu ielai aptuveni 420 metru garumā Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā, kas ietilpst dabas parkā „Piejūra”.

Veloceliņu plānots izbūvēt ar cieto segumu 2,5-3 metru platumā, ar apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem. Veloceliņu aptuveni 18,5 kilometru garumā paredzēts virzīt pa esošiem ceļiem un takām. Kopumā veloceliņa izbūvei nepieciešamā zemes platība ir aptuveni 8,5 hektāri, t.sk., Rīgas pašvaldības teritorijā – 0,12 hektāri, un pārējā daļa – Carnikavas novadā.

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Rīgas domes plānotie ielu remontdarbi šovasar būs vēl lielāki nekā pērn, tāpēc Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iedzīvotājus brīdina, ka vasarā galvaspilsētā būs jārēķinās ar krietni lielākiem sastrēgumiem.

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Ušakovs sacīja, ka pagājušajā gadā pašvaldība guvusi labu mācību un Barona ielas remonts ir bijis kā paraugs, kā veidot attiecības ar būvniekiem.

Tāpēc Ušakovs brīdināja, ka šovasar sastrēgumi ielu remontu dēļ būs lielāki nekā pērn un prognozēja, ka nākamajos gados būšot vēl sliktāk.

Šogad par lielāko izaicinājumu Rīgai un rīdziniekiem varētu kļūt Krasta ielas remonts, jo tiks remontēts gan ielas segums, gan apmales.

Dome publiskojusi vairākas remontdarbu ieceres - līdztekus Krasta ielas remontdarbiem plānots savienot Spīķeru un Ķengaraga promenādes. Tāpat tuvākajos divos gados tiek plānots pārbūvēt Čaka ielu un daļēji arī Bruņinieku ielu, kur divvirzienu veloceliņš stiepšoties visas ielas garumā.

Gaļas liellopu audzēšana ir perspektīva, Latvijas «odziņa» ir bioloģiskās gaļas produkcijas iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas un produkcijas pasaulē un arī Latvijā ir ar pieaugošu tendenci, bioloģiskās liellopu gaļas audzēšanas un ražošanas attīstības iespējas Latvijā ir cerīgas. Valstī gaļas liellopu skaitam ir tendence palielināties, kas liecina par to, ka saimniecības redz nozares attīstības iespējas,» uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne. «Bizness ir perspektīvs, tomēr arī jākliedē mīti, ka tas ir elementāri, ka atliek iegādāties lopus un palaist pļavā ganīties,» piebilst K. Garkalne. «Tieši bioloģiski, nevis konvencionāli audzētā liellopu gaļa ir iespēja Latvijai izcelties Eiropas tirgū,» piebilst Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Maija Pontāga.

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Šodien Garkalnē notikušajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais kravas auto Scania no aizmugures strauji pietuvojies velosipēdistu grupu pavadošajam automobilim Opel Vectra, aiz kura aizvējā braucis arī viens 12 gadus vecs zēns. Sadursmes brīdī zēns iespiests starp abām automašīnām, aģentūrai LETA pastāstīja negadījumā iesaistītā Opel vadītājs.

Kā novēroja LETA, pāris stundas pēc negadījuma notikuma vietā grāvī joprojām atradās vieglā automašīna Opel Vectra, bet pirmajā joslā stāvēja Polijā reģistrēts kravas automobilis Scania ar piekabi, aiz kuras redzamas bremzēšanas pēdas. Vieglajam automobilim bija stipri sadauzīta aizmugurējā daļa, bet kravas automašīnai bija sasists priekšējais vējstikls un plastmasas daļas. Zem kravas auto bija redzams arī sarkans velosipēds un asinis.

Notikuma vietā bija izveidojies dažus simtu metru garš sastrēgums. Avārijas vietā bija redzamas četras Valsts policijas automašīnas, kā arī abi negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi.

Ādažos, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija, tāpēc sākta iedzīvotāju evakuācija, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.8 glābēji saņēma izsaukumu uz Nūrnieku ielu, kur, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija.

Notikuma vietā konstatēts, ka applūdusi ceļa braucamā daļa un teritorija pie vairākām dzīvojamām mājām, līdz ar to bija nepieciešams apsekot teritoriju.

Patlaban, izvērtējot iespējamo apdraudējumu, glābēji ar laivu no privātmājām evakuē cilvēkus un mājdzīvniekus. Darbi veikti sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību.

Ādažu novada pašvaldība sociālajos tīklos norādījusi, ka arī Strautkalnu ceļš ir daļēji applūdis un pašreiz tiek atbrīvots no ledus sanesuma. Pašvaldība lūdz iedzīvotājus izmantot citu ceļu.

Par 35 centimetriem Gaujā cēlies ūdens līmenis Carnikavā, sasniedzot 1,25 metrus. Pašvaldības policija turpina uzraudzīt situācijas attīstību.

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Patlaban uz Latvijas ceļiem uzstādīti un darbu uzsākuši 27 stacionārie fotoradari, no kuriem četri fotoradari uzstādīti dažu nedēļu laikā pēc pirmo ātruma mērīšanas ierīču nodošanas Valsts Policijai, bet pēdējo nedēļu laikā neviens fotoradars nav uzstādīts.

Tādējādi kopumā pusotra mēneša laikā, kopš 23 stacionāro fotoradaru nodošanas policijai, uzstādītas četras stacionārās mērīšanas ierīces un piecās stacionāro fotoradaru ierīkošanas vietās šobrīd uzstādīti betona pamati, un turpinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi, viņa norādīja. Tāpat patlaban turpinās pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv pastāstīja par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu atbildīgā uzņēmuma Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

«Patlaban nav iespējams prognozēt, cik stacionāro fotoradaru varētu tikt uzstādīti līdz vasaras beigām, jo tas atkarīgs no tā, kā veiksies būvprojektu saskaņošanas darbi, bet kompānija strādā tādā režīmā, lai izpildītu līgumsaistības,» norādīja A. Gaile.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina noteikt papildu nosacījumus normatīvajos aktos par Eiropas Savienības atbalsta programmu Atbalsts piena produktu piegādei izglītojamiem (jeb Skolas piena programmai), paredzot attāluma nosacījumu piena piegādei no piena ražošanas vietas līdz attiecīgajai mācību iestādei pēc līdzīga principa, kā tas jau ir noteikts spēkā esošajos normatīvajos aktos par programmu Augļi skolai.

Šāds «zaļā iepirkuma» nosacījums ir nepieciešams, lai atbalstītu vietējos piena ražotājus un lai nodrošinātu vides aizsardzību, samazinot CO2 izmešus, norādīja LOSP pārstāve Krista Garkalne.

LOSP sagaida pēc iespējas ātrāku politikas veidotāju rīcību Skolas piena programmas uzlabojumos, jo šie uzlabojumi esot ļoti nozīmīgi Latvijas piena ražotājiem, kas tā jau cietuši sakarā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Armands Krauze, LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros, uzsvēra: ««Zaļo iepirkumu» mums ir jāizmanto, lai saudzētu Latvijas dabu un atbalstītu mūsu ražotājus, jo šāda kārtība ir saskaņā ar ES politikas kursu. Sāksim ar dārzeņiem un pienu, taču lauksaimnieku organizācijas sagaida, ka jau vistuvākā laikā jebkurā Latvijas valsts iepirkumā ņemtu vērā šo principu un atbalstītu vietējos ražotājus.»

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Garkalnes novada Pirts Alpos jau vairākus gadus darbojas Lauras Batarevskas un Kaspara Arņa lauku tūrisma uzņēmums Namdara darbnīca, kurā lielā vērtē tur gan koku, gan namdara amatu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savā ziņā uzņēmums izaudzis no tā, ko paši prot vislabāk un kas saista sirdi – Kaspars ir kokapstrādes speciālists, savukārt Laura – diplomēta juriste ar gados uzkrātu tūrisma gida pieredzi. «Jo ilgāk strādāju, jo lielākas pārdomas radās – gidam ar laiku ir grūti amortizēt visus tos sīkos negludumus, ar ko savā darbā jāsaskaras un ko neredz šī pakalpojuma patērētāji. Tā arī pamazām gājām uz šo biznesu,» saka Laura.

Uzņēmums radīts pašu mājās ar saviem resursiem – ēkas un mēbeles ir Kaspara roku darbs, savukārt gaumīgie mākslinieciskie akcenti – Lauras mammas veidoti. Pēckrīzes laiks, kurā daudz bija zudis un daudz mainījies ne tikai biznesa vidē, bet arī cilvēku uztverē, bija īsti piemērots, lai pārbaudītu savas spējas, atzīst Laura. Studējot jurisprudenci, viņa sapratusi, ka nekad par juristi nestrādās – viņas būtība tam neatbilda, tāpēc bija jārada sev piemērota vide.

Iestājoties rudenim, no šodienas visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais ātrums ir 90 km/h, informē VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Kā zināms vasaras periodā uz atsevišķiem valsts galvenajiem autoceļiem maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h.

Paaugstinātais maksimālais ātrums vasarā bija šādos ceļu posmos: Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam; Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē; Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei un no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam; Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā; atsevišķos posmos uz Jēkabpils-Rēzeknes ceļa (A12).

Vidzemē uz vēl pieciem autoceļiem sākusies seguma atjaunošana, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Sākušies seguma atjaunošanas darbi:

Šonedēļ remonta posmos lielākoties noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvdarbi paredz iesēdumu remontu un profila labošanu, kur tas nepieciešams, ar sekojošu virsmas apstrādi, līdztekus sakārtos arī ūdens novades sistēmu.Visos šajos posmos uz ceļiem strādā SIA Binders par kopējo līgumcenu vairāk nekā 4,37 miljoni eiro (ar PVN). Par šo naudu tiek atjaunots segums arī uz autoceļa P12 posmā no Pāles līdz Kliku ezeram (21,000.-29,528. km) Limbažu novadā, kur darbi sākās jau jūlija beigās un kur šonedēļ ir viens luksoforu posms.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi vairāk nekā 846 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par valsts autoceļu ar sabrukušo melno segumu uzturēšanas darbiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Līgums paredz, ka asfalta seguma uzturēšanas darbi norisināsies uz autoceļa P3 Garkalne-Alauksts, P8 Inciems-Sigulda-Ķegums, P10 Inčukalns-Ropaži-Ikšķile, V79 Murjāņi-Sēja, V995 Druva-Birzgale-Valle, P86 Sērene-Kalnieši, P89 Ķekava-Skaistkalne un P103 Dobele-Bauska.

Ceļu uzturēšanas darbus veiks a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA 8 CBR, SIA Limbažu ceļi un AB Paņevežio Kellai.

Šomēnes LVC noslēdzis vairākus iepirkumu konkursus, piemēram, 22,7 tūkst. Ls vērto Saldus Dobeles, Jelgavas, Līvānu un Krāslavas apvedceļu izveidošanas izpētes darbu iepirkumu, 13 milj. Ls apjomīgo autoceļa E22 (Viskāļi-Koknese) rekonstrukcijas pabeigšanu, 17 tūkst. Ls vērto A9 (Skulte-Liepāja) posma rekonstrukciju u.c.