Tikai jūlijā atklātajā veloceliņā Berģi - Upesciems - Langstiņi jau ir bedres. «Traki» ir viens no maigākajiem raksturojumiem, ko tam velta riteņbraucēji.
Velosipēds uz gandrīz astoņus kilometrus garā bruģētā veloceliņa drebinās kā drudža slimnieks, ātrumu piebremzē izvairīšanās no koku zariem, kas tā vien cenšas iepļaukāt neuzmanīgāku braucēju, jākoncentrējas, lai neiebrauktu bedrēs vai vispār nepazaudētu pašu maršrutu, kā arī jāsaņem visa drosme, lai šķērsotu Rīgas apvedceļu, situāciju raksturo laikraksts Diena.
Garkalnes dome pārmetumus par izpildījuma kvalitāti noraidot - katram esot tiesības izteikt savu viedokli, viņi, ja neskaita saņemtās divdesmit septiņas sūdzības, dzirdot tikai pozitīvas atsauksmes.
Taču velobraukšanas entuziasti, lai arī atzīst, ka veloceliņa ideja kā tāda ir vērtējama pozitīvi, par izpildījumu ir gana skeptiski, norāda laikraksts. Garkalnes veloceliņš kopumā par vairāk nekā 600 000 latu izbūvēts, cerot uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.
Jūlija sākumā svinīgi ar velobraucēju parādi atklātais gājēju un velosipēdistu celiņš tā lietotājiem - riteņbraucējiem - nepatīkot. Veloentuziasts ar maģistra grādu telpiskās attīstības plānošanā Jānis Andiņš atzinis - ar Garkalnes veloceliņu nesaidrību ir vairāk nekā pozitīvo lietu. Neapmierinošs ir tehniskais izpildījums - uz bruģa braukšana nav patīkama, pats veloceliņš brīžiem tā līkumo, ka tālāko ceļu atrast ir sarežģīti. Turklāt Garkalne absolūti ignorē savienojumu ar Rīgas veloceliņu Centrs - Berģi, kas beidzas pie Rīgas un Garkalnes novada robežas. Neesot pat nepieciešamas īpašas investīcijas, pietiktu ar dažām ceļa zīmēm, kas riteņbraucēju aizvadītu garām būvmateriālu veikala Depo teritorijai līdz veloceliņa sākumam.
Veloceliņš vietām ir arī bīstams - stūri ir asi, turklāt vietām brauktuvi no celiņa atdala pazemas alumīnija barjeras, kas mašīnas avārijas situācijā neapturēs, taču velosipēdists gan var ar pedāli aizķerties aiz tām un nolikties gar zemi.
Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns stāstījis - reāli Garkalnes pašvaldība realizējusi vismaz piecus gadus vecu projektu, turklāt pirms veloceliņa izbūves nav veikts satiksmes drošības audits. «Tā ir pamatbēda, tagad pie lielā ceļa bez aizsargbarjeras garām brauc mašīnas ar ātrumu 90 km/h, mēģinām šīs problēmas apzināt,» teicis A. Lubāns.