Vides ministrijas pakļautības iestādes virza apšaubāmu ideju, kas var sadārdzināt būvniecības procesu un nekustamo īpašumu – nepieciešamību kontrolēt radona gāzes koncentrāciju ēkās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.
Runa esot par dārgiem nacionāla līmeņa pētījumiem, kas baros vides ekspertu nepiesātināmo apetīti, bet perspektīvā, iespējams, prasīs vēl vienu papīru, nododot ekspluatācijā jaunas ēkas – apliecinājumu par dzīvošanai piemērotu starojuma līmeni. Būvniecības nozares lietpratēji secina, ka šī vides sektorā ir jauna pseidoproblēma iedzīvotāju naudas slaukšanai. Cēlgāze radons rodas urāna sabrukšanas procesā un vidē atrodas pastāvīgi, veidojot dabisko fona radiāciju. Šobrīd atliek vien lūkoties, kam atcerēšanās par tādas eksistenci nesīs peļņu, norāda laikraksts.
Kontekstam tas atgādina, ka jaunā prasība pēc ēku energoefektivitātes sertifikāta un māju pārvēršana neelpojošos termosos ir medusmaize siltumizolācijas materiālu ražotājiem. Šīfera aizliegšanu savulaik nolobēja jumtu segumu ražotāji. Savukārt radona pētīšanā un apkarošanā ir ieinteresēti visu veidu radiācijas kontroles biznesmeņi, un pirmais rindā esot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Radona gāzes mērījumi kopš septembra iekļauti sniedzamo maksas pakalpojumu sarakstā, un tagad nepieciešams tā pārbiedēt iedzīvotājus, lai viņi mestos pirkt šo pakalpojumu.
Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs pēkšņo radona problēmas aktualizāciju saucis par burbuli: «Mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka dzīvojam radioaktīvi piesārņotā vidē!» Turklāt garantijas par būvmateriālu drošumu iegūstamas nevis ar dozimetru pārmērot katru ķieģeli, bet no izgatavotāja apliecinājuma.