Ja iepriekšējos mēnešos bija ierasts, ka pasaules ekonomikas dati ir spēcīgi un izaugsmes prognozes pārsvarā tiek koriģētas uz augšu, tad pēdējās nedēļas šajā ziņā atnesušas šaubu ēnu.
Visa rezultātā izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek pārskatītas uz leju, bet inflācijas – uz augšu. Piemēram, Starptautiskā finanšu institūta (IIF) pārstāvji šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājuši no 6,2% līdz 5,7%. Arī investīciju bankas Goldman Sachs ekonomisti izpaudušies, ka ASV ekonomika šogad varētu pieaugt par 5,7% iepriekš gaidīto 6% vietā.
Ekonomikas pieaugums joprojām izskatās varens, lai gan tā ogles šā gada beigās tik karstas, šķiet, vairs nav. Arī Goldman pārstāvji piebilduši, ka ekonomikas ceļš uz priekšu, visticamāk, būs nelīdzenāks. Šobrīd kļuvis skaidrs tas, ka pasaulē nebūs kādas izšķirīgas uzvaras pār Covid-19 vīrusu, jo strauji turpina izplatīties lipīgās šīs slimības versijas. Attiecīgi tas arī nozīmē, ka no jauna jādomā par ierobežojumiem, kuri kādā brīdī jūtamāk var ietekmēt biznesa un patērētāju omu.
Turklāt šī pandēmija bezmaz vai ir slavena ar saviem cenu pieaugumiem. Rezultātā vasaras un rudens mijā arvien biežāk ticis piesaukts pat stagflācijas scenārijs pasaules ekonomikā. Tas būtu visai bēdīgi, jo šādā gadījumā aktuāls būtu ļoti toksisks mazasinīgas izaugsmes, joprojām visai strauja cenu pieauguma un, iespējams, augsta bezdarba un akciju cenu krituma kokteilis. Faktiski lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanās var izrādīties tāds spēks, kas iekustina tieši šādu stagflāciju – izaugsmi delta sabremzēs krietni mazāk dramatiski nekā pirmie Covid uzplūdi, lai gan šajā pašā laikā visai strauji vēl kādu laiku var turpināt augt cenas.
Augstāka inflācija un zemi ekonomikas izaugsmes tempi var sadeldēt iedzīvotāju labklājību.
Visu rakstu lasiet 14.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
